Akadēmiskais centrs
Seminārs tika atklāts ar patīkamu jaunumu – LU Akadēmiskajā apgādā iznācis LU HZF Latviešu un vispārīgās valodniecības katedras rakstu „Valoda: nozīme un forma. 3. Teorija un metodoloģija latviešu valodniecībā”, sastādītājas un redaktores – Andra Kalnača un Ilze Lokmane (krājuma satura rādītājs).
Semināra ievadvārdos Latviešu un vispārīgās valodniecības katedras docētājas Andra Kalnača un Ilze Lokmane norādīja, ka noliegums latviešu valodā pētīts fragmentāri – sintaksē aplūkots vienkāršais un divkāršais noliegums, vārddarināšanā runāts par prefiksu ne-, savukārt valodas kultūrā aplūkots divkāršais noliegums, kuru, ja vien iespējams, ieteikts aizstāt ar kādu citu konstrukciju. Tieši jaunu ideju un pētniecības metožu dēļ šāds seminārs par nolieguma izpausmi valodā bija ne vien noderīgs, bet arī ļoti vajadzīgs. Tas semināra dalībniekiem ļāva pārbaudīt dažādas idejas, kuras būs iespējams izvērst turpmākos pētījumos.
Kā jau ierasts LU HZF Latviešu un vispārīgās valodniecības katedras ikgadējos zinātniskajos pavasara semināros, arī šoreiz piedalījās viesis no ārzemēm. Šajā reizē tas bija Sanktpēterburgas Valsts universitātes docents, Baltistikas nodaļas vadītājs Aleksejs V. Andronovs (Aleksey V. Andronov), kura dalība seminārā bija iespējama, pateicoties ESF projektam „Atbalsts doktora studijām Latvijas Universitātē – 2”. A. V. Andronovs atklāja semināru ar teorētisku referātu „Noliegums, binaritāte un privatīvās opozīcijas (fonoloģijā, morfoloģijā)”. Referātā tika aplūkoti kontrārie un kontradiktorie spriedumi. Kontrārie spriedumi, kā norādīja referāta autors, ietver tikai pretstatu, piemēram, melns un balts, savukārt kontradiktorie spriedumi ietver visu klasificējamo vienību kopumu, piemēram, melns un nemelns (kas var būt ne tikai balts, bet arī dažādu toņu pelēks u. tml.). Tieši kontradiktorie spriedumi ir privatīvo opozīciju un, protams, nolieguma semantiskās sistēmas pamatā.
Ilze Lokmane referātā „Nolieguma pragmatiskais aspekts valodā” analizēja nolieguma izpausmes plašsaziņas līdzekļu valodā, norādot, ka noliegums bieži tiek lietots apzināti un ka tam ir eifēmisma funkcija, proti, tas vājina teikto. I. Lokmane secināja, ka noliegti izteikumi parasti balstās uz pieņēmuma, ka adresāts zina, par ko ir runa, tādējādi noliegtais loceklis ir semantiski sarežģītāks.
Anna Vulāne referātā „Nolieguma izpausmes dažās augšzemnieku dialekta izloksnēs” aplūkoja augšzemnieku izloksnēm (piemēram, Dricānu, Sakstagala, Kalupes izloksnēm) raksturīgus nolieguma izteikšanas paņēmienus. Viens no interesantiem izloksnēs atrodamiem piemēriem ir ar prefiksu pa- atvasināti noliegti īpašības vārdi, piemēram, nepamazs.
Lienes Kalvišas referātā „Noliegums kā evidenciālas/epistēmiskas nozīmes slēptais saturs” autore atgādināja, ka evidencialitāte ir cilvēka pieredzes un zināšanu ieguves avota vai veida atspoguļojums valodā. Referāta mērķis bija pārbaudīt, vai šī pieredze saglabājas ar noliegumā. Autore minēja piemērus, kuri apliecināja, ka arī noliegumā cilvēka pieredze tiek saglabāta. Noslēgumā tika secināts, ka noliegums, modalitāte un evidencialitāte būtu jāuzskata par nesaistītām kategorijām, jo katra no tām piešķir izteikumam citu nozīmes niansi.
Līga Vogina referātā „Semantiskās lomas, teikuma locekļi un noliegums” aplūkoja nolieguma izpausmes teikuma sintaktiskajā struktūrā, pievēršot uzmanību teikuma locekļiem, kuriem tiek pievienots nolieguma rādītājs. Tradicionālās teikuma locekļu sintakses pieeja tika apvienota ar semantisko lomu teoriju, konstatējot, ka ir teikuma locekļi, piemēram, apzīmētājs, kam semantisko lomu teorijā nav atbilstošas semantiskās lomas.
Laura Rituma referātā „Noliegums salīdzinājuma konstrukcijās” analizēja to, kā mainās izteikuma saturs atkarā no nolieguma atrašanās vietas salīdzinājuma konstrukcijās. Referātā tika konstatēts, ka noliegums var izcelt kādas pazīmes piemitību vislielākajā mērā (Tieši šobrīd esmu alkatīga kā nekad), kā arī izteikt apgalvojumu (Izglītības līmenis nav sliktāks kā ārzemēs). Uzmanība tika pievērsta arī valodas kultūrā izplatītajam apgalvojumam, ka salīdzinājumā aiz noliegta predikāta lietojama partikula kā. Autore minēja piemērus, kur aiz noliegta predikāta lietota partikula nekā, secinot, ka ne visos gadījumos nekā lietojums būtu uzskatāms par nepareizu.
Andra Kalnača referātā „Nolieguma un modalitātes attieksmes” norādīja, ka latviešu valodniecībā modalitāte nekad nav skatīta saistībā ar noliegumu. Referātā tika iezīmēti vairāki problēmjautājumi: vai noliegumā tiek noliegts viss teikuma saturs vai tikai kādas modālas nozīmes; kā interpretēt izteicēju ar priedēkli ne- – kā vārddarināšanas parādību vai sintakses parādību. Referāta gaitā autore izteica viedokli, ka ar priedēkli ne- izteiktais noliegums attiecas uz visu teikuma saturu, tādēļ jārunā par noliegumu kā sintaktisku parādību, savukārt noliegums teikumos ar modālu darbības vārdu iespaido modalitāti nevis teikumā izteikto spriedumu. Noslēgumā tika secināts, ka modalitāte un noliegums mijiedarbojas tur, kur teikumā ir slēptais saturs.
Gita Bērziņa referātā „Divkāršais noliegums sengrieķu valodā” aplūkoja nolieguma izpausmes sengrieķu valodā. Uzmanība tika pievērsta nolieguma novietojumam teikumā, jo atkarā no tā tiek vai nu pastiprināta izteikuma semantika, vai izteikts apgalvojums. Referātā tika aplūkotas arī vienkārša un salikta nolieguma attieksmes sengrieķu valodā, piemēram, ja saliktam noliegumam seko vienkāršs noliegums, tad viens noliegums atceļ otru, tādējādi veidojot pretēju nozīmi – apstiprinājumu.
Svetlana Polkovņikova referātā „Noliegtie runas verbi oriģinālā un tulkojumā” aplūkoja A. Čehova stāstos atrodamos noliegtos runas verbus un to ekvivalentus latviešu valodas tulkojumā. Referāta autore secināja, ka tulkojumā izvēlētie runas verbi ar dažādām nozīmēm konkretizē oriģinālā lietotos runas verbus.
Ērikas Krautmanes referātā „Noliegums lībiešu valodā” tika aplūkots eksplicīti izteikts noliegums, salīdzinot lībiešu, somu un igauņu valodas piemērus. Referātā tika atklāts, ka lībiešu valodā noliegumu var izteikt gan ar palīgverbu, gan partikulu, retumis arī ar abesīva locījumu.
Kristīne Levāne-Petrova referātā „Atkārtots noliegums latviešu un lietuviešu valodā” sastatīja latviešu un lietuviešu valodas paralēlo tekstu korpusa materiālus. Tika secināts, ka vienādi abās valodās atkārtots noliegums tiek izteikts konstrukcijās ar atkārtotiem saikļiem, noliegtiem adverbiem, kā arī noliegtiem vietniekvārdiem.
Inga Znotiņa referātā „Nolieguma vietniekvārds JOKS ‘nekāds’ lietuviešu-latviešu paralēlajā korpusā” arī sastatīja latviešu un lietuviešu valodas piemērus, uzmanību pievēršot vietniekvārda joks atbilsmēm paralēlā tekstu korpusa latviešu valodas piemēros, kā arī tam, kā atbilsmes sasaucas ar vārdnīcās norādīto vietniekvārda nozīmi.
