Akadēmiskais centrs
Dzejnieku pieteikums
Mari Konno:
Japāņu dzejas žanra, kas saucas “tanka” tradicionālās tēmas ir mīlestība, nāve un dabas skaistums. Šim dzejas žanram ir 1300 gadi, bet tas nav tikai sens – visu šo laiku cilvēki ir izteikuši savas jūtas un domas tankas formā un turpinājuši lasīt tankas. Dzīvojot 21. gadsimtā principiāla manas dzejas tēma ir modernās pasaules bīstamais stāvoklis: mēs tagad saskaramies ar dažādām jaunām briesmām, globālām briesmām, piemēram, kodolenerģija, kas var ietekmēt pat cilvēces eksistenci. Nevienam nevajadzētu ignorēt šo situāciju. Tomēr, viena no manām tēmām ir arī dabas skaistums un ūdens nozīme dzīvības ritumā.
Kyong Mi Park:
Tie bija Ģertrūdes Steinas darbi, kas mācīja man izjust to „es, ko var atrast vārdos”. Domāju, ka dzejas tulkošana un lasīšana ir ļoti cieši saistītas. Tas ir kā došanās nezināmā zemē un klīšana pa to. Kāds ceļš gulst šajā zemē? Kāda ir šī pasaule? Cilvēku balsis ir it kā aprautas, skaņas nav saprotamas un jūs nevarat skaidri pateikt, kas tiek runāts un kas vispār notiek. Bet, mēģinot uztvert runas veidu (ne tematu, par ko tiek runāts), tikai katram gadījumam, ja nu vietējie ļaudis pēkšņi uzrunā jūs – „zināt taku” nozīmē apgūt jūsu pašu ceļu šajā vietā.
Joko Danno un Džeims Hopkins:
Kas ir pamatā mūsu sadarbības dzejai (Collaborative Poetry)?
Mums ir senas sadarbības tradīcijas dzejas sacerēšanas jomā. Pastāstīšu īsi par renga un renku vēsturi. Renga (tulkojumā ‘saistītā dziesma’) pamatā ir ‘dialogs’ starp divām personām vai dalībnieku grupām. Tās saknes iesniedzas pavasara un rudens dziesmu festivālos Utagaki senajā Japānā (8. gadsimts vai pirms tā), kad vīrieši un sievietes sanāca kopā kalnu augstienēs, jūras krastā vai tirgus laukumos, lai dziedātu, dejotu un skandētu mīlestības dziesmas. Krājumā Kojiki, kurā apkopotas 8. gadsimta dziesmas un leģendas par Japānas un tās kultūras sākotni, ir iekļauts stāsts par pirmo renga.
Par dzejniekiem
Mari KONNO (KONNO Mari / SHIBAHARA Mitsue)
Joko DANNO (DANNO Yoko)
Kjong Mi PARKA (PARK Kyong-Mi)
Džeimss HOPKINSS (James C. HOPKINS)
Mari Konno:
Japāņu dzejas žanra, kas saucas “tanka” tradicionālās tēmas ir mīlestība, nāve un dabas skaistums. Šim dzejas žanram ir 1300 gadi, bet tas nav tikai sens – visu šo laiku cilvēki ir izteikuši savas jūtas un domas tankas formā un turpinājuši lasīt tankas. Dzīvojot 21. gadsimtā principiāla manas dzejas tēma ir modernās pasaules bīstamais stāvoklis: mēs tagad saskaramies ar dažādām jaunām briesmām, globālām briesmām, piemēram, kodolenerģija, kas var ietekmēt pat cilvēces eksistenci. Nevienam nevajadzētu ignorēt šo situāciju. Tomēr, viena no manām tēmām ir arī dabas skaistums un ūdens nozīme dzīvības ritumā.
Kyong Mi Park:
Tie bija Ģertrūdes Steinas darbi, kas mācīja man izjust to „es, ko var atrast vārdos”. Domāju, ka dzejas tulkošana un lasīšana ir ļoti cieši saistītas. Tas ir kā došanās nezināmā zemē un klīšana pa to. Kāds ceļš gulst šajā zemē? Kāda ir šī pasaule? Cilvēku balsis ir it kā aprautas, skaņas nav saprotamas un jūs nevarat skaidri pateikt, kas tiek runāts un kas vispār notiek. Bet, mēģinot uztvert runas veidu (ne tematu, par ko tiek runāts), tikai katram gadījumam, ja nu vietējie ļaudis pēkšņi uzrunā jūs – „zināt taku” nozīmē apgūt jūsu pašu ceļu šajā vietā.
Joko Danno un Džeims Hopkins:
Kas ir pamatā mūsu sadarbības dzejai (Collaborative Poetry)?
Mums ir senas sadarbības tradīcijas dzejas sacerēšanas jomā. Pastāstīšu īsi par renga un renku vēsturi. Renga (tulkojumā ‘saistītā dziesma’) pamatā ir ‘dialogs’ starp divām personām vai dalībnieku grupām. Tās saknes iesniedzas pavasara un rudens dziesmu festivālos Utagaki senajā Japānā (8. gadsimts vai pirms tā), kad vīrieši un sievietes sanāca kopā kalnu augstienēs, jūras krastā vai tirgus laukumos, lai dziedātu, dejotu un skandētu mīlestības dziesmas. Krājumā Kojiki, kurā apkopotas 8. gadsimta dziesmas un leģendas par Japānas un tās kultūras sākotni, ir iekļauts stāsts par pirmo renga.
Par dzejniekiem
Mari KONNO (KONNO Mari / SHIBAHARA Mitsue)Joko DANNO (DANNO Yoko)
Kjong Mi PARKA (PARK Kyong-Mi)
Džeimss HOPKINSS (James C. HOPKINS)
