Jauns krājums ”Literatūra un reliģija”

Rakstu krājuma autori ir Latvijas, Krievijas, Polijas un Vācijas pētnieki, kuru interešu lokā ir reliģijas un literatūras salīdzinošā pētniecība. Svētie un grēcinieki literatūrā ir bieži viesi, jo autori cilvēka tēlā iekļauj abu iezīmes dažādās attiecībās. Krājumā sastopamajās tēmās un personās autori orientējušies grēcīguma vai svētuma virzienā.

Agrīnākajiem periodiem pievērsušies Ulrihs Šēnborns un Iveta Leitāne. U. Šēnborns rakstā “Mutatio est dexterae excelsi” pēta Burharda Valdisa (Burkard Waldis) dzīvi un darbību, akcentējot Rīgā sacerēto Meteņu spēli par pazudušo dēlu („Vom verlorenen Sohn“), bet Iveta Leitāne izzina ebreju tekstu un ebreju literatūru Latvijā pirms 1800. gada.

Justīnes Prusinovskas raksta par lietuviešu un latviešu literatūras mītiskajiem varoņiem Videvudu un Lāčplēsi kā nācijas glābējiem krīzes situācijās. Ieva Kalniņa skatījusi, kā jaunākajā vēsturiskajā romānā tēlots Romas Katoļu baznīcas svētais Meinards. Eva Mārtuža pēta Dieva meklējumus Andrusa Kivirehka romānu “Vīrs, kas zināja čūskuvārdus”.  Ilonu Miezīti interesē mācītāja Jāņa Steika paradoksi, bet Bārbala Simsone pamanījusi, ka mācītāju Ralfu Kokinu interesē vilkači latviešu nostāstos.

Natālija Mihaļenko pēta, kā V. Majakovskis pārveido ikonās sastopamos Bībeles tēlus, motīvus, leksiku padomju aģitācijas plakātos.

Sigita Kušnere raksta par grēcīgo sievieti 20. gadsimta sākuma literatūrā. Aijas Priedītes skatītajā Māras Svīres romānā “... un neuzzinās neviens” mūsdienu ģimene pārkāpj baušļus, par tiem pat neiedomājoties. Anita Rožkalne pētījusi Gundegas Repšes prozu, viens no nozīmīgākajiem tiešo un netiešo citātu avotiem rakstnieces darbos ir Bībele, īpaši apokaliptisko sajūtu tēlojumā, tai skaitā – grēku plūdu motīvā. Ingus Barovskis savukārt pēta postapokaliptisko pasauli Amandas Aizpurietes dzejoļu rājumā “Turp”.

Rakstu krājums domāts studentiem, skolotājiem, pētniekiem un visiem interesentiem.