2025. gada 18. februārī plkst. 14.00 LU Humanitāro zinātņu fakultātes 402. auditorijā (Visvalža ielā 4a, Rīgā) notiks Valodniecības un literatūrzinātnes un Mūzikas, vizuālo mākslu un arhitektūras nozaru promocijas padomes atklātā sēde, kurā disertāciju zinātnes doktora grāda (Ph.D.) iegūšanai humanitārajās un mākslas zinātnēs aizstāvēs Anda Baklāne.
Temats: „Metafora XX gs. latviešu dzejas diahronijā: dabas parādību tropu kvantitatīvā un kvalitatīvā analīze konceptuālās metaforas teorijas kontekstā”
Recenzenti:
Profesore, Dr. philol. Ausma Cimdiņa, Latvijas Universitāte
Profesore, Dr. philol. Maija Burima, Daugavpils Universitāte
Vadošā pētniece, Dr. philol. Eva Eglāja-Kristsone, LU LFMI
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Daudznozaru bibliotēkā un LU Humanitāro zinātņu fakultātes 304. telpā.
Anotācija
Promocijas darbā pētīta dabas parādību pieminējumu skaita dinamika, tostarp īpaši metaforisko lietojumu īpatsvars 20. gadsimta 20.– 90. gadu latviešu dzejā. Statistiskās analīzes veikšanai izmantotas digitālās pētniecības metodes, savukārt metaforas analīzei izmantots konceptuālās metaforas teorijas ietvars. Darbā sniegts ieskats konceptuālās metaforas teorijā, vārdu lietojuma biežuma mērīšanas metodoloģijā un šo virzienu aprobācijā Latvijā. Pētījuma pirmajā posmā analizēti pieminējumu statistiskie dati, kas aptver 389 dzejas krājumus; noteikti 26 dabas parādību, gadalaiku nosaukumu un ar temperatūru saistītu leksēmu pieminējumu biežuma rādītāji laika gaitā. Otrajā posmā veikta ar dabas parādībām saistīto konceptuālo metaforu izpēte un padziļināta “sniega” metaforu mērķjomu analīze, lai noteiktu to konceptuālās struktūras un lietojuma variācijas.
Leksēmu statistiskā analīze rāda, kuras dabas parādības laika gaitā bijušas salīdzinoši vairāk un mazāk izplatītas, kā arī demonstrē pieminējumu dinamikas stohastisko raksturu. Metaforu lietojumgadījumu izpēte liecina, ka laikā no 20. līdz 80. gadiem novērojama metaforas īpatsvara pastāvīga pieauguma tendence, savukārt 90. gados novērojams kritums, sasniedzot 70. gadu līmeni. Ar leksēmu “sniegs” saistīto metaforu gadījuma izpēte liecina, ka nozīmīgākās konceptuālās metaforas tiek izmantotas visā pārskata periodā, bet mainās to izmantojuma īpatsvars, kā arī dzejnieki atklāj iepriekš neiepazītus metaforisko nozīmju aspektus. Tradicionālas konceptuālas metaforas tiek radoši paplašinātas, ieviešot jaunas, neparastas variācijas, izvairoties no klišejām un saglabājot novitāti.
Pētījums apstiprina kognitīvās metaforas teorijas hipotēzi par konceptuālām metaforām kā stabiliem nozīmju kartējumiem, kas laika gaitā saglabā noturību, bet poētiskajā valodā tiek plašāk izstrādāti, izmantojot detalizāciju, papildināšanu, apstrīdēšanu un saliktu metaforu veidošanu.