Trešdien, 22. februārī, plkst 18.00 līdz 19.30, Baltijas Austrumāzijas pētniecības centra AsiaRes lasītavā Gaismas pilī notiks otrais cikla “Airu vēdas” lasījums, kas iezīmēs literāru pāreju no gala uz sākumu. Tekstu atlasi un komentārus sagatavojis Franks Kraushārs, no klasiskās ķīniešu valodas atdzejojumus sagatavojusi Ieva Lapiņa.

Ziema klasiskajā ķīniešu lirikā, līdzīgi citiem ar “dabu” viegli sasaistāmiem gadalaiku motīviem, ir nozīmīga svinēšanas tradīciju attīstībā. Ziema ir aristokrātisko mednieku svētku laiks. Aukstums, kas jo skarbāk tika izjusts, virzoties uz valsts robežu apvidiem ziemeļos un ziemeļrietumos, jau samērā agri
dzejā tiek saistīts ar karošanas tematiku. Kareivja vientulība, kad tas svešumā pastāvīgi sastopas ar nāvi, atbalsojas vairākos filozofiskā skepticisma tekstos, kuriem no trešā gadsimta bija svarīga nozīme individuālas un personiskas lirikas uzplaukumā.

Lasījumā mēs redzēsim, kā ziemas motīvs garākā laika posmā līdz Tan dinastijas beigām (9.gs.) tiek pilnveidots. Tikai sākot no Sun dinastijas laika (10.-13.gs.), kad Ķīnā tradicionālajā un galma lirikā stabilu vietu ieņem pilsētu un reģionu kultūra, poētiskajās ziemas ainavās kļūst saskatāma rotaļīga dažādība, kurā cilvēka paša dzīves redzējums tiek atainots mijiedarbībā ar dabas nemainīgo un visvareno DAO.

Lasījumā tiks piedāvāti īsi, stāstoši ievadi par dzejniekiem, stilu attīstības posmiem, kā arī komentāri par dzejoļu saturu un tulkošanas problemātiku.  

Dalīties