Akadēmiskais centrs
Zinātniskas angļu valodā rakstītas latviešu gramatikas aktualitāti nosaka arī plašā latviešu diaspora ārzemēs, īpaši angliski runājošās valstīs, kur bērni un jaunieši izglītību apgūst savas mītnes zemes valodā, bet ne vairs latviešu valodā. Tādēļ dažāda informācija par Latviju, latviešu valodu, literatūru un kultūru visbiežāk tiek meklēta angļu vai kādā citā mītnes zemes valodā. Latviešu gramatika angļu valodā būs noderīga arī tiem, kas apgūst latviešu valodu kā svešvalodu un, kad iepazīts valodas minimums, vēlas uzzināt vairāk par valodas gramatisko sistēmu un tās īpatnībām, lai būtu iespējams valodu lietot arvien prasmīgāk un arī pareizāk. Tāpat “Latvian Grammar” būs labs izziņas un materiālu avots tiem, kas māca latviešu valodu – gan kā dzimto vai mantoto, gan kā svešvalodu.
Nozīmīgs ir arī fakts, ka ārzemju valodnieku vidū vērojams liels pieprasījums pēc sistēmiskiem un uzticamiem dzimtās valodas runātāju sagatavotiem latviešu valodas datiem, jo latviešu valodā ir ārkārtīgi interesants ļoti senisku un relatīvi jaunu valodas attīstības faktu savijums, kas interesē ārzemju pētniekus un ir vitāli svarīgs valodu tipoloģiskā, kognitīvā, pragmatiskā, funkcionālā un kontrastīvā analīzē.
“Latvian Grammar” tapusi, pateicoties divu projektu finansējumam. LU HZF Latvistikas un baltistikas nodaļā 2014.–2018. gadā tika īstenots Valsts pētījumu programmas “Letonika – Latvijas vēsture, valodas, kultūra, vērtības” projekta Nr. 3 “Latviešu valodas pētījumi 21. gadsimta zinātnes kontekstā” apakšprojekts “Latviešu gramatika”, savukārt 2014., 2016., 2017. gadā – LU pētniecības projekts “Mūsdienu latviešu gramatika (angļu valodā)” (abu projektu vadītāja – Andra Kalnača). Projektos bez gramatikas teksta autorēm Andras Kalnačas un Ilzes Lokmanes piedalījušies arī tulkotāji Tatjana Pakalne, Zigrīda Vinčela, Vita Kalnbērziņa, Dens Dimiņš un Uldis Balodis. Piemēru atlasē Andrai Kalnačai un Ilzei Lokmanei palīdzējušas Anita Butāne un Agita Kazakeviča, savukārt Lauma Šime, Karīna Avakjanca un Zane Mūrniece glosējušas piemērus morfoloģijas un sintakses nodaļās. Dažādas vērtīgas konsultācijas par gramatikas jautājumiem, to saikni ar latīņu un grieķu gramatiku apraksta tradīcijām abu projektu izstrādes gaitā, kā arī gramatikas tapšanas noslēguma fāzē sniegusi projektu dalībniece Ilze Rūmniece. Visu tekstu kopumā atkārtoti rediģējis un pārskatījis, kā arī dažādus ļoti noderīgus padomus (ieskaitot jaunu un sistēmisku latviešu valodas dialektu un izlokšņu grupu atveidojumu angļu valodā) devis Uldis Balodis.
Atsevišķu piemēru fonētiskās transkripcijas sakarā vērtīgus ieteikumus sniedzis Juris Grigorjevs, Ilze Auziņa sagatavojusi gramatikas sākumā atrodamo latviešu valodas burtu un skaņu atbilsmes tabulu, savukārt Edmunds Trumpa – latviešu valodas dialektu karti, par ko viņiem visiem trim īpašs paldies.
Pateicība izsakāma arī Hellei Metslangai (Helle Metslang, Tartu Universitāte), Bonifacam Stundžam (Bonifacas Stundžia, Viļņas Universitāte) un Daiki Horiguči (Daiki Horiguchi, Kioto Universitāte), kuru lietpratīgie ieteikumi un precizējumi bijuši īpaši nozīmīgi grāmatas sagatavošanas beigu posmā. Paldies arī visiem Latvijas Universitātes u.c. kolēģiem, kuri atbalstījuši gramatikas publicēšanu, īpaši Inai Druvietei, Sandai Rapai, Ievai Kalniņai, Ojāram Lāmam!
Par rūpēm, sagatavojot publicēšanai “Latvian Grammar” manuskriptu, paldies arī LU Akadēmiskais apgādam un tā direktorei Aijai Rozenšteinei.
