LU konference
Aktīva folkloras dokumentēšana Latvijā aizsākās pirmās nacionālās atmodas laikā 19. gadsimta otrajā pusē. Šajā laikā uzkrātie materiāli veidoja pamatu apjomīgiem publicēto tekstu korpusiem: Krišjāņa Barona sakārtotajām Latvju dainām (1894–1915), Anša Lerha-Puškaiša Latviešu tautas teikām un pasakām (1891–1903) un Andreja Jurjāna Latvju tautas mūzikas materiāliem (1894–1921). Institucionāli organizēta un sistemātiska folkloras vākšana sākās līdz ar Latviešu folkloras krātuves dibināšanu 1924. gadā, kas ļāva mērķtiecīgi dokumentēt, arhivēt un klasificēt vairākus miljonus folkloras tekstu.
Pusotra gadsimta laikā uzkrātais materiāls aptver ne tikai klasiskos folkloras žanrus, bet arī dažādu ikdienas prakšu aprakstus, tostarp rakstveidā un vizuālās reprezentācijās fiksētus notikumus. Šo vākumu tapšanu ir ietekmējuši dažādi faktori: vēsturiskie apstākļi, tai skaitā gan ideoloģija, gan arī aktuālās zinātniskās teorijas, finansējuma pieejamība, tehnoloģiskās iespējas, vācēju un pētnieku individuālās intereses, zināšanas, uzskati u. c. Līdzīgs, laika gaitā mainīgs rāmējums ir arī korpusu un to tapšanas procesu interpretācijai, tādējādi aktualizējot nepieciešamību regulāri pārskatīt vēsturisko folkloras tekstu korpusu veidošanās principus, tajā iesaistīto personu pieeju, motivāciju un veikuma kvalitāti gan vēsturiskā, gan arī mūsdienu perspektīvā. Tāpat aktualizējami jautājumi par koloniālisma un imperiālisma nospiedumiem tekstu korpusos, literāro un Dziesmu svētku tradīciju ietekmēm, norakstu problemātiku, krājēju un pētnieku savstarpējiem sakariem gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī u. tml. Jaunas atziņas piedāvā arī digitālo tehnoloģiju izmantošana, kas 20. gadsimta beigās un 21. gadsimtā ir veicinājusi plašo folkloras krājumu digitalizēšanu, sniedzot iespējas analizēt lielapjoma datus un algoritmiski identificēt sakarības.
Ar folkloras krājumiem saprotot publicētus un nepublicētus tekstu korpusus, kas saistīti ar tradicionālo kultūru un dokumentē ikdienas dzīves norises, kā arī to digitālos analogus, gaidīsim referātus, kas balstīti to izpētē. Jo īpaši:
- folkloras krājuma vai individuāla vākuma tapšana politisku, ideoloģisku, institucionālu, kultūras tradīciju un personisku apstākļu kontekstā;
- folkloras jēdziena izpratne kā krājuma, individuālas kolekcijas vai publikācijas kvalitāti ietekmējošs faktors;
- tehnoloģiju nozīme folkloras krājuma vai individuāla vākuma veidošanā, folkloras publikāciju ietekme un norakstīšanas problemātika;
- digitālās humanitārās zinātnes un vēsturiskie folkloras korpusi: lielo datu analīze, tīklanalīze, mākslīgais intelekts;
- personību ietekme folkloras korpusu tapšanā: pētnieku interešu vadītu kolekciju tapšana;
- sabiedrības iesaiste analogo un digitālo folkloras korpusu tapšanā.
Pieteikšanās termiņš: 2025. gada 23. aprīlis. Atbilde par referāta iekļaušanu konferences programmā tiks sniegta līdz 31. maijam.
Jautājumu gadījumā rakstīt: sandis.laime@lulfmi.lv
*Nosaukums parafrāzē parunu ”Tie paši vēži citā kulītē”, kas LFK krājumā pierakstīta 55 dažādos vākumos.
 folkloras tekstu korpusus. Aicinām pētniekus atskatīties uz to tapšanu, izvērtējot sarežģīto kultūrvēsturisko kontekstu, individuālu krājēju un pētnieku nozīmi šajā procesā un to pēctecību. Ar šo pasākumu godināsim vairākas nozīmīgas gadskārtas: Krišjāņa Barona 190. dzimšanas dienu, Latvju dainu izdošanas noslēguma 110. gadadienu un 100 gadus kopš Pētera Šmita sastādīto Latviešu pasaku un teiku iznākšanas sākuma.){kind=link}