Akadēmiskais centrs2024. gada 12. novembrī plkst. 14.00 LU Humanitāro zinātņu fakultātes 402. auditorijā (Visvalža ielā 4a, Rīgā) notiks Valodniecības un literatūrzinātnes un Mūzikas, vizuālo mākslu un arhitektūras nozaru promocijas padomes atklātā sēde, kurā disertāciju zinātnes doktora grāda (Ph.D.) iegūšanai humanitārajās un mākslas zinātnēs aizstāvēs Ingrīda Kleinhofa.
Temats: „Hibrīdā kultūridentitāte arābu emigrācijas literātu darbos”
Recenzenti:
Profesors, Dr.habil.philol. Benedikts Kalnačs, Latvijas Universitāte
Profesore, Dr. philol. Maija Burima, Daugavpils Universitāte
Profesore, Dr.philol. Zanda Gūtmane, RTU Liepājas akadēmija
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Daudznozaru bibliotēkā un LU Humanitāro zinātņu fakultātes Visvalža ielas 4a ēkā, 304. telpā.
Promocijas darba anotācija
Promocijas darbā pētīta hibrīdās kultūridentitātes veidošanās, izpausmes un atveidojums arabofonajā, anglofonajā un frankofonajā arābu emigrācijas literatūrā kopš 20. gs. sākuma, analizējot 12 romānus, publicētus laikposmā no 1911. līdz 2010. gadam, kas vēsta par arābu emigrantu pieredzi Rietumos, arābu diasporas dzīvi, starpkultūru saziņu un identitātes meklējumiem hibrīdā vidē, kā arī virkni papildavotu, tai skaitā minēto romānu autoru intervijas un eseju krājumus. Promocijas darba avoti skatīti arī plašākā literāri vēsturiskā kontekstā un saistīti ar autoru dzīves notikumiem un uzskatiem, aplūkota šo darbu recepcija dažādās valstīs, lasītāju un literatūrkritiķu viedoklis.
Darbā tika izpētīts arabofonās, anglofonās un frankofonās arābu emigrācijas literatūras veidošanās process atkarībā no kultūrlingvistiskās vides rakstnieku dzimtenē un jaunajā mītnes zemē, apskatot atsevišķi mahdžara, arabofonās, anglofonās un frankofonās literatūras specifiku un nosakot kultūridentitātes hibridizāciju ietekmējošie faktorus arābu kultūras un Rietumu kultūras saskarsmē dažādos laikposmos. Pētījumā analizēta Rietumu, it īpaši Francijas kultūrpolitikas un kristiešu misionāru ietekme uz arābu kultūrvides hibridizāciju gan arābu zemēs, gan diasporā, apskatot kultūras hibridizācijas centrus noteiktos laikposmos. Izpētīta arī šajos apstākļos radušās arabofono, anglofono un frankofono arābu emigrācijas literāro darbu kultūrpiederība, analizējot kultūridentitātes hibridizācijas izpausmes.
Promocijas darba ietvaros tika raksturotas arābu emigrācijas rakstnieku attēlotās hibrīdās kultūridentitātes tipoloģiskās iezīmes, izdalot trīs hibrīdās kultūridentitātes pamatkategorijas: savstarpēji papildinošā, savstarpēji izslēdzošā un intrapersonāli antagonistiskā kultūridentitātes hibridizācija. Minētie kultūridentitātes paveidi pētīti, analizējot arābu emigrācijas literātu darbus, kuri kategorizēti atbilstoši tajos aprakstītajam kultūridentitātes hibridizācijas paveidam. Darbā atklātas un ar piemēriem ilustrētas analizētajos literārajos darbos ietvertās binārās opozīcijas, kuras demonstrē avotos aprakstīto kultūridentitāti un pasaulsuzskatu. Interpretēti zīmīgākie motīvi un simboli analizētajos avotos. Raksturotas hibrīdās identitātes izpausmes promocijas darba avotos, tostarp autora paustās vērtības un piederība noteiktai kultūrai, reliģiskai un sabiedriskai grupai, autora iecerētais lasītāju loks, diskutablie jautājumi un risinātās problēmas kultūru kontakta situācijā.