Akadēmiskais centrs
Sekcijas materiālus bija sagatavojušas 11 autores, galvenokārt fakultātes jaunās zinātnieces – baltu filoloģijas maģistres un doktorantes:
Liene Kalviša „Evidencialitātes izteikšanas leksiskie līdzekļi”;
Gunta Kļava „Valodu kontakti un gramatiskās pārmaiņas”;
Ieva Kuplā „Daudznozīmīgo kustības verbu saistāmība”;
Inga Laizāne „Ģenitīva locījums latviešu valodas kā svešvalodas apguvē”;
Gunta Nešpore, Baiba Saulīte, Lauma Pretkalniņa „Sintaktiski marķēta latviešu valodas tekstu korpusa izveide”;
Sanda Rapa „Semantiskā transpozīcija latviešu hidronīmijā”;
Inta Urbanoviča „Lietvārda skaitļa paradigmas leksiskalizēšanās valodas kultūras aspektā”;
Līga Vogina „Semantiskās lomas darbības un telpiskuma aspektā”;
Evelīna Zilgalve „Partikulas diskursa iezīmētāju funkcijā”. Konferences ievadvārdus teica Latviešu un vispārīgās valodniecības katedras vadītāja asoc. prof. Andra Kalnača, kas bija šīs idejas iniciatore. Uz sekcijas atklāšanu bija ieradusies HZF dekāne prof. Ilze Rūmniece, kas izteica atzinību par jaunu darba formu ieviešanu un novēlēja ražīgu darbu konferences dalībniekiem. Līdzīgu novēlējumu izteica arī Latvistikas un baltistikas nodaļas vadītājs prof. Ojārs Lāms, kurš atzina, ka valodniecības sekcijām vienmēr ir augsta akadēmiskā kvalitāte. Pēc ievadvārdiem sākās aktīvas individuālas diskusijas pie stenda referātiem. Konferences interesenti bija ļoti dažādi: gan filologi, gan citu nozaru pārstāvji; gan profesori, gan studenti; gan Latvijas pētnieki, gan arī viesi no ārzemju augstskolām – Adama Mickeviča Poznaņas Universitātes profesore Nikole Naua (Nicole Nau) un Minsteres Vestfāles Vilhelma universitātes docente Magdalēne Hilmane (Magdalene Huelmann). Plakātu prezentācijai bija atvēlēta stunda, tomēr spraigās sarunas, kas nepieklusa ne mirkli un noteikti varētu turpināties vismaz divtik ilgi, apliecināja, ka turpmāk šādos pasākumos diskusijām jāatvēl vairāk laika. Bija prieks vērot, kā dažādus jautājumus uzdeva gandrīz visi klātesošie, arī studenti, kas parasti konferenču diskusijās iesaistās retāk. Stenda referātu sekcija pierādīja, ka dialoga forma akadēmiskajā vidē ir ļoti nozīmīga – šāds komunikācijas veids palīdz radīt individuālu atgriezenisko saiti, kas ir ieguvums gan referāta autoram, gan arī referāta adresātam.
Pēc plakātu sekcijas noslēguma turpinājumā bija vēl viens notikums – Andras Kalnačas monogrāfijas „Morfoloģijas stilistika” atvēršana. Šajā pasākuma daļā akadēmisko gaisotni nomainīja sirsnīgi humoristiska gaisotne, jo gan autores stāstījums par grāmatas tapšanas gaitu, gan arī recenzentu vārdi un apsveicēju runas bija interesantas, sirsnīgas, ar humora dzirksti. Jauko noskaņu lieliski papildināja puišu grupa „Stereo Magic”, kas spēlēja un dziedāja brīnišķīgā akustiskā izpildījumā, turklāt panāca, ka arī akadēmiski noskaņotā auditorija dziedāja līdzi.
Pārfrazējot Latviešu un vispārīgās valodniecības katedras asoc. prof. Ilzes Lokmanes vārdus, gribētos teikt – šādus pasākumus noteikti vajadzētu rīkot vēl, jo tas ir tieši tas, kas mums, filologiem, ir vajadzīgs.
LU HZF Latviešu un vispārīgās valodniecības katedras lektores Līgas Voginas sagatavots ieskats sekcijas „Gramatiskā un leksiskā semantika” norisē pieejams photopeach.com/album/edrnm3 LU HZF mājas lapā atkal ir iespēja izmantot LU projekta „Mūsdienu latviešu valoda interneta vidē” dalībnieku publikācijas, sk. www.lu.lv/filol/valoda/, kā arī LU projekta „Latvistika un somugristika Latvijas Universitātē” rakstu kopu www.hzf.lu.lv/petnieciba/publikacijas/
Gunta Kļava „Valodu kontakti un gramatiskās pārmaiņas”;
Ieva Kuplā „Daudznozīmīgo kustības verbu saistāmība”;
Inga Laizāne „Ģenitīva locījums latviešu valodas kā svešvalodas apguvē”;
Gunta Nešpore, Baiba Saulīte, Lauma Pretkalniņa „Sintaktiski marķēta latviešu valodas tekstu korpusa izveide”;
Sanda Rapa „Semantiskā transpozīcija latviešu hidronīmijā”;
Inta Urbanoviča „Lietvārda skaitļa paradigmas leksiskalizēšanās valodas kultūras aspektā”;
Līga Vogina „Semantiskās lomas darbības un telpiskuma aspektā”;
Evelīna Zilgalve „Partikulas diskursa iezīmētāju funkcijā”. Konferences ievadvārdus teica Latviešu un vispārīgās valodniecības katedras vadītāja asoc. prof. Andra Kalnača, kas bija šīs idejas iniciatore. Uz sekcijas atklāšanu bija ieradusies HZF dekāne prof. Ilze Rūmniece, kas izteica atzinību par jaunu darba formu ieviešanu un novēlēja ražīgu darbu konferences dalībniekiem. Līdzīgu novēlējumu izteica arī Latvistikas un baltistikas nodaļas vadītājs prof. Ojārs Lāms, kurš atzina, ka valodniecības sekcijām vienmēr ir augsta akadēmiskā kvalitāte. Pēc ievadvārdiem sākās aktīvas individuālas diskusijas pie stenda referātiem. Konferences interesenti bija ļoti dažādi: gan filologi, gan citu nozaru pārstāvji; gan profesori, gan studenti; gan Latvijas pētnieki, gan arī viesi no ārzemju augstskolām – Adama Mickeviča Poznaņas Universitātes profesore Nikole Naua (Nicole Nau) un Minsteres Vestfāles Vilhelma universitātes docente Magdalēne Hilmane (Magdalene Huelmann). Plakātu prezentācijai bija atvēlēta stunda, tomēr spraigās sarunas, kas nepieklusa ne mirkli un noteikti varētu turpināties vismaz divtik ilgi, apliecināja, ka turpmāk šādos pasākumos diskusijām jāatvēl vairāk laika. Bija prieks vērot, kā dažādus jautājumus uzdeva gandrīz visi klātesošie, arī studenti, kas parasti konferenču diskusijās iesaistās retāk. Stenda referātu sekcija pierādīja, ka dialoga forma akadēmiskajā vidē ir ļoti nozīmīga – šāds komunikācijas veids palīdz radīt individuālu atgriezenisko saiti, kas ir ieguvums gan referāta autoram, gan arī referāta adresātam.
Pēc plakātu sekcijas noslēguma turpinājumā bija vēl viens notikums – Andras Kalnačas monogrāfijas „Morfoloģijas stilistika” atvēršana. Šajā pasākuma daļā akadēmisko gaisotni nomainīja sirsnīgi humoristiska gaisotne, jo gan autores stāstījums par grāmatas tapšanas gaitu, gan arī recenzentu vārdi un apsveicēju runas bija interesantas, sirsnīgas, ar humora dzirksti. Jauko noskaņu lieliski papildināja puišu grupa „Stereo Magic”, kas spēlēja un dziedāja brīnišķīgā akustiskā izpildījumā, turklāt panāca, ka arī akadēmiski noskaņotā auditorija dziedāja līdzi.
Pārfrazējot Latviešu un vispārīgās valodniecības katedras asoc. prof. Ilzes Lokmanes vārdus, gribētos teikt – šādus pasākumus noteikti vajadzētu rīkot vēl, jo tas ir tieši tas, kas mums, filologiem, ir vajadzīgs.
LU HZF Latviešu un vispārīgās valodniecības katedras lektores Līgas Voginas sagatavots ieskats sekcijas „Gramatiskā un leksiskā semantika” norisē pieejams photopeach.com/album/edrnm3 LU HZF mājas lapā atkal ir iespēja izmantot LU projekta „Mūsdienu latviešu valoda interneta vidē” dalībnieku publikācijas, sk. www.lu.lv/filol/valoda/, kā arī LU projekta „Latvistika un somugristika Latvijas Universitātē” rakstu kopu www.hzf.lu.lv/petnieciba/publikacijas/