Baltu filoloģijas maģistru programmā šogad – literatūrzinātne, teātra zinātne, valodniecība

Prakse liecina, ka galvenais sekmīgu studiju nosacījums ir interese un paša darbs, bet ne iegūtā bakalaura izglītība. Tā iepriekšejā teātra zinātnes modulī ir studējis gan jurists, gan matemātiķe, gan komunikāciju speciāliste, gan dažādu valodu filologi, un bija gads, kad divas tagadējās doktorantes valodniecībā un literatūrzinānē nāca no vēsturniekiem. Baltu filoloģijas maģistra programmā ir iespēja satikt mūsu valsts vadošos zinātniekus, kuru sarakstītos darbus labi noder latviešu valodas un kultūras pētniekiem, studentiem, skolotājiem, interesentiem.  Pagājušajā akadēmiskajā gadā profesore Janīna Kursīte publicēja grāmatu “Zīmju valoda: latviešu žesti”, bet programmā studenti dzirdēs jaunākās atziņas par vizuālo folkloru; profesore Māra Grudule sarakstīja grāmatu “Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimta kultūrvēsturiskos kontekstos”, bet studiju kursos viņa stāstīs par vācbaltu literatūru un neomītisma motīviem latviešu literatūrā, profesore Ausma Cimdiņa, latviešu literatūras feministiskās pētniecības pamatlicēja, sastādīja Aspazijas jauno Kopoto rakstu pirmo sējumu, programmā viņai ir kurss „Dzimumdiference literatūrā: feminisma diskurss”. Docētāji regulāri publicējas dažādos krājumos, tā Ina Druviete, valsts ievērojamākā sociolingviste, piedalījusies pētījumā “Valodas situācija Latvijā 2010–2015: sociolingvistisks pētījums “. Profesore Lidija Leikuma, mūsdienu latgaliešu rakstu valodas veidotāja, kopā ar Juru Cybuļu domājusi par bērniem, izdodot grāmatu “Skreineite: vuicūs laseit”, interesentiem ir iespējams apgūt arī kursu “Latgaliešu rakstu valodas vēsture”, lai labāk saprastu mūsdienu Latgales situāciju. Profesore Andra Kalnača domājusi par vietas nozīmi valodā. Jaunajiem studentiem būs iespējams dzirdēt Eiropā ievērojamās onomastikas pētnieces, asociētās profesores Laimutes Balodes kursu “Onomastika”, (nākošajos gados, lai viņu dzirdētu, būs jādodas uz Helsinku Universitāti). Profesora Pēteris Vanags interešu lokā ir baltu valodu vēstures jautājumi. Teātra zinātnes modulī strādā profesore Silvija Radzobe, kurā ir ne tikai aktīva teātra kritiķe, bet arī sastādījusi grāmatas “Latvijas jaunā režija”, “Vēsture drāmā un teātrī”, kurā publicēti gan viņas, gan pētnieces Līgas Ulbertes raksti. Līga Ulberte vada vietni kroders.lv . Programmas darbā iesaistām arī doktorantus Mārtiņu Laizānu, Ievu Rodiņu, Andu Baklāni. Programmas docētāji regulāri piedalās ārzemju konferences u.c. pasākumus, tā dažādās konferencēs jūnija beigās/jūlijā sākumā piedalījās profesore Ina Druviete (ASV), profesors Ojārs Lāms (Kiprā), profesore Māra Grudule (Francijā), bet Mārtiņš Laizāns papildinās Hārvarda Universitātes Pasaules literatūtas institūtā intensīvajā vasaras programmā. Tādējādi lekcijas balstās aktuālākajās pasaules pētniecības tendencēs. Arī maģitrantūras studentiem ir iespējas iesaistīties gan nacionāla, gan starptautiska mēroga pētniecīskos pasākumos. Studentu sarakstītās kritikas un radošos darbus ir iespējams publicēt vietnēs kroders.lv un ubisunt.lu.lv . Analītisku rakstīšanu attīsta Teātra kritikas, Literatūras kritikas un vairāki citi kursi, bet praktiskas iemaņas darbam ar tekstu sniedz kursi Stilistika un tekstveide un Literārā rediģēšana un valodas prakse. Nobeigumā daži izteikumi no absolventu vērtējumiem par programmu: Studijas sniedza visaptverošas zināšanas vairākās jomās. Studējot varēja ne tikai iegūt jaunas zināšanas, bet arī uzlabot komunikācijas un uzstāšanās prasmes. Ieguvu daudz jaunu teorētisko zināšanu, lietderīgi bija arī atkārtot dažas vairāk vai mazāk aizmirstas tēmas. Kopumā viss bija labi, pasniedzēju attieksme bija pozitīva, bija interesants un saistošs studiju process ar iespēju iesaistīties studiju jomas aktivitātēs. Patīk personīgā attieksme, viedokļu brīvība.
Baltu filoloģija - maģistra studiju programma