Akadēmiskais centrs
LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latviešu un vispārīgās valodniecības katedras sekcijā „Kategoriju robežas gramatikā” bija izveidota arī plaša stenda referātu kopa, kas Latvijas humanitārajās zinātnēs pagaidām ir salīdzinoši jauna zinātnisko pētījumu prezentēšanas forma. Šāds referātu pasniegums LU 70. konferences Latviešu un vispārīgās valodniecības sekcijā tika aizsākts 2012. gadā ar deviņiem referātiem, 2013. gada LU 71. konferences sekcijā jau tika prezentēti divpadsmit stenda referātu.
Ikvienas valodas gramatiskajā un semantiskajā sistēmā blakus skaidri definējamām parādībām ir arī dažādi fakti, kas tradicionāli sagādā grūtības interpretācijā un klasifikācijā. Tā kā LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latviešu un vispārīgās valodniecības katedras docētāji 2008.–2013. gadam ir piedalījušies jaunās „Latviešu valodas gramatikas” (Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 2013) izstrādes autorkolektīvā un ir bijuši saistīti ar LU pētniecības projektu „Mūsdienu latviešu gramatika”, tad darba gaitā aktualizējušies arī dažādi ar latviešu gramatiku saistīti kategoriju robežošanās problēmjautājumi. To risināšanai būtiskas ir diskusijas ar Latvijas un ārvalstu kolēģiem, tāpēc arī 2013. gada LU 71. konferences sekcija tika veltīta valodas gramatiskās un semantiskās sistēmas robežjautājumu analīzei – darbības vārda un lietvārda gramatiskajām kategorijām, sintaktiskajam lietojumam un darināšanai, latviešu valodas patskaņu un līdzskaņu sistēmas interpretācijai, teksta resp. diskursa analīzei dažādos aspektos, nolieguma problemātikai, kā arī valodu gramatiskajam sastatījumam un valodu kontaktu pētniecībai.
Krājumā „Valoda: nozīme un forma. 4. Kategoriju robežas gramatikā” ietilpst piecpadsmit rakstu, jo LU 71. konferences Latviešu un vispārīgās valodniecības katedras sekcijas ziņojumus papildina arī divi atsevišķi tapuši pētījumu. Rakstu autori ir gan LU Humanitāro zinātņu fakultātes docētāji (Ilze Lokmane „Verbāls sastata izteicējs latviešu valodā”, Andra Kalnača „Darbības vārda veids un modalitāte”, Inta Urbanoviča „Deminutīvu darināšana un lietvārdu deklinācijas”, Līga Ciematniece „Teikuma struktūra un pārejamība”, Baiba Ivulