Jauni apvāršņi latviešu literatūrzinātnē: profesores Māras Grudules un vadošās pētnieces Ievas E. Kalniņas monogrāfijas

Pavasarīgi tvanīgā jūnija pēcpusdienā – 10. jūnijā Aspazijas un Raiņa mājā pie lasītājiem devās divi svaigi un ļoti nozīmīgi pētījumi latviešu literatūrzinātnē, kuri tika vērti vaļā ieinteresētu labvēlīgu ļaužu pilnā zālē. Profesores Māras Grudules apjomīgā monogrāfija “Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos” veltīta latviešu dzejas un literatūras pirmsākumiem, kad galvenie figuranti latviešu dzejā bija baltvācieši, kuru prasmīgākie pārstāvji gan bija arī gana dzirdīgi pret vidi, kurā darbojās, un, adaptējot vācu paraugus, savā latviskajā veikumā  iejūtīgi iekļāva latviešu folkloras tēlainību, dzīvesziņu un lietu pasauli. Pētījumu papildina laikmeta dzejas antoloģija, kurā pirmo reizi apkopota laikmeta dzeja tik plašā vērsumā. Monogrāfija sniedz rūpīgi veiktu, plašu un detalizētu skatu uz latviešu literatūras pirmsākumiem gan oriģinālas savdabības, gan kultūras un literatūras sakaru aspektā. Izvērtēts gan dzejas devums, gan pirmie meklējumi pēc literatūras teorijas (J. Višmanis). Monogrāfija ir nozīmīga arī metodoloģijas aspektā, jo pēdējos gados uzplaukušās “tīrās teorijas” apoloģijas tendencēm līdzās nostāda atjaunotu un spēcinātu kultūrvēsturisku pieeju, kas tiek apliecināta, kā vērtīgs un nozīmīgs ceļš rakstu izziņas pasaulē. Monogrāfijas elektronisks variants, paplašināts ar laikmetu raksturojošu ilustratīvu materiālu, drīzumā būs pieejams LU LFMI mājaslapā. Vadošās pētnieces Ievas E. Kalniņas veidotā kolektīvā monogrāfija “Poētika tuvplānā” arī ir nozīmīgs veikums dzejas izziņas pasaulē. Grāmatas apakšvirsraksts ir “Viena dzejoļa analīzes antoloģija”. Attiecībā uz pētniecisku rakstu krājumiem parasti nemēdz lietot jēdzienu ‘antoloģija’, to rezervējot atlasītu īpaši skaistu dzejoļu krājumiem. Taču šajā gadījumā vārds ‘antoloģija’ ir īsti vietā, jo krājums piedāvā izcilus paraugdemonstrējumus atsevišķa dzejas teksta uztverē un izvērtēšanā. Krājuma autoru lokā ir iekļautu gan jau aizsaulē aizgājušu dzejas analīzes klasiķu darbi – Vitauta Kalves, Viļņa Eihvalda, Jāņa Rudzīša, Jāņa Andrupa, Oļgerta Rozīša, Rutas Veidemanes, Intas Čaklās raksti, gan pašreizējā dzejas vērtēšanas spēka zara pārstāvju Māras Grudules, Ievas E. Kalniņas, Andas Kubuliņas, Janīnas Kursītes, Viestura Vecgrāvja apcerējumi, kuros piedāvāts analītisks skats uz latviešu dzejas izcilākajām pērlēm, gan arī salīdzinoši jaunu autoru – Annas Auziņas, Mariana Rižija, Kārļa Vērdiņa – veikums, kuri raksta par mūsdienu dzejas novatoriskiem atradumiem. Kopumā krājums uzrāda gan latviešu dzejas augsto raudzi, gan atklāj latviešu literatūrzinātnes spēku un dinamiku. Paldies abām autorēm un LU LFMI Apgādam par lielisko lasāmvielu vasarai un paldies Aspazijas un Raiņa mājai par atmosfērīgo viesmīlību.