Baibas Saulītes un Guntas Nešpores referātā „Noliegums izteikumos ar semantisko modificētāju” tika demonstrēts, ka noliegts var būt jebkurš semantiskais modificētājs un ka modificētāja apkaimē var būt partikula ne, kas nozīmē nevis noliegumu, bet gan pastiprinājumu. Referātā tika norādīts, ka noliegums izteikumos ar semantisko modificētāju varētu norādīt uz nepieciešamību veikt kādu darbību, kā arī neizbēgamību, proti, ka subjekts nevar ietekmēt darbību. Noslēgumā tika secināts, ka nolieguma nozīme izteikumos ar semantisko modificētāju variējas atkarā no pamatverba semantikas, kā arī no izteikuma komunikatīvā tipa un konteksta.
Baibas Ivulānes referāta „Analītiskas darbības vārda formas noliegumā” mērķis bija pievērt uzmanību tam, vai nolieguma rādītājs var tikt pievienots analītisku darbības vārda formu pamatverbam. Aplūkotie piemēri atklāja, ka latviešu valodā ir iespējams veidot analītiskas darbības vārdu formas, noliegumu pievienojot pamatverbam, kaut arī reizumis tipiskākas ir formas, kurās noliegums pievienots palīgverbam. Arī šajā referātā (līdzīgi kā citos referātos) tika atklāts, ka ar noliegumu teksta autors vēlas uzsvērt apgalvojumu.
Anna Frīdenberga referātā „Darinājumi ar negāciju NE- okazionālā lietojumā” norādīja, ka darinājumi ar ne- bieži saprotami tikai kontekstā, tie bieži ir rakstīti ar grafisku izcēlumu (tiek lietota defise starp negāciju un vārdu), piemēram, ne-atkarība kā pretstats vārdam atkarība (defise šo vārdu atšķir no vārda neatkarība, kam ir cita nozīme). Referātā autore minēja arī piemērus, kuros negācija bez grafiska izcēluma tiek lietota, lai darinātu vārdus ar nozīmi ‘viss pārējais’, piemēram, nepārtikas preces (visas pārējās preces, izņemot pārtiku), nedzīvības apdrošināšana (lai šķirtu dzīvības apdrošināšanu no visiem pārējiem apdrošināšanas veidiem). Tika secināts, ka darinājumos ar defisi vērojama angļu valodas non- ietekme.
Ilze Auziņa referātā „Vokālisma pozicionālās pārmaiņas noliegto darbības vārdu priedēkļa un saknes sadurā” runāja par kontrakciju ne tikai priedēkļa un saknes sadurā, bet arī vairāku priedēkļu sadurā. Tika secināts, ka kontrakcija nenotiek vārdos, kuros priedēkļa un saknes vai divu priedēkļu sadurā ir atšķirīgas kvalitātes patskaņi, piemēram, neēst, neārdīt, vai patskanis /e/ un divskanis, piemēram, neaudzināts, neienākt. Savukārt vārdos, kas atvasināti ar ne- un kuru sakne sākas ar e [æ], notiek patskaņu pārskaņa un kontrakcija, beigās izveidojot [æː]. Izveidotā patskaņa kvalitāti nosaka saknes patskanis. Referāta autore norādīja arī uz tādiem gadījumiem, kad morfēmu sadurā ir vienas kvalitātes, bet atšķirīgas kvantitātes patskaņi. Tādos gadījumos kontrakcija var nerealizēties pilnīgi, proti, tiek pagarināts priedēklī esošais patskanis, bet morfēmu robeža saglabājas.
Semināra dalībniekiem kopīgā domu apmaiņā izkristalizējās arī varbūt iepriekš negaidīts secinājums, ka nolieguma izpausme valodā visbiežāk ir saistīta ar izteikuma slēpto saturu, kura mērķis nereti ir apgalvojums vai satura pozitīvs pastiprinājums. Tādējādi semināra „Nolieguma izpausme valodā” pozitīvais devums un neslēptais saturs ir atziņa, ka pētījumi nolieguma semantikā un formālajā izpausmē noteikti ir turpināmi.
Par semināra gaitu tuvāk sk. Līgas Voginas sagatavoto attēlu galeriju.
