Kas jauns Baltu maģistra studiju programmā?

Baltu filoloģijas programmu studentiem ir iespēja pirmajiem uzzināt daudzas jaunas latviešu filoloģijas zinātniskas atziņas un atklājumus. Šogad LALIGABAs speciālbalvu par izcilu ieguldījumu literatūrpētniecībā saņēma profesore Māra Grudule par monogrāfiju „Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos”.  Par šo pētījumu profesore Māra Grudule un profesors Valdis Muktupāvels par pētījumu „Tautas mūzikas instrumenti Latvijā” saņēma LZA atzinības rakstus par 2017.gada sasniegumiem zinātnē. Zinātnes un akadēmiskā procesa saistība ir raksturīga mūsu programmas iezīme. Blakus teorētiskajiem kursiem atsevišķi mūsu kursi ir tieši virzīti uz praksi, te varam minēt kursus „Literārā rediģēšana un valodas prakse”, „Latviešu literatūras kritika: teorija un prakse”, „Folkloras lauka pētījumu”. Bet šogad būs iespējams valodniecības studentiem piedalīties Boņuka balvas laureātes profesores Lidijas Leikumas studiju kursā „Latgaliešu rakstu valodas vēsture”. Nozīmīgākās izmaiņas veido jaunā programmas attīstības iecere – iekļaut studiju programmā kursus, kas saistīti ar modernajām tehnoloģijām. Šogad A daļā iekļaujam kursu „Digitālās humanitārās un sociālās zinātnes”, bet nākošajā gadā būs iespēja apgūt kursus „Datorlingvistika” un „Teksta analīze un modernās tehnoloģijas”. Baltu filoloģijas maģistratūras studentiem ir pieejamas ERASMUS studijas, protams, labākā sadarbība ir ar Lietuvas universitātēm, bet iespēja ir doties uz Vāciju, Poliju, Čehiju, Zviedriju u.c.. Tiem, kam bijusi īpaša interese par baltu valodu senākajām saknēm, devušies arī uz Indiju. Latviešu valodu studē Helsinku, Stokholmas, Prāgas, Greifsvaldes, Poznaņas, Varšavas, Minsteres, Pekinas u.c. universitātēs, tur regulāri viesojas nodaļas kolēģi, piemēram, profesore Andra Kalnača, strādā mūsu kolēģi un absolventi. Studentiem ir iespēja iesaistīties LU HZF literāro tekstu vietnē UbiSunt, piedalīties konferencēs un pasākumos. Mūsdienu zinātne un  kultūra prasa sinerģiju un starpdicplināru pieeju pētniecībā. Pati programma jau ietver dažādu zinātņu kursus, bet tā ir atvērta arī citu zinātņu studentiem, kuriem interesē folklora, literatūra, valodniecība, kuri spēj savas iepriekšējās zināšanas un prasmes izmantot un integrēt jaunajās studijās. Kā rāda mūsu pieredze, sekmīgi programmā un  studējuši gan vēsturnieki, gan matemātiķi un juristi, gan citi, galvenā ir pašu izvēle un vēlme, arī docētāji pamazām ir pieraduši, ka studenti dažādi kombinē savu izglītību. Baltu filoloģijas MSP absolvente Marija Bebre pēc izlaiduma teica:  „Pats svarīgākais ir tas, ka studiju laikā ir iespēja atrasties starp cilvēkiem, kuriem piemīt potenciāls, kuri, būdami aktīvi jaunās kultūras paaudzes veidotāji, iedvesmo darīt vairāk un labāk.” Varbūt studēt Baltu filoloģijas programmās vajag tieši tāpēc?