Akadēmiskais centrs2023. gada 24. oktobrī plkst. 16.30 Humanitāro zinātņu fakultātē (402. aud.) notiks Valodniecības un literatūrzinātnes un Mūzikas, vizuālo mākslu un arhitektūras nozaru promocijas padomes atklātā sēde, kurā disertāciju zinātnes doktora grāda (Ph.D.) iegūšanai humanitārajās un mākslas zinātnēs aizstāvēs Anna Elizabete Griķe.
Temats „Tautas dievbijība Romas Katoļu draudzēs Latgales pierobežā”
Recenzenti:
Profesors, Dr. art. Valdis Muktupāvels, Latvijas Universitāte
Vadošā pētniece, Dr. philol. Sanita Reinsone, LU LFMI
Profesors, Dr.habil.philol. Ojārs Spārītis, Latvijas Mākslas akadēmija
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Daudznozaru bibliotēkā un LU Humanitāro zinātņu fakultātes 304. telpā.
Promocijas darba anotācija
Promocijas darbā “Tautas dievbijība Romas katoļu draudzēs Latgales pierobežā” pētīta katoliskajā tradīcijā sakņotā tautas dievbijība Latgales dienvidaustrumu pierobežas Romas katoļu draudzēs Krāslavas un Ludzas novadā.
Teorētiskajā daļā izvērsti skaidrots tautas dievbijības jēdziens. Tautas dievbijība iekļauj pamatā tās rīcības un objektus, kas pauž reliģisko prakšu piekopšanu ārpus dievkalpojuma, un tai ir atpazīstama forma, piemēram, maija dziedājumi pie krusta. Romas katoļu baznīcā tautas dievbijības izpratne ir mainīga un tiek koriģēta, izvērtējot saskaņu ar doktrīnu.
21. gadsimtā Latgales pierobežu raksturo tukšošanās, kas atbalsojas pierobežas draudžu dzīvē. Caur tautas dievbijību vietējie iedzīvotāji pauž savu piederību katolicismam, to pamatojot ar ticības un tradīciju pēctecību. Padomju laikos dažādas tautas dievbijības izpausmes nācās piekopt slepenībā. Sadzīves katolicisms, kādu bija piekopuši cilvēki starpkaru periodā, līdz ar to zaudēja savu pēctecību. Tautas dievbijību tradīciju maiņas noris izpildījuma līmenī, garīdzniecībai veicot korekcijas darbu.
Darbs balstīts empīrisko datu analīzē, kas iegūti lauka pētījumā no 2018. līdz 2022. gadam. Tajā pierobežas draudžu locekļu tautas dievbijība ir skatīta piecos līmeņos. Tā raksturo vietējo draudžu locekļu ticības dzīvi, kur svarīga ir tautas dievbijības piekopšana, rūpējoties par lūgšanām ārpus liturģijas, pie ceļmalas krucifiksiem vai pieminot mirušos. Pierobežā rodamas Latvijai vienreizīgas tautas dievbijības izpausmes kā iešana allelujā Lieldienās vai Sv. Donāta svētki Krāslavā. Citas pieskaitāmas pie plašāka izplatības areāla, bet katrā izpausmē vienmēr ir kāda lokālā iezīme. Arī katrā draudzē tautas dievbijības valoda atšķiras, jo to ietekmē dažādie draudzes iedzīvotāju dzīvesgājumi un pieredzes.
Atslēgas vārdi: tautas dievbijība, iemiesotais katolicisms, Romas katoļu baznīca, tradīciju pēctecība, Latgale, pierobeža, tukšošanās