Academic Centre
LU Humanitāro zinātņu fakultātes Jauno vēsturnieku skola (JVS) paredzēta 10.–12. klašu skolēniem, lai padziļināti iepazīstinātu skolēnus ar daudzveidīgajām vēstures jomām un rosinātu viņos interesi par vēsturi un vēstures pētniecību, vienlaikus veidojot priekšzināšanas par studijām.
Apmeklēt JVS nodarbības var vidusskolas skolēni. Mājasdarbi nav obligāti jāpilda. Tomēr tie 12. klašu skolēni, kuri guvuši labākās sekmes JVS mājasdarbu sagatavošanā, ārpus konkursa tiek iekļauti budžeta grupā.
JVS nodarbības vada gan LU mācībspēki, gan doktoranti un studenti, gan muzeju un citi speciālisti.
Nodarbības tiek veidotas, apvienojot dažādas formas, bet parasti kādai tēmai veltītu teorētisko lekciju (60 minūtes), papildinot ar attiecīgu praktisko daļu (piemēram, diskusija, ekskursija pa Rīgu, muzeja apmeklējums). Ieejas maksas muzejos u. c. sedz skolēni.
Nodarbību tematika veltīta tam, lai klausītājus iepazīstinātu ar dažādām vēstures jomām vai pētnieciskajiem virzieniem vai arī lai aplūkotu atsevišķus interesantus vēstures jautājumus. Nodarbību mērķis nav veidot hronoloģiski secīgu vēstures pārskatu.
JVS nodarbības veido trīsgadīgu ciklu. Nodarbības notiek no septembra līdz maijam vienu reizi mēnesī – katra mēneša pēdējā sestdienā (atskaitot decembri un maiju, tādējādi kopā gada laikā notiek septiņas nodarbības, bet pakāpeniski pieaug līdz 21 nodarbībai trīs gadu laikā). Nodarbības parasti sākas plkst. 10.30: lekcija līdz 11.30, pārtraukums 30 min., praktiskā daļa no plkst. 12.00.
Skolēnu pieteikšanās JVS norisinās elektroniski līdz 2025. gada 23. janvārim, nosūtot e-pastu JVS koordinatoram doc. Jānim Ķerusam uz e-pastu janis.keruss@lu.lv.
Informāciju par JVS un paredzētajām nodarbībām, kā arī mājas darbu nodarbību materiālus skolēni saņem elektroniski uz saviem e-pastiem. Elektroniska pieteikšanās ir obligāta prasība, lai apmeklētu nodarbības. Informāciju par JVS un paredzētajām nodarbībām, ZOOM pieslēgšanās saiti, kā arī mājas darbiem domāto nodarbību materiālus skolēni saņem elektroniski uz saviem e-pastiem.
JVS nodarbības:
Šī gada Jauno vēsturnieku skolas programmas daudzveidības nodrošināšanā būtisku atbalstu sniedz Valsts pētījumu programmas projekts "Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi" (Nr. VPP-IZM-Vēsture-2023/1-0003).
Visu nodarbību sākums plkst. 10.30.
2024. gada rudens
28. septembris. Doc. Jānis Ķeruss “Māksla un vara padomju Latvijā 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē”. Lekcijā tiks pievērsta uzmanība mākslas, galvenokārt padomju Latvijas literatūras transformācijas procesiem daļējās destaļinizācijas laikā, sociālistiskā reālisma dogmu pakāpeniskai atmešanai un mākslas īpašai lomai attiecīgā laika sabiedrības izglītošanā un informēšanā. Skolēniem būs iespēja nodarbības laikā lasīt vēstures avotus un iepazīties ar atsevišķiem to analīzes tehnikas aspektiem.
Nodarbība notiek klātienē ar translāciju BBB vidē.
12. oktobris. LU Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Uldis Neiburgs vadīs izbraukuma semināru “Salaspils nometne un memoriāls: vēsture, ideoloģija, atmiņa”. Vēsturnieks U. Neiburgs iepazīstinās skolēnus ar vācu okupācijas laikā pastāvošās ieslodzīto nometnes vēsturi, kuras vietā 1967. gadā uzcelts memoriāls, kā arī citām tā apkārtnē esošajām Otrā pasaules kara vēstures piemiņas vietām.
Ekskursija sākas plkst. 10.30 ar speciāli tai paredzētu autobusu no Aspazijas bulv. 5.
19. oktobris. Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins “Vēstures avoti un literatūra par Vācijas un PSRS kara norisēm Latvijas teritorijā”. Lekcijā skolēnus iepazīstinās ar ceļojošās izstādes “1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā” sagatavošanā izmantotajiem materiāliem un lielākajiem kara laikā radītajiem postījumiem Latvijas apdzīvotajās vietās.
Lekcija notiek klātienē Aspazijas bulv. 5
30. novembris.
1. lekcija plkst. 10.30. LU profesors Gvido Straube "Mana pasaule vai kas ir tur, aiz apvāršņa?: Iedzīvotāju mobilitāte 17.–19. gadsimtā Latvijā un savas tuvākās apkārtnes izpratne". Lekcijā būs pievērsta uzmanība jautājumam, cik tālu gāja vai brauca vidusmēra Latvijas iedzīvotāji norādītajā laika periodā, ar kādiem objektiem un institūcijām viņi bija pazīstami un kā uztvēra savu tālāko apkārtni.
2. lekcija plkst. 12.00. Latvijas Universitātes pētnieks Mārcis Kalniņš “Iežu apstrāde un izmantošana no akmens laikmeta līdz mūsdienām”. Lekcijā pētnieks iepazīstinās klausītājus ar akmens, galvenokārt krama apstrādes tehnikām akmens laikmetā un veiks atsevišķu šo tehniku demonstrējumus auditorijā.
Abas lekcijas notiek klātienē Aspazijas bulv. 5.
7. decembris. LU lektore Ginta Ieva Bikše “Latvijas iedzīvotāji Spānijas pilsoņu karā 1936–1939”. Vienā no nozīmīgākajiem konfliktiem Eiropā starpkaru posmā – Spānijas pilsoņu karā – bija iesaistīti daudzu tautību pārstāvji, kuri konfliktā saskatīja iespēju cīnīties par saviem pasaules uzskatiem. Arī Latvijas iedzīvotāji nebija izņēmums. Lekcijas laikā skolēniem būs iespēja analizēt arī dažādu pušu vēstures avotu fragmentus par šo konfliktu.
Lekcija notiek attālināti BBB vidē.
2025. gada pavasaris
25. janvāris. LU doc. Mārtiņš Mintaurs “Mūsdienu mīti par dzīvi padomju Latvijā”. Lekcijā tiks pievērsta uzmanība izplatītākajiem mītiem par labajiem dzīves apstākļiem padomju Latvijā vēlīnā sociālisma laikā 70. un 80. gados. Piemēram, vai tiešām bezmaksas dzīvokļi un medicīna bija pilnīgi bez maksas un vai kāds par tiem tomēr nemaksāja.
Lekcija notiek attālināti BBB vidē.
22. februāris. Daugavpils Universitātes profesore Irēna Saleniece “Laikabiedru mutvārdu atmiņas kā vēstures avots”. Profesore lekcijā iepazīstinās klausītājus ar laikabiedru dzīvesstāstu kā vēstures avota īpatnībām, norādīs kādiem jautājumiem būtu jāpievērš uzmanība, intervējot laikabiedrus.
Lekcija notiek attālināti BBB vidē.
29. marts.
1. lekcija plkst. 10.30. LU lektors un doktorants Edvards Seliška “Diplomāti un diplomātija no 18. gadsimta līdz mūsdienām”. Lekcijā tiks sniegts pārskats par diplomātu darba specifikas un uzdevumu vēsturi sākot no 18. gadsimta.
2. lekcija plkst. 12.00. LU asoc. profesors Jānis Taurēns “Trešās atmodas cēloņi un norise 20. gs. 80. gadu beigās”. Lekcijā tiks sniegts ieskats politiskajos procesos, kuru rezultātā M. Gorbačova iniciētā pārbūve Baltijas republikās transformējās cīņā par neatkarības atjaunošanu, kā arī ieskats šī procesa norises galvenajos posmos.
Lekcijas notiek klātienē Aspazijas bulv. 5.
26. aprīlis. Latvijas Kara muzeja pētnieks Jānis Tomaševskis “Nacionālā bruņotā pretošanās kustība Latvijā 1941. gada jūnijā”. Lekcijā uzmanība būs pievērsta šīs samērā īslaicīgās un maz zināmās parādības cēloņiem un izpausmēm, kustībā iesaistīto personu aptuvenajam skaitam un tās efektivitātes vērtējumiem.
Lekcija notiek klātienē Aspazijas bulv. 5.
30. septembris. Izbrauciens uz Daugavgrīvas cietoksni.
Nodarbības sākums plkst. 10.30 LU Vēstures un filozofijas fakultātē, LU docents Jānis Ķeruss iepazīstinās skolēnus ar Jauno Vēsturnieku skolas darba plānu un noteikumiem. Pēc tam izbrauciens uz Bolderāju no fakultātes ar autobusu un iepazīšanās ar Daugavgrīvas cietoksni gides Sandras Jakušonokas vadībā. Skolēniem nepieciešamas derīgas Rīgas sabiedriskā transporta biļetes. Autobuss tiks nodrošināts tikai turpceļā, atgriešanās no Bolderājas individuāli ar sabiedrisko transportu.
14. oktobris. Latviešu un Latvijas kuģniecība 19. gadsimta beigās līdz 1940. gads. Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja apmeklējums.
LU docents Jānis Ķeruss iepazīstinās klātesošos ar latviešu modernā laikmeta kuģniecības aizsākumiem 19. gadsimta otrajā pusē, pievēršot uzmanību kuģniecības uzplaukuma cēloņiem Krievijas impērijas Baltijas provincēs, mēģinot atbildēt uz jautājumu, kādēļ tvaika kuģu aizvien plašākas izplatības laikmetā, mūsdienu Latvijas un Igaunijas piekrastē plauka un attīstījās buru kuģu būve. Lekcijas tālākā gaitā tiks pievērsta uzmanība arī neatkarīgās Latvijas tirdzniecības flotes vēsturei starpkaru periodā. Pēc lekcijas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja kuģniecības ekspozīcijas apmeklējums.
28. oktobris. Kādēļ mūsdienu sabiedrībā jāzina vēsture?
Saeimas Analītiskā dienesta Bibliotēkas vadītājs un LU mācībspēks Edgars Engīzers iepazīstinās klātesošos ar teorētiska rakstura apsvērumiem par to, kādēļ mūsdienu sabiedrībā ir noderīgas vēstures zināšanas. Uzmanība tiks pievērsta tādiem aspektiem kā vēstures zināšanas un dažādu tās norišu izpratne ietekmē sabiedrības nacionālās identitātes veidošanu, kritiskās domāšanas attīstību, palīdz orientēties mūsdiernu sabiedriskajos procesos.
25. novembris. Karikatūra kā vēstures avots.
LU Vēstures un filozofijas fakultātes doktorants Dāvis Pumpuriņš iepazīstinās ar īpašu vēstures avotu – starpkaru Latvijas Republikā tapušajām politiskajām karikatūrām. Karikatūras ir vizuāli vēstures avoti, tādēļ ar tām centās piesaistīt plašu sabiedrības uzmanību, lai pasmietos par dažādiem notikumiem vai lai izsmietu konkrētas personas. Lekcijā aplūkosim un analizēsim dažādas norises, kas atainotas politiskajās karikatūrās.
9. decembris. Karadarbība Lielā Ziemeļu kara laikā: Spilves kaujas piemērs 1701. gadā.
LU Vēstures un filozofijas fakultātes doktorants Mikus Žagata iepazīstinās klātesošos ar Spilves kaujas Lielajā Ziemeļu karā specifiku – tās norisi un karaspēku apgādes īpatnībām, paplašinot skolēnu zināšanas par 18. gadsimta sākuma karadarbības īpatnībām Eiropā.
Visu nodarbību sākums plkst. 10.30.
24. septembris
Augstākās izglītības sākumi Latvijā un tās nozīme citu Latvijas universitāšu vēsturē (Vada LU VFF doktorants Rūdolfs Rubenis)
Latvijas Universitātes izveidošanās, mācību process un mācībspēki Universitātē, universitāte un zinātnes attīstība Latvijā.
LU Vēstures un filozofijas fakultātē, Aspazijas bulvārī 5.
