Pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmas

Programmas "Kultūras mantojuma daudzveidīgums mūsdienu pasaulē" mērķis ir iepazīstināt vēstures un sociālo zinību skolotājus ar kultūras mantojuma daudzveidīgumu mūsdienās, lai veicinātu šo zināšanu integrēšanu skolas mācību procesā.

Programmu īsteno pedagogi: Asoc. prof. Andris Šnē, doc. Mārtiņš Mintaurs, Vēstures un arheoloģijas nodaļas pētnieks Mārcis Kalniņš, lekt. Ginta Ieva Bikše.

Programmas apjoms: 8 akadēmiskās stundas

Nodarbību tēmas:

1. Arhitektūras mantojums un tā loma kultūras mantojuma izpratnes veidošanā. 
2. Arheoloģiskais mantojums, vēsturisko notikumu vietas un industriālie objekti: izpētes un pārvaldības aktuālie jautājumi.
3. Kustamais kultūras mantojums un tā mūsdienu izaicinājumi.
4. Digitālā mantojuma izmantošanas iespējas un izaicinājumi.

Programmas “Svarīgākais par aizvēsturi 21. gadsimtā: vēstures zinātne skolotājiem” mērķis ir informēt vēstures un sociālo zinību skolotājus par pasaules un Latvijas aizvēstures jaunākajām atziņām un pētnieciskajām pieejām.

Programmu īsteno pedagogi: Asoc. prof. Andris Šnē, Asoc. prof. Armands Vijups, lektore Elīna Guščika un Vēstures un arheoloģijas nodaļas pētnieks Mārcis Kalniņš.  

Programmas apjoms: 8 akadēmiskās stundas

Nodarbību tēmas: 

1. Latvijas aizvēstures hronoloģijas un periodizācijas aktuālie jautājumi;
2. Jaunākie atklājumi un izpētes metodes aizvēsturē: cilvēces antropoģenēze jaunāko atklājumu gaismā;
3. Aizvēstures, politikas un identitātes veidošanās mijiedarbība: Senlatvijas mīts Latvijas vēsturē, tā veidošanās un attīstība 19. un 20. gadsimtā;
4. Avoti un to izpētes metodes aizvēstures pētniecībā un arheoloģiskā mantojuma saglabāšana. 

Programmas mērķis ir iepazīstināt vēstures un sociālo zinību skolotājus ar jaunākajiem sasniegumiem viduslaiku vēsturē.

Programmu īsteno asoc. prof. Andris Levāns.

Programmas apjoms: 8 akadēmiskās stundas

Nodarbību tēmas:  

1. Saprotami par sarežģīto: viduslaiku vēstures izpētes galvenie mezgla punkti – zinātnes uzdevumi un sabiedrības gaidas kā sociāla dilemma.
2. Jaunākie atklājumi un izpētes metodes: viduslaiku Livonija kā Eiropas vēsturisks reģions.
3. Laikmeta rakstura atklāšanās viduslaiku Livonijas rakstītajos un vizuālajos vēstures avotos:

• Indivīda un kopienas attiecības: pieņemšana un atstumšana;
• Emociju valoda: jūtu un pārdzīvojumu komunikācija.

Programmas “Svarīgākais par Latvijas Neatkarības karu 21. gadsimtā: vēstures zinātne skolotājiem” mērķis ir ir iepazīstināt vēstures un sociālo zinību skolotājus ar jaunākajiem sasniegumiem Latvijas Neatkarības kara militāri-politisku procesu un notikumu pētniecībā.

Programmu īsteno pedagogi: Prof. Ēriks Jēkabsons un PhD. Andrejs Gusačenko.

Programmas apjoms: 8 akadēmiskās stundas

Nodarbību tēmas:  

1.–2. Militāri-politiskās situācijas izpratne reģionālajā un lokalajā mērogā 

a) Svarīgākās Latvijas Neatkarības kara norises hronoloģiskajā secībā 

b) Neviennozīmīgi vērtētās Neatkarības kara norises un to sekas 

3. Jaunākie atklājumi un izpētes metodes Latvijas Neatkarības kara periodā

Atklājumu periodizācija: 

a) pēc neatkarības atgūšanas Latvijā (arhīvi, bibliotēkas (literatūra, periodika, atmiņas)) 

b) ārzemju arhīvos, kolekcijās u. c. 

4. Svarīgākie avoti Latvijas Neatkarības kara izpētē  

Programmas mērķis ir iepazīstināt vēstures un sociālo zinību skolotājus ar jaunākajiem sasniegumiem Padomju Latvijas kultūras un ekonomikas izpētē, lai veicinātu šo zināšanu integrēšanu skolas mācību procesā.

Programmu īsteno doc. Mārtiņš Mintaurs un doc. Jānis Ķeruss

Programmas apjoms: 8 akadēmiskās stundas

Nodarbību tēmas:  

1. Kultūras politika un ideoloģija Latvijas PSR: periodizācija, galvenās tendences un problēmas.
2. Arhitektūras mantojuma aizsardzības piemērs Latvijas PSR kultūras politikā. 
3. Latvijas PSR ekonomikas struktūra, tās darbības principi, raksturojošie rādītāji.
4. Latvijas PSR iedzīvotāju dzīves līmenis, sadzīves problēmas, deficīts un blats vēstures avotu atspoguļojumā.

Programmas mērķis ir iepazīstināt filozofijas un sociālo zinātņu skolotājus ar to, kā ētiskās teorijas tiek interpretētas mūsdienu filozofijā un kā šīs teorijas ir iespējams izmantot skolas nodarbībās, analizējot mūsdienu ētiskās problēmas.

Ētikas teorijas ir radītas, lai tās pielietotu. Būtībā tās parāda saistību starp dažādām mūsu ētiskajām pārliecībām un rīcību. Kursa ietvaros iepazīsimies ar vairākām mūsdienās ietekmīgām ētiskajām teorijām un to, kā tās izmantot dažādu reālu situāciju analīzē. Aplūkosim veidus, kā nelielus filozofisku tekstu fragmentus un filozofu formulētas ētiskas problēmas var izmantot, lai skaidrotu ētiskās teorijas.

Programmas apjoms: 8 akadēmiskās stundas

Programmas vadītājs: doc. Artis Svece

Programmu īsteno pedagogi: Prof. Igors Šuvajevs un doc. Artis Svece

Programmas mērķis ir iepazīstināt skolotājus ar argumentācijas atpazīšanas un veidošanas pamatprincipiem.

Programmas mērķauditorija: skolotāji.

Uzdevumi:

1. sekmēt izpratni par argumentācijas būtību un pielietojumu, it īpaši mācību procesā;
2. pilnveidot prasmi atpazīst argumentāciju tekstā un pašam veidot pārliecinošus argumentus;
3. iepazīstināt ar argumentu pamatelementiem, vienlaikus analizējot terminoloģiju latviešu valodā, kas saistīta ar argumentācijas raksturojumu un analīzi, un pievērst uzmanību grūtībām, kas saistītas ar šīs terminoloģijas lietojumu.

Programmas apjoms: 8 akadēmiskās stundas

Programmu īstenos doc. Artis Svece