Akadēmiskais centrs
Atklāto seminārlekciju vadīja profesors Ojārs Lāms, kurš norādīja uz latviešu nacionālā eposa „Lāčplēsis” ciešo saikni ar Balkāniem, kur Andrejs Pumpurs smēlies iedvesmu arī serbu tautas garamantās, radot savu un mūsu eposu.
Balkānu priekškaru atvēra maģistrantu trio Mārīte Traniņa, Linda Grīnberga un Pēteris Kloks, iepazīstinot klausītājus ar bulgāru rakstnieka Georgija Gospodinova radošo darbību, un sīkāk pašķetināja „Dabiskā romāna” pavedienus – kādas ir romāna uzbūves noteikšanas grūtības, kā arī aprakstīja sajūtu, ka, lai gan autors jau vairāk nekā pusgadsimtu pasludināts par mirušu, tomēr viņš stāvot lasītājam pie pleca un smīnot gaida, vai lasītājs uzķersies uz autora rotaļīgi izvietotajiem slazdiem stāstījumā. Prezentācijā tika aplūkota arī tulkojuma problemātiku – vai latviešu valodā iespējams atbilstoši atveidot delikātus jēdzienus, kurus autors atzīst par labskanīgiem esam bulgāru valodā.
Turpinot autora nāves tematiku, studenšu duets Ilze Ļaksa-Timinska un Sanita Medne norādīja, ka autors ir gājis bojā mīklainos apstākļos, proti, grieķu rakstnieka Meņa Kumandareja nāves apstākļi vēl joprojām nav iztīti no miglas. Tomēr par viņa romānu „Arfas brālība” studentes vēstīja, ka darba tematika vērsta uz daiļskanīgi arfiskās senatnes un trokšņaino mūsdienu saduri un pagājības cildenuma zudumu mūsdienās. Maģistrantes norādīja uz tekstā sastopamo atsauču pārbagātību, kuras, kaut daļēji atšifrējot, ļauj romāna detaļām iegūt simboliski pilnasinīgāku nokrāsu lasītāja acīs. Studentes arī provokatīvi piedāvāja pārvērtēt grāmatu vērtību ar autora citāta palīdzību – grāmatas ir kā homeopātisks līdzeklis, kas cenšas ārstēt cilvēces brūces ar tiem pašiem tārpiem, kas jau mudž brūcēs.
Savukārt maģistrantes Lāsma Gummenikova, Signe Raudive un Madara Skudra piedāvāja klātesošo izvērtējumam darbu „Tilts pār Drinu”, ko sarakstījis Ivo Andričs – dzimis horvāts, rakstījis serbiski, sapņojis par Bosniju. Referentes, analizējot romānu, norādīja uz pārdomām, kas radušās teksta lasīšanas laikā – kā atšķiras teksta lasījums izglītotam un neizglītotam cilvēkam, kā rodas leģendas nepietiekamas informētības un pārmērīgas iztēles dēļ. Studentes arī iesaistīja publiku interaktīvā uzdevumā, piedāvājot salīdzināt darba tulkojumu fragmentus vairākās valodās, lai noteiktu atšķirības, kas varētu radīt dažādas interpretācijas par tekstu.
Priekšlasījumu klāstu noslēdza Arturs Skutelis, Raimonds Mikus Smorodovs un Mārtiņš Bērziņš ar horvātu rakstnieces Ivanas Brličas-Mažuraničas darba „Horvātu stāsti no senatnes” atsevišķu aspektu analīzi – problemātiku oriģināla nosaukuma tulkojumos un literāro pasaku, kurā izmantoti folkloras motīvi, tādējādi radot iespaidu par „īstām” tautas pasakām literārā apstrādē, vēl piepulcējot pārspriedumus par paratekstuāliem aspektiem (vāka un grāmatā sastopamo ilustrāciju estētisko ieviržu sadursmi), salīdzinājumu ar Skalbes un Andersena literārajām pasakām, kā nepiemērotu noraidot ierasto epitetu rakstniecei – „horvātu Andersens”. Maģistrantu trijotne norādīja arī uz sieviešu emancipāciju un centieniem nodarboties ar literatūru 19. gs. nogalē, kad tā nebija pašsaprotama ikdienas parādība.
Noslēdzošajā etīdē pasākuma viesis Dens Dimiņš iztirzāja trīs jēdzienus, kas būtiski albāņu kultūrtelpā, lai līdzētu sekmīgāk uztvert albāņu raksntieka Ismaila Kadares darbus, – solījums/aizsardzība, kanons, asinsatriebība. Tulkotājs, atbildot uz balkānisko noskaņu vakara apmeklētāju jautājumiem, sabradāja vairākus holivudiskos stereotipus par Albāniju un Balkāniem.
Latvistikas un baltistikas nodaļa izsaka pateicību studentiem un viesim par ieguldīto laiku un darbu, lai iepazītu un iepazīstinātu ar mazzināmo, toties aizraujošo un īpatnējo Balkānu literatūru.
