Akadēmiskais centrs
Monogrāfijas tematiskais loks ir oriģināls pasaules mērogā, jo grieķiski romiskā kultūrietekme Baltijas jūras zemēs līdz šim kompleksi nav pētīta.
Sadarbība veidota kopprojekta "Colloquium Balticum" ietvarā, idejas dibinātāji ir profesori Fogts Špira (Vogt Spira) no Greifsvaldes/Marburgas universitātes, Jerkers Blumkvists (Jerker Blomquist) no Lundas universitātes, Vita Paparinska no LU, Nijole Juhņevičiene (Nijole Juchneviciene) no Viļņas universitātes un Anne Lille (Anne Lill) no Tartu universitātes. Projektam sporādiski šajos gados pievienojušies arī kolēģi no Polijas, Krievijas, Somijas. Būtiski, ka projekta idejas pamats ir jaunās paaudzes klasisko filologu iesaiste ikgadējās novembra konferencēs (katru gadu citā valstī), tādēļ gan referentu, gan klausītāju statusā LU studējošie pabijuši visās iesaistīto valstu augstskolās, tverot klātienē gan pieredzējušu kolēģu, gan savu vienaudžu domas un pētnieciskos risinājumus.
Projektā kopā ar LU klasiskajiem filologiem līdzdarbojušies arī latvistikas speciālisti; kolektīvaja monogrāfijā LU mācībspēki parstāvēti ar G. Bērziņas, I. Kalniņas, O. Lāma, V. Paparinskas un I. Rūmnieces zinātniskajiem rakstiem.
Eiropas kultūras klasiskā senatne (idejas, klasiskās valodas un teksti, izglītība un audzināšana) nebeidz pārsteigt ar savu aktualitāti arī XXI gadsimtā.
Projektam jāvēl akadēmiski radoša veiksme arī turpmāk - ceļā uz nākamo publikāciju, jo 2017. gadā publicētais kopdarbs prasījis vismaz 5 gadu rūpīgu sagatavošanas un tekstu slīpējuma darbu.
Izdevniecības informācija par grāmatu
Sadarbība veidota kopprojekta "Colloquium Balticum" ietvarā, idejas dibinātāji ir profesori Fogts Špira (Vogt Spira) no Greifsvaldes/Marburgas universitātes, Jerkers Blumkvists (Jerker Blomquist) no Lundas universitātes, Vita Paparinska no LU, Nijole Juhņevičiene (Nijole Juchneviciene) no Viļņas universitātes un Anne Lille (Anne Lill) no Tartu universitātes. Projektam sporādiski šajos gados pievienojušies arī kolēģi no Polijas, Krievijas, Somijas. Būtiski, ka projekta idejas pamats ir jaunās paaudzes klasisko filologu iesaiste ikgadējās novembra konferencēs (katru gadu citā valstī), tādēļ gan referentu, gan klausītāju statusā LU studējošie pabijuši visās iesaistīto valstu augstskolās, tverot klātienē gan pieredzējušu kolēģu, gan savu vienaudžu domas un pētnieciskos risinājumus.
Projektā kopā ar LU klasiskajiem filologiem līdzdarbojušies arī latvistikas speciālisti; kolektīvaja monogrāfijā LU mācībspēki parstāvēti ar G. Bērziņas, I. Kalniņas, O. Lāma, V. Paparinskas un I. Rūmnieces zinātniskajiem rakstiem.
Eiropas kultūras klasiskā senatne (idejas, klasiskās valodas un teksti, izglītība un audzināšana) nebeidz pārsteigt ar savu aktualitāti arī XXI gadsimtā.
Projektam jāvēl akadēmiski radoša veiksme arī turpmāk - ceļā uz nākamo publikāciju, jo 2017. gadā publicētais kopdarbs prasījis vismaz 5 gadu rūpīgu sagatavošanas un tekstu slīpējuma darbu.
Izdevniecības informācija par grāmatu
