LU konference
Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) pētnieki sekmīgi noslēguši darbu divu gadu projektā “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā” (Nr. VPP-LETONIKA-2022/3-0003), kas tika īstenots Valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” ietvaros LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošās pētnieces Evas Eglājas-Kristsones vadībā.
Projekts apvienoja pētniekus no literatūrzinātnes, salīdzināmās literatūras, digitālo humanitāro zinātņu, kultūras un grāmatniecības vēstures studiju jomām, kā arī pedagoģijas profesionāļus – projektā piedalījās LU HZF, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta, Daugavpils Universitātes un Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētnieki. HZF projektā pārstāvēja Latvistikas un baltistikas nodaļas pētnieki: profesore Janīna Kursīte, profesore Ieva Kalniņa, profesors Ojārs Lāms, pētnieks Ingus Barovskis un doktorante Ilze Jansone.
Kas projektā laikā nozīmīgs ir paveikts?
Mūsu kaimiņiem igauņiem patīk pašiem par sevi jokot un patīk dzirdēt, kā citi joko par viņiem. Igauņi anekdotēs pie reizes pasmaida arī par latviešiem: “Latvietis zvana igaunim, lai pakonsultētos, cik tapešu ruļļu igaunis pircis savas istabas izlīmēšanai. Igaunis saka, ka divpadsmit. Pēc pāris dienām latvietis atkal zvana igaunim un lamājas, ka viņam pēc remonta četri ruļļi palikuši pāri. – “Pilnīgi pareizi!” latvieti mierina igaunis: “Man arī 4 ruļļi palika pāri.”” Kā ir ar humora izjūtu un izpausmēm latviešiem pašiem, to monogrāfiskajā pētījumā “Medus un etiķis. Latviešu humoristiski satīriskā dzeja” ir mēģinājusi noskaidrot profesore Janīna Kursīte. Savu jaunāko pētījumu viņa veidojusi hibrīdžanra formā, apvienojot pētījumu ar tam pievienotu 71 autora humoristiski satīrisko dzeju. Liela daļa no viņas izvēlētajiem humordzejniekiem mūsdienās diemžēl tikuši aizmirsti. Pateicoties šim pētījumam un grāmatas autores atlasei, lasītāji varēs iepazīties ne tikai ar literatūrvēsturē pazīstamu vai dzirdētu dzejnieku (Ā.Alunāna, R. Blaumaņa, Raiņa, J. Steika, J. Dreslera), bet arī ar Melnupju Marijas, Līvu Jurkas, Diženajo Bernharda, R. Vizbuļa, E. Rudzīša, J. Āres, Rutku Tēva, K. Mellupa, L. Šanteklēra, Kuri-Beri, Kokaina un vēl citu humordarbu raksturojumu un pašiem darbiem. Grāmatā aplūkota arī humordzeja dialektā. 20. gs. pirmās puses pedagogs un muzejnieks Jānis Greste pauda uzskatu, ka latviešiem daudz kas esot, bet neesot ne komiķu, ne humora. J. Kursītes pētījums pierāda pretējo. Grāmatā izsekots, kā, sākot no folkloras un beidzot ar 21. gs. literatūru, priekšstats par humoru un satīru attīstījies. Latviešiem samērā paticis tāds humors, ko sauc par zirgošanos, āzēšanu, mozēšanu, mēlgalību vai pavilkšanu uz zoba. Ar ko viens atšķiras no otrā, otrais no trešā utt., lasītājs varēs uzzināt, kad grāmata nonāks drukā.
Latviešu vēsturiskā romāna vēsturei pievērsusies profesore Ieva Kalniņa, skatīta vēsturiskā romāna teorētiskie aspekti, latviešu vēsturiskā romāns no Andrieva Niedras līdz Gundegai Repšei. Brīvi rakstīt par savu vēsturi ir bijis iespējams Latvijas Republikas laikā 20.-30.gados un mūsdienās, protams, arī trimdā, kur tapis viens no ievērojamākajiem latviešu vēsturiskiem romāniem A. Baumaņa darbs “Hernhūtieši”. Grāmatā “Latviešu vēsturiskais romāns laiku lokos” pētījums iznāks gada beigās.
Profesora Ojāra Lāma pētnieciskajā fokusā projekta ietvaros bija latviešu literatūra, kas tapusi ārpus Latvijas jau pēc neatkarības atjaunošanas, īpašu uzmanību pievēršot pēcpadomju un pēctrimdas pieredzes krustpunktu tvērumam (Agates Nesaules, Margitas Gūtmanes teksti), transnacionālisma aspektiem latviešu-amerikāņu (Agate Nesaule) un latviešu-kanādiešu lietaratūrā (Matejs Kalns), kā arī padomju izcelsmes autora Toma Kroshila (Toma Kreicberga) Latvijas vēsturi atspoguļojošās angliskās rakstības savdabībai. Pētniecības rezultāti aprobēti piecos priekšlasījumos starptautiskās zinātniskās konferencēs, tostarp Baltijas pētniecības veicināšanas asociācijas konferencē Jeila Universitātē (ASV) un Lemānas Universitātes un Latvijas Universitātes sadarbības simpozijā LINCS. Sagatavotas divas recenzētas publikācijas, kas pieņemtas publicēšanai (Proceedings of LINCS, Proceedings of SWS ISCH). Plašākas sabiedrības informēšanai par pētāmā materiāla nozīmību veikta intervija ar rakstnieci Margitu Gūtmani, kas publicēta žurnālā “Domuzīme” un interneta portālā “Delfi” (intervija veikta sadarbībā ar doktorantu Elvi Friku). Akadēmiskās kopienas izpratnes veicināšanai par pētāmo materiālu un tam atbilstošu metodoloģiju ir novadīts teorētiski metodoloģisks seminārs par transkulturālismu un transkultūru literatūru.
Projekta ietvaros tapuši divi pētnieka Inga Barovska raksti, kas publicēti SCOPUS indeksētos krājumos. Pirmais raksts “Jēzus tēla interpretācijas Velgas Kriles lugā “Vai jūs baiļojāties, jūs, mazticīgie” ir veltīts latviešu dzejnieces Velgas Kriles daiļaradei, uzmanību vēršot līdz šim nepētītam Kriles darbam – lugai “Vai jūs baiļojāties, jūs mazticīgie”, kas sarakstīta 1980. gadā, bet publicēta tikai 1999. gadā. Rakstā aplūkoti Jēzus tēla interpretācijas paņēmieni. Otrs raksts ir “Padomju alternatīvā perioda dzeja: Ināras Kaijas Eglītes piemērs”. Rakstā analizēta I. K. Eglītes dzeja, kas 2018. gadā apkopota grāmatā “Kliedziens starp āboliem. Piecdesmit gadus vēlāk. Tieši laikā”. K. Eglīte pārstāv 20. gs. 60. gadu avangardisku strāvojumu latviešu literatūrā, kas arī rakstā plašāka analizēts.
Projekta gaitā doktorante Ilze Jansone izstrādājusi populārzinātnisks raksts “Latviešu Klaivu Steiplzu Lūisu meklējot”, kas pievēršas latviešu prozai kā literāri reliģiskam tekstam. Rakstā aplūkota dažādu autoru romāniem piemītošā iztēles apoloģētika, un tas noslēdzas ar secinājumu, ka latviešu rakstniekus reliģija interesē, taču lielākoties 20. gs. romānos teoloģiskā refleksija drīzāk ir papildinājums pieaugšanas stāstam, morālai mācībai vai nacionālajai identitātei. Raksts lasāms interneta žurnālā: https://www.punctummagazine.lv/2024/04/09/latviesu-klaivu-steiplu-luisu-meklejot/. Vēl projekta gaitā dziļāk Ilze Jansone pievērsusies Gundegas Repšes prozas pētniecībai. Izpētītais apkopots zinātniskā rakstā “Reversed New Historicism and the Latvian Literature: Gundega Repše's Novels”. Rakstā par “apvērsto jauno vēsturiskumu” tiek uzskatīta radošās rakstīšanas metode, kas mērķtiecīgi aicina pārdomāt varas struktūru attiecības un klātesamību mūsdienu sabiedrībā.
Projektā gaitā – 2023. gada 24. aprīlī un 25. aprīlī – īstenota konference “Jokdaris un lelle: rakstnieks padomju laikā un telpā”, kas veltīta trim latviešu rakstniekiem, kuriem 2022. un 2023. gadā tiek svinēta simt gadu jubileja, – Visvaldim Lāmam, Bruno Saulītim un Ēvaldam Vilkam. Konference notika 81. Latvijas Universitātes starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros. Konferences tēzes lasāmas HZF konferences tēžu krājumā: https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Konferences/2023/HZF_LU_81_konf-tk.pdf
Tā kā projekts tika īstenots Latvijas Universitātē, kuras pamatfokurss ir izglītošana, projekta laikā notika arī divas Kritikas rudens skolas (2023., 2024). Tajās piedalījās Latvijas universitāšu maģistranti un doktoranti, bet nodarbības vadīja literatūras kritiķi, kā arī žurnāla “Domuzīme” un interneta portāla “Punctum” pārstāvji. Savukārt bakalaura studiju programmas “Latvistika” studenti 2024. gada 19. novembrī tika aicināti uz diskusiju – meistardarbnīcu “Ko nozīmē būt latviešu rakstniekam?”, kuru vadīja projekta dalībniece, prozaiķe Ilze Jansone un dzejnieks Kristaps Zeļģis. Studiju procesa attīstības un modernizācijas labad pētījumu rezultāti ir iekļauti LU docētajos kursos gan bakalaura, gan maģistra, gan doktora studiju programmās.
Paldies visiem projekta dalībniekiem!
