Akadēmiskais centrs
Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes (LU HZF) Valodu un kultūru studiju doktora studiju programmas folkloristikas doktorante Ilga Vālodze Ābele un literatūrzinātnes doktoranti Elvis Friks un Madara Stāde š.g. jūnijā devās uz ASV, lai pētītu latviešu kopienu un piedalītos Jeilas un Ņūheivena universitāšu rīkotajā Baltijas studiju veicināšanas asociācijas (AABS) konferencē.
Lai arī doktorantu galvenais mērķis bija dalība starptautiskajā Baltijas studiju veicināšanas asociācijas jeb The Association for the Advancement of Baltic Studies (AABS) konferencē, vizītes laikā tika paveikts daudz: doktoranti pētīja latviešu diasporu, apmeklēja latviešu folkloras un trimdas rakstnieku ierakstu kolekcijas Vašingtonas Kongresa bibliotēkā, Ņujorkas publiskajā bibliotēkā iepazinās ar latviešu grāmatu kolekciju, bet Katskiļos viesojās latviešu kara invalīdu apvienības (LKIA) mītnē “Rota”, kura darbojas jau ilgāk nekā 57 gadus. Literatūrpētnieki Elvis Friks un Madara Stāde viesojās Ņujorkā pie mācītāja Lara Saliņa (dzejnieka Gunāra Saliņa dēla) un salīdzināmās literatūrzinātnes profesores Noras Teiksmanis. Savukārt folkloras pētniece Ilga Vālodze Ābele par atmodas laiku un latviešu folkloras kustību intervēja Rūtiņu ģimeni Vašingtonā. “Tā bija iespēja kārtējo reizi pārliecināties par identitātes sarežģītību. Pēc intervijas īpaši spēcīgas izjūtas manī radīja biezās, multikulturālās Ņujorkas ielas, pa kurām staigājot domāju par dažādajiem līdzekļiem, ko paaudžu paaudzēs izmantojuši no otrā pasaules kara aizbēgušie, uzturot latvisko identitāti,” par pieredzēto reflektē Ilga.
Brauciena kulminācija bija AABS konference “The Baltic Way: Unity and Giving Aid” (“Baltijas ceļš: Vienotība un palīdzības sniegšana”). AABS ik pārgadu pulcē dažādu nozaru baltistus, un šogad īstenotā konference bija veltīta Baltijas valstu neatkarības atgūšanas tēmai pagājušā gadsimta nogalē, taču neapstājās pie tās, jo to bagātināja dažādi lasījumi par procesiem arī pēc atmodas līdz pat šodienai. HZF doktoranti kopā ar LU profesoru Dr. philol. Ojāru Lāmu īstenoja atsevišķu paneli “On post-soviet and post-exile crossroads: Latvian home-coming narratives” (“Postpadomju un pēctrimdas krustceles: latviešu mājupceļa naratīvi”). Ilga Vālodze Ābele aplūkoja trimdas folkloras kopas Latvijas folkloras kustības kontekstā, bet Madara Stāde stāstīja par trimdas latviešu tēlu citādiskošanu romānu sērijās “Mēs. Latvija, XX gs.” un “Es esmu…”. Uz viņu spēcīgu iespaidu atstājis rūpīgais un pamatīgais latviešu literāro kopienu darbs – pēc referātu priekšlasījumiem nodibināts kontakts ar Čikāgas literāro kopu, iespējams, taps kopīgs diskusiju seminārs par pašlaik ļoti aktuālās romānu sērijas “Es esmu…” romāniem. Savukārt Elvis Friks bija sagatavojis lasījumu par latviešu pēctrimdas literatūras pētniecību pēc Latvijas neatkarības atjaunotnes un iepazinās ar Igaunijas Literatūras muzeja (ELM) pētnieci Marinu Lāku (Marin Laak), kura referēja par rakstnieku Ivaru Ivasku. Kopā ar Baltijas trimdas literatūras pētnieku Martinu Nommu (Martin Nõmm) vienojās par igauņu un latviešu literatūras pēctrimdas fenomena pētniecīskā raksta nepieciešamību.
Radošais brauciens tika īstenots ar Latvijas Universitātes, Valsts Kultūrkapitāla fonda, AABS stipendijas, Nippona fonda Roiči Sasakavas jauno līderu stipendijas un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta atbalstu.
