Mīļie studenti, īpaši pirmkursnieki, mīļie kolēģi!

Šis gads – visiem zināms – īpašs, jo Latvijas Universitāte, mūsu Alma Mater ieies savas simtgades gadā. Protams, pasaulē daudz krietni senāku augstskolu, bet mūsu LU simts ir vērtīgs tieši tāpēc, ka Latvijas valstij bija svarīgi savu augstskolu dibināt, tādu, kur studiju pamatvaloda ir latviešu valoda. Un nekur citur pasaulē tādas augstskolas nav. Un tieši humanitārās zinības tika liktas šīs augstskolas pamatos, ar dzimtās un citu valodu, domu un vēstures izzināšanu kā kodolu. Jo, pārfrazējot labi zināmās un mīļās dziesmas tekstu, – cilvēk, ar ko tu sācies? Ne jau ar skaitļiem, tehnikām un tehnoloģijām… Rīgas ielās labi redzama reklāma vēsta: “mainAm pasauli…”. Nu, ja gribam mainīt, tad mainĀm – jā, ar garumzīmi! Īsais patskanis šajā gadījumā liek mainīties rakstītājam pašam; ja neievērojam (nezinām) elementārus valodas dzīves likumus, valodas sistēma sāks irt, lietojot metaforu, –  valodas dārzs aizaugs. (Jā, var jau domāt “lai tak aug skaista dabiskā pļava”; bet kāpēc pļavā neaug gladiolas vai dālijas?  Tās speciāli kopj, pēta selekcijas iespējas u. tml. Veido dārzam.) HZF studiju programmās mēs izzinām un dziļāk pētām valodas, kultūras un cilvēkus tajās. Tad tālāk jau mācāmies vērtēt, kādus mākslas (?) darbus valodas veido literatūrā, teātrī, tulkojumos. Un kādus varam/gribam veidot mēs paši. Un kādi procesi būtiski sabiedrībā, kuru cilvēki caur valodām un kultūrām veido. Tie, kas pa īstam grimuši studijās, kuras var baudīt  LU Visvalža ielas pelēkajā namā (gan vecāko kursu studenti, gan nesenie absolventi, gan mammas un pat vecmāmiņas, protams, arī tēvi un vectēvi), zina šeit iegūto zināšanu un prasmju vērtību dzīvei. Kā tajā latīņu teicienā – sapienti sat! Lai mums visiem – gan katram, gan kopā – labs rudens, spēcinoša ziema un spirgts pavasaris šajā akadēmiskajā gadā! Sirsnīgi –
Ilze Rūmniece
HZF dekāne