Rakstu krājuma "Arturs Ozols (1912-1964). In honorem" atvēršana

Rakstu krājums „ARTURS OZOLS (1912–1964). IN HONOREM” ietilpst Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas rakstu „Res Latvienses” sērijā. Krājums tapis kā Latvijas Universitātes 48. prof. Artura Ozola dienas starptautiskās zinātniskās konferences „Valodas gramatiskā un leksiskā sistēma, tās funkcionalitāte un normatīvums” (15.–16. 03.2012.) materiālu apkopojums, kas papildināts ar muzeju un arhīvu glabātām vēsturiskām liecībām. 2012. gada konference bija īpaša, jo tika veltīta prof. Artura Ozola (1912–1964) simt gadu jubilejai. Tā kā A. Ozols bijis ilggadīgs LU docētājs un vairāku jaunu, iepriekš nebijušu valodniecības virzienu un arī studiju kursu izveidotājs Latvijas Universitātē, konferences tematika bija saistīta ar dažādiem prof. Artura Ozola zinātniskās darbības virzieniem – valodas gramatisko sistēmu, vārdu krājumu, literārās valodas vēsturi, valodas normēšanu, dzimtās valodas mācību metodiku. A. Ozola zinātniskās intereses saistījušās arī ar folkloristiku un literatūrzinātni, tāpēc konferencē tika nolasīti referāti arī par šiem prof. A. Ozola darbības virzieniem. Krājumā „ARTURS OZOLS (1912–1964). IN HONOREM” ietilpst ievaddaļa, divpadsmit rakstu un četri atmiņu stāstījumi, kurus tematiski vieno prof. A. Ozola personība un zinātniskās darbības analīze. Krājuma ievaddaļā Lidija Leikuma sniegusi pārskatu par Artura Ozola dzīvesgājumu un darba gaitām, kā arī prof. Artura Ozola piemiņas konferencēm. Inta Freimane („Arturs Ozols latviešu sintaksē”), Ilze Lokmane („Mūsdienu sintakses problēmjautājumi un Arturs Ozols”), Līga Vogina („Atzinumi par teikuma semantiku Artura Ozola darbos”), Andra Kalnača („Artura Ozola analītiskais debitīvs mūsdienu interpretācijā”) aplūkojušas A. Ozola devumu sintakses un morfosintakses teorijā. Dzintra Paegle („Nepublicēts Artura Ozola manuskripts vidusskolām „Latviešu valodas mācīšanas metodika. Pēc P. Afanasjeva” (1949)”), Diāna Laiveniece un Normunds Dzintars („Artura Ozola ieguldījums latviešu valodas mācību metodikā”) analizējuši A. Ozola idejas latviešu valodas kā dzimtās valodas mācību metodoloģijā. Lidija Leikuma („Par latviešu „rakstu” un „literāro” valodu. Artura Ozola koncepcija mūsdienās”) un Inta Urbanoviča („Literārās valodas un literārās normas izpratne Artura Ozola pētījumos”) no mūsdienu skatu punkta iztirzājušas A. Ozola iedibināto (latviešu) literārās valodas koncepciju. Savukārt Regīna Kvašīte (Regina Kvašytė) („Koku nosaukumi latviešu tautasdziesmās un to atdzejojumos lietuviešu valodā”) tuvāk apskatījusi latviešu tautasdziesmu leksiku – koku nosaukumus – un to ekvivalentus lietuviešu atdzejojumos. Artura Ozola folklorista un literatūrzinātnieka darbība izvērtēta Māras Vīksnas, Ritas Treijas („Arturs Ozols – folklorists”) un Ojāra Lāma („Arturs Ozols un literatūrzinātne”) rakstos. Rakstu krājumā iekļauts arī Ilonas Miezītes sagatavots pārskats par A. Ozola kolekciju Rakstniecības un mūzikas muzejā. Rakstu krājumu noslēdz memoriālijas – Artura Ozola skolasbiedra Voldemāra Zelmeņa un trīs Artura Ozola kolēģu LU Latviešu valodas katedrā – Alises Lauas, Apolonijas Bojātes un Rūtas Augstkalnes – atmiņu stāstījumi, kā arī R. Augstkalnes īss A. Ozola bēru apraksts. Krājums bagātīgi papildināts ar attēliem – fotogrāfijām, dokumentiem, rokrakstiem – kas sniedz vizuālu ieskatu Artura Ozola dzīves un darba gaitās. Krājuma sastādītāji pateicas visiem autoriem par ieguldīto darbu rakstu sagatavošanā, kā arī recenzentiem par ieteikumiem publikāciju pilnīgošanā. Īpaša pateicība pienākas Latvijas Universitātei, kas krājuma publicēšanai nodrošinājusi projekta Nr. 2010/0202/2DP/2.1.1.2.0/10/APIA/VIAA/013 līdzekļus, LU Humanitāro zinātņu fakultātei, kā arī LU Akadēmiskajam apgādam.
Visas bildes