Akadēmiskais centrs
Pasākumā bija dzirdama Žana Pola (1763–1825) Mirušā Kristus runa no pasaules juma par to, ka Dieva nav Raivja Bičevska lasījumā, Esmeralda Usas lasīja Vernera Bergengrīna (1892–1964) stāstu Kariete no pasakas, Paula Lūcija Lejiņa – baltvācu filozofes Ērikas Zēlas (1902—1989) dzeju, ko papildināja Lejiņas pašsacerēta dzejas kopa. Tāpat interesentiem bija unikāla iespēja noklausīties fragmentus no iepriekš latviešu valodā netulkotiem britu tekstiem – Viljama Bekforda (1760–1844) Kalifs Vateks Āranda Ruģēna tulkojumā, Roberta Ērvina (1946–2024) Arābijas murgs Rūda Bebriša veikumā, kā arī Artūra Mākena (1863–1947) Trīs viltvārži Rūdolfa R. Vītoliņa un Džeimsa Freizera (1854–1941) Zelta zars Aurēlijas Auzeres tulkojumos. Par muzikālo noformējumu rūpējas flautiste Maija Kļaviņa.
Pasākuma mērķis bija parādīt eiropeiskā romantisma laikmeta ideju transformāciju 19. un 20. gadsimtā, it īpaši 20. gadsimta pirmās puses zinātnisku un literāru tekstu perspektīvās. Romantisms radījis ne tikai pavērsienu Eiropas kultūrā 18./19. gadsimtu mijā kopumā, bet arī paliekoši ietekmējis eiropeiskās literārās un zinātniskās kultūras izglītības un komunikācijas attīstību līdz pat mūsdienām. Pasākums veltīts romantisma motīvu transformācijām, kas redzamas arī Latvijas kultūrtelpā tapušos un ar to saistītos tekstos. Pasākums bija vērsts pirmām kārtām uz humanitāro zinātņu nozaru studentu auditoriju, bet tas bija izglītojošs arī citu jomu studējošajiem un interesentiem.
Lasījumi notika projekta "Aizmirstie filozofi: Ērika Zēla un Kurts Štafenhāgens Rīgas Herdera institūtā un pasaulē" LZP-2023/1-0216 ietvaros.