Pēc nodarbības iepazīšanās ar LU telpām galvenajā ēkā Raiņa 19 un LU Muzeju
29. oktobris
Latvijas Nacionālo bruņoto spēku un Robežsardzes izveidošanās 90. gadu sākumā (Vada LU VFF doktorants Viesturs Rasnacis)
NBS izveidošanās priekšnoteikumi, materiāli tehniskā nodrošinātība, problēmas un organizatoriskā attīstība.
LU Vēstures un filozofijas fakultātē, Aspazijas bulvārī 5.
Pēc nodarbības iepazīšanās ar Latvijas Kara muzeja ekspozīciju
26. novembris
Vēstures palīgdisciplīnas: heraldika (Vada LU VFF doktorants Edgars Sims)
Ģērboņi kā vēstures avoti, ko dod vēstures izpratnē ģērboņu izpēte. Dzimtas ģērboņa zīmēšanas pamatprincipi.
LU Vēstures un filozofijas fakultātē, Aspazijas bulvārī 5.
Pēc nodarbības vēstures bakalaura studiju programmas 3. kursa students Mārcis Kārlis Balodis pastāstīs par studijām fakultātē un savu bakalaura darba par nacionālo bruņoto pretošanās kustību Latvijā izstrādi
10. decembris
Ars moriendi: cilvēka nāve viduslaikos (Vada prof. A. Levāns)
Iedoma vai sapnis par nemirstību, iespējams, ir viena lielākajām cilvēces utopijām, kādu spējusi radīt kolektīvā apziņa. Tieši tāpēc tikuši piekopti maģiski rituāli, izstrādātas noslēpumainas mikstūras vai veiktas ķirurģiskas manipulācijas. To mērķis arvien ir bijis novērst slimību vai traumu (nāvējošas) sekas, aizsargāt vai pat atjaunot ķermeni.
Tiešsaistes lekcija ZOOM vidē
14. janvāris.
Arheoloģiskās keramikas izpēte: iespējas un metodes (LU VFF zinātniskā asistente Vanda Visocka).
Arheoloģiskā keramika ir bagātīgs izziņas avots, ar kuras izpēti var atklāt ne vien tehnoloģisko attīstību podniecībā, bet gan arī sabiedrību savstarpējos kontaktus, ietekmes, estētiskās vērtības kā arī sadzīves apstākļus un seno diētu. Jauno vēsturnieku skolas apmeklētājiem būs iespēja ne vien uzzināt par jaunākajām keramikas trauku izpētes metodēm, bet gan arī pašiem to pētīt. Līdzi nepieciešams zīmulis un lineāls.
KLĀTIENES NODARBĪBA ASPAZIJAS 5, 510. AUDITORIJĀ
28. janvāris.
Trešās atmodas norises Latvijā, Neatkarības deklarācijas pieņemšana (1988–1990) (docents Jānis Ķeruss).
20. gadsimta astoņdesmito gadu beigās sākās ātrs PSRS sabrukuma process. Latvijā tas izpaudās sākotnēji kā cīņa par lielāku patstāvību no Maskavas centrālajām institūcijām, bet vēlāk izvērtās par cīņu 1940. gadā zaudētās valstiskās neatkarības atgūšanai. Tāpat šajā laikā tika sperti pirmie saimniecisko reformu soļi. Lekcijās tiks aplūkoti šo procesu cēloņi un svarīgākās izpausmes Latvijā.
ATTĀLINĀTA NODARBĪBA BBB VIDĒ
28. februāris.
Valmiera Livonijas laikmetā (13.–16. gadsimtā): iedzīvotāji, saimniecība un kultūra (LU VFF doktorante Liene Rokpelne)
Ar Valmieras pilsētas vēstures piemēru tiks parādītas viduslaiku pilsētu sabiedrības Livonijas laikmetā būtiskākās attīstības iezīmes – saimniecībā, sociālajā struktūrā un kultūras dzīvē.
ATTĀLINĀTA NODARBĪBA BBB VIDĒ.
18. marts.
Rūpniecības attīstība Latvijā 1945–1990 (LU VFF doktorants Aleksandrs Petrovs)
Pēc Latvijas okupācijas un Otrā pasaules kara beigām tās rūpniecība tika pielāgota PSRS vajadzībām, un Latvija kļuva par vienu no svarīgākajiem lielvalsts rūpniecības centriem. Lekcijā tiks pievērsta uzmanība padomju ekonomikas specifikai – centralizētai plānveida saimniecībai un tās darbības principiem, kā arī raksturoti 20. gadsimta otrajā pusē notikušās industrializācijas Latvijā cēloņi un sekas.
ATTĀLINĀTA NODARBĪBA BBB VIDĒ
25. marts.
Nacionālo partizānu karš Latvijā (1944–1956) (docents Jānis Ķeruss).
Jau Vācijas un PSRS kara beigās, līdz ar PSRS karaspēka ienākšanu Latvijas teritorijā, sākās ilgstoša bruņota pretošanās padomju okupācijas varai. Lekcijā tiks aplūkoti bruņotās pretošanās kustības cēloņi, tās izpausmes un rezultāti.
ATTĀLINĀTA NODARBĪBA BBB VIDĒ
29. aprīlis.
Latvijas kuģniecība PSRS sastāvā (1945–1991.) (docents Jānis Ķeruss)
Latvija pēc tās iekļaušanas PSRS sastāvā kļuva ne tikai par nozīmīgu industriālu centru, bet arī transporta mezglu. Jau tūlīt pēc valsts okupācijas 1940. gadā tika izveidota "Latvijas Valsts jūras kuģniecība" un nodota PSRS Jūras flotes tautas komisariāta rīcībā. Pēckara gados uzņēmums samērā strauji attīstījās, bet tam bija visai neliela saistība ar Latviju. Lekcijā tiks aplūkota uzņēmuma specifika: tā saimnieciskās attīstības dinamika, specializēšanās, nozīme PSRS saimniecībā. Pēc lekcijas paredzēts Rīgas Vēstures un Kuģniecības muzeja apmeklējums.
KLĀTIENES LEKCIJA ASPAZIJAS 5, 510. AUDITORIJĀ.
25. septembris. Otrais pasaules karš un Latvijas sabiedrība (1939 – 1945). (Lekcija, vada doc. J. Ķeruss)
Iedzīvotāju dzīves līmeņa izmaiņas kara gaitā, sabiedriskā un kultūras dzīve karā. Okupācijas varu represijas, mēģinājumi izvairīties no tām, iedzīvotāju mobilizācijas karojošo valstu armijās.
Pēc nodarbības pastaiga pa Vecrīgu un iepazīšanās ar Otrā Pasaules kara norises vietām vecpilsētā (Vada doc. J. Ķeruss)
KLĀTIENES NODARBĪBA, LAI IEKĻŪTU FAKULTĀTĒ NEPIECIEŠAMS DERĪGS COVID SERTIFIKĀTS.
9. oktobris. Latvijas Republikas ārējā tirdzniecība (1920 – 1940). (Lekcija, vada doc. J. Ķeruss);
Latvijas galvenās eksporta un importa preces, to izmaiņas laika gaitā. Nozīmīgākie tirdzniecības partneri. Ieved- un izvedmuita. Eksporta veicināšanas politika.
Pēc nodarbības skolēniem būs iespēja iepazīties ar Vēstures un filozofijas fakultātes studentu zinātnisko pētījumu izstrādi. 3. kursa studente Trīne Žagare pastāstīs par bakalaura darba izstrādi par Latvijas un Zviedrijas politiskajām un saimnieciskajām attiecībām trīsdesmito gadu beigās. Skolēniem būs iespēja iepazīties kā notiek studentu darbs pie šāda veida pētījumiem, kādi un kur ir pieejami attiecīgā darba izstrādei nepieciešamie avoti un par ko tie liecina.
TIEŠSAISTES NODARBĪBA, NOTIEK ZOOM VIDĒ.
30. oktobris. Flote bez savas valsts: Latvijas tirdzniecības kuģi un kuģinieki Rietumos Otrā pasaules un aukstā kara gados. (Lekcija, vada doktorants Dāvis Beitlers);
Latvijas kuģi un jūrnieki ASV un Anglijas dienestā, kā arī latviešu cilmes kuģīpašnieku darbība šajās zemēs Otrā pasaules kara gados un pēckara Rietumos. Kuģu tiesiskais statuss un to likteņi.
TIEŠSAISTES NODARBĪBA, NOTIEK ZOOM VIDĒ.
13. novembris. Dzīve Latvijā akmens laikmetā. (Lekcija, vada pētnieks Mārcis Kalniņš);
Jaunākie pētījumi par iedzīvotāju nodarbošanos, dzīves vietām, slimībām un sabiedrības sociālo organizāciju Latvijas teritorijā akmens laikmetā.
TIEŠSAISTES NODARBĪBA, NOTIEK ZOOM VIDĒ.
27. novembris. Spānijas pilsoņu kara (1936–1939) atspoguļojums propagandas materiālos (Vada lektora pienākumu izpildītāja Ginta Ieva Bikše)
Nodarbībā skolēni tiks iepazīstināti ar Spānijas pilsoņu kara galvenajiem cēloņiem un sekām. Lektores vadībā būs iespēja aplūkot un praktiski analizēt laikmeta liecības, tai skaitā Latvijas preses materiālus, par propagandas izmantošanu konfliktā, kā arī karojošo pušu radītos propagandas avotus.
TIEŠSAISTES NODARBĪBA, NOTIEK ZOOM VIDĒ.
JVS nodarbības 2020/2021. mācību gadā notiek no septembra līdz maijam vienu vai divas reizes mēnesī sestdienās – parasti katra mēneša vidū vai beigās (kopā mācību gada laikā notiks 12 nodarbības). Nodarbības tiek plānotas gan klātienē, gan tiešsaistē MS Teams vidē. Visas nodarbības sākas plkst. 10.30: lekcija līdz 11.30. Dienās, kad nodarbības ir klātienē un paredzēta praktiskā daļa, paredzēts pārtraukums aptuveni 15 min. un tad sākas praktiskā daļa. Nodarbības notiek Rīgā, galvenokārt LU VFF Aspazijas bulvārī 5. Tiešsaistes nodarbību ilgums ir arī aptuveni viena stunda – no plkst. 10.30 līdz 11.30, bet nodarbība var būt arī ilgāka.
2020. gadā klātienes nodarbības notiks 26. septembrī., 17. un 31. oktobrī. Tiešsaistes nodarbības notiks 14. un 28. novembrī, kā arī 12. decembrī. 2021. gadā – tiešsaistes nodarbības notiks 16. janvārī un 27. februārī. klātienes nodarbības plānotas 30. janvārī, 13. un 27. martā, kā arī 24. aprīlī. Neilgi pirms katras nodarbības interesenti ar epastu tiek informēti par tās tēmu un norises vietu.
JVS nodarbību tēmas 2020./2021.ak. gadam:
- Latvijas Republikas tirdzniecības flotes vēsture starpkaru periodā. Tirdzniecības flote un darbs uz tirdzniecības kuģiem tradicionāli ir bijis svarīgs ienākuma avots Latvijas iedzīvotājiem. Pēc Latvijas Republikas izveidošanās valstī uzplauka un darbojās vairākas nozīmīgas rēderejas, kuras ieņēma svarīgu vietu Latvijas saimniecībā. Lekcijā tiks aplūkota Latvijas tirdzniecības flotes izveidošanās, darbības svarīgākie aspekti un bojā eja Otrā pasaules kara laikā.
(Doc. Jānis Ķeruss, klātienes lekcija un Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja apmeklējums 26. septembrī)
- Latvijas televīzijas vēsture 1954.—1988. Televīzija kā moderns informācijas un izklaides līdzeklis un svarīga populārās kultūras daļa masveidā Eiropas un Amerikas cilvēku ikdienā ieviesās 20. gs. 50. un 60. gados. Latvijā pirmā elektroniskās televīzijas pārraide notika 1954. gada 6. novembrī, lai gan pirmie mehāniskās televīzijas izmēģinājumi bija notikuši jau pirms Otrā pasaules kara. No 60. gadiem televīzija arī Latvijā ienāca gandrīz katrā mājoklī, ik vakaru pulcējot pie ekrāniem iemīļotu raidījumu skatītājus. Lekcijā tiks pievērsta uzmanība galvenajiem televīzijas attīstības tehniskajiem aspektiem un televīzijas saturiskajai attīstībai Latvijā.
(Doktorants Toms Zariņš, klātienes lekcija un Kino muzeja apmeklējums 17. oktobrī)
- Par grāmatām un lasītājiem viduslaikos: praktiska vingrināšanās senu tekstu lasīšanā. Digitālo mediju un e-grāmatu laikmetā svešāds šķiet ar roku rakstītas viduslaiku grāmatas: kas kopīgs ir šiem mediju formātiem?, vai tomēr vairāk ir citādā? Grāmatu radīšana viduslaiku kultūrā ir īpašs notikums - tā ir rakstīšanas māksla, kas izpaužas tās saturiskajā un estētiskajā vērtībā. Kas rakstīja un lasīja šīs grāmatas pirms 1000 un 500 gadiem? Lekcijas ietvaros būs iespēja iepazīt lasīšanas pieredzi kā viduslaikos.
(Asoc. Prof. Andris Levāns, klātienes lekcija un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu lasītavas apmeklējums 31. oktobrī)
- Karš un sabiedrība ASV, PSRS un Vācijā Otrā pasaules kara laikā. Lekcijā tiks pievērsta uzmanība svarīgākajiem aspektiem, kuri ietekmēja Otrā pasaules karā iesaistīto lielvalstu sabiedrības: to ekonomikas mobilizāciju, resursu ieguves veidus, sociālās izmaiņas sabiedrībās kara gaitā, tehniskās inovācijas un visu šo faktoru ietekme uz pēckara atjaunošanas procesiem. Runa būs arī par kara finansēšanas avotiem, civilā un militārā patēriņa dinamiku dažādās karojošajās lielvalstīs Otrā pasaules kara gados.
(Doc. Jānis Ķeruss, Tiešsaistes lekcija 14. novembrī)
- Kultūra un vara padomju Latvijā (1945 – 1986). Lekcijā tiks aplūkoti jautājumi, kuri saistās ar specifisko kultūras nozīmi padomju režīma apstākļos: kā māksla, īpaši jau daiļliteratūra spēja atrast iespējas uzrunāt sabiedrību par tiem laikmetam aktuālajiem jautājumiem, kuriem toreiz masu informācijas līdzekļi pievērsās tikai nedaudz. Tāpat lekcijā tiks pievērsta uzmanība tādam fenomenam kā cenzūra un teksta vēstījums t. s. Ezopa valodās.
(Doc. Jāns Ķeruss, Tiešsaistes lekcija 28. novembrī)
- Vadoņi un sabiedrība Latvijas teritorijā 12/13. gadsimtā. Lekcijā tiks aplūkoti jautājumi, kuri saistīti ar sabiedrības organizēšanas formām, tās sociālo struktūru un reģiona cilšu savstarpējiem sakariem pirms kristianizācijas.
(Asoc. prof. Andris Šnē, Tiešsaistes lekcija 12. decembrī)
- 20.gadsimta 60.- 80. gadu ikdienas dzīves Latvijā atspoguļojums Rīgas kinostudijas mākslas filmās. Padomju ideoloģija un propaganda, tai skaitā arī tās izpausmes mākslas kino, mainījās līdzi laikam. Sākot ar 20. gs. 60. gadiem latviešu padomju kino sāka reālistiskāk atspoguļot dzīves īstenību un mazāk uzmanības pievērsta sociālisma vērtību propagandai. Parādījās filmas, kurās tika pievērsta uzmanība dažādām laikmeta sabiedrību skarošām problēmām un parādīti atsevišķi ikdienas dzīves aspekti. Lekcijā tiks analizēti dažādi 20. gs. 60. – 80. gadu padomju Latvijas realitātes izpausmju atspoguļojuma veidi atsevišķās Rīgas kinostudijas mākslas filmās.
(Doc. Jānis Ķeruss, Tiešsaistes lekcija 16. janvārī)
- Kas ir militāri politiskā vēsture? Lekcijā ar piemēriem no Pirmā pasaules kara un Latvijas Neatkarības kara tiks sniegts ieskats jautājumos par to, kā šie militāri politiskie satricinājumi ietekmēja sociālo, demogrāfisko un politisko Latvijas sabiedrības attīstību.
( Prof. Ēriks Jēkabsons, tiešsaistes lekcija 30. janvārī)
Cilvēku nāve viduslaikos. Iedoma vai sapnis par nemirstību, iespējams, ir viena no lielākajām cilvēces utopijām, kādu spējusi radīt kolektīvā apziņa. Tieši tāpēc tikuši piekopti maģiski rituāli, izstrādātas noslēpumainas mikstūras vai veiktas ķirurģiskas manipulācijas. To mērķis arvien ir bijis novērst slimību vai traumu (nāvējošas) sekas, aizsargāt vai pat atjaunot ķermeni.
Rūpniecības attīstība Latvijā 1945–1989. Pēc Otrā pasaules kara Latvijas rūpniecība tika pielāgota PSRS vajadzībām un Latvija kļuva par vienu no svarīgākajiem lielvalsts rūpniecības centriem. Lekcijā tiks pievērsta uzmanība padomju ekonomikas specifikai – centralizētai plānveida saimniecībai un tās darbības principiem, kā arī raksturotas svarīgākās rūpniecības nozares Latvijā PSRS okupācijas periodā.
Latvijas televīzijas vēsture 1954.—1988. Televīzija kā moderns informācijas un izklaides līdzeklis un svarīga populārās kultūras daļa masveidā Eiropas un Amerikas cilvēku ikdienā ieviesās 20. gs. 50. un 60. gados. Latvijā pirmā elektroniskās televīzijas pārraide notika 1954. gada 6. novembrī, lai gan pirmie mehāniskās televīzijas izmēģinājumi bija notikuši jau pirms Otrā pasaules kara. No 60. gadiem televīzija arī Latvijā ienāca gandrīz katrā mājoklī, ik vakaru pulcējot pie ekrāniem iemīļotu raidījumu skatītājus. Lekcijā tiks pievērsta uzmanība galvenajiem televīzijas attīstības tehniskajiem aspektiem un televīzijas saturiskajai attīstībai Latvijā.
Vikingu laikmets Eiropā. Vikingu laikmets, kas attiecināms uz 8. - 11. gs., bija ne vien nozīmīgu sociālu un kultūras pārmaiņu periods Skandināvijā, bet to arī raksturoja plaša skandināvu aizjūras ekspansija, globālu tirdzniecības tīklu uzplaukums, jaunu valstu veidošana un iepriekš nezināmu teritoriju apgūšana. Viena no senākajām skandināvu aizjūras apmetnēm, kas datējama jau ar 7. gs. vidu, izveidojās Latvijas rietumdaļā, mūsdienu Grobiņā, savukārt citas ar šo pašu laiku datējamas liecības iegūtas arī Sāmsalā (Igaunijā). Savukārt Daugava vēlākajos gadsimtos kļuva par vienu no posmiem vikingiem nozīmīgajā Austrumu ceļā, savienojot skandināvu pasauli ar Tuvajiem Austrumiem un Bizantiju.
Kas ir militāri politiskā vēsture? Šis ir specifisks vēstures pētniecības virziens, kura uzdevums ir pētīt bruņotu konfliktu ietekmi uz sabiedrības sociālo, demogrāfisko un saimniecisko vēsturi. Lekcijā ar Pirmā pasaules kara un Latvijas Neatkarības kara piemēriem tiks parādīti daudzveidīgie sabiedrības kultūras un materiālās attīstības līmeņa aspekti, par kuriem varam spriest pētot kardarbību Latvijas teritorijā. Izmantotie Latvijas militārās vēstures avoti liecinās arī par kara laikā notiekošajiem transformācijas procesiem sabiedrībā.
Nacionālo partizānu karš Latvijā (1944 – 1956). Tūlīt pēc Vācijas un PSRS kara beigām Latvijā norisinājās ilgstoša bruņota pretošanās padomju okupācijas varai. Lekcijā tiks aplūkoti kustības cēloņi, tās izpausmes un rezultāti.
Trešās atmodas norises Latvijā (1988 – 1990). 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigās sākās ātrs PSRS sabrukuma process. Latvijā tas izpaudās kā cīņa par lielāku patstāvību no Maskavas centrālajām institūcijām, kas vēlāk izvērtās kā cīņa par 1940. gadā zaudētās valstiskās neatkarības atgūšanu. Tāpat šajā laikā tika sperti pirmie saimniecisko reformu soļi. Lekcijās tiks aplūkoti atmodas procesu cēloņi un svarīgākās izpausmes.