Academic Centre2024. gada 12. decembrī plkst. 14.00 LU Humanitāro zinātņu fakultātes 402. auditorijā (Visvalža ielā 4a, Rīgā) notiks Valodniecības un literatūrzinātnes un Mūzikas, vizuālo mākslu un arhitektūras nozaru promocijas padomes atklātā sēde, kurā disertāciju zinātnes doktora grāda (Ph.D.) iegūšanai humanitārajās un mākslas zinātnēs aizstāvēs Ilona Miezīte.
Temats: „ Reliģiski filozofiskie motīvi Aspazijas un Friča Bārdas dzejā”
Recenzenti:
Profesors, Dr.habil.philol. Benedikts Kalnačs, Latvijas Universitāte
Profesore, Dr. philol. Maija Burima, Daugavpils Universitāte
Vadošais pētnieks, Dr.philol. Kārlis Vērdiņš, LU LFMI
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Daudznozaru bibliotēkā un LU Humanitāro zinātņu fakultātes 304. telpā.
ANOTĀCIJA
Promocijas darba “Reliģiski filozofiskie motīvi Aspazijas un Friča Bārdas dzejā” mērķis ir atklāt daudzveidīgu reliģiski filozofisko ideju un priekšstatu adaptācijas mākslinieciskās izpausmes Aspazijas (dzimusi Johanna Emīlija Lizete Rozenberga, prec. Valtere, otrajā laulībā Elza Pliekšāne, 1865–1943) un Friča Bārdas (1880–1919) dzejā, salīdzināt un konstatēt to kopējās tendences.
Aspazijas un F.Bārdas poētiskais mantojums iemieso pamatnostādni, kas atšķir viņu laikmeta dzeju no agrākās, – cilvēks attiecībās ar Dievu ir brīvs: jautāt, protestēt, meklēt. Abas atšķirīgās personības vieno noteiktu motīvu krustpunkti. Visbiežāk reliģiski filozofiskie motīvi viņu dzejā nav tradicionālo ticības vērtību apliecinājums, bet ietver sarežģītus un daudzveidīgus garīgo meklējumu procesus, kas balstās kristietības, platoniskās filozofijas tradīcijas, mitoloģijas, Austrumu garīgo mācību, latviskās dievatziņas, kā arī Eiropas klasiskajā dzejā ietverto ideju sintēzē. Atsevišķos viņu garīgo meklējumu laikposmos var saredzēt radniecīgus priekšstatus par Dieva substanciālu klātesamību visā esamībā, panenteismam un monismam raksturīgus motīvus. Abiem autoriem īpaši nozīmīga ir atziņa par dvēseles nemirstību. Abu dzejnieku darbos ir sastopamas mākslinieciski izteiksmīgas Bībeles motīvu alūzijas un reminiscences.
Aspazijas dzeja reliģisko motīvu aspektā līdz šim gandrīz nav tikusi analizēta. Promocijas darbā izmantoti viņas nepublicētie dzejoļi un dzeju uzmetumi, kas glabājas Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā un iepriekš nav pētīti. Reliģiskie motīvi F.Bārdas dzejā plašāk ir aplūkoti galvenokārt starpkaru Latvijas posmā, tāpēc nepieciešams izvērstāks šīs tēmas pārvērtējums mūsdienu skatījumā.
Promocijas darbs ir starpdisciplinārs pētījums, kas savieno literatūrzinātni ar salīdzināmo reliģiju vēsturi, filozofijas vēsturi, teoloģiju un folkloristiku. Literārā analīze ir papildināta ar aplūkotajos dzejas piemēros ietverto ideju kontekstu cilvēces garīgās domas vēsturē, lai dziļāk atsegtu šo motīvu reliģiski filozofiskos, kā arī mītiskos pamatus.
Darbā izmantotās pētījuma pamatmetodes ir salīdzināmi vēsturiskā, kultūrvēsturiskā un hermeneitiskā metode. Darbam ir divas daļas. Pirmā daļa aplūko Aspazijas dzeju (piecas nodaļas), otrā daļa – F.Bārdas dzeju (divas nodaļas).
Atslēgvārdi: latviešu romantisma dzeja, reliģija, filozofija, ideju vēsture, Aspazija, Fricis Bārda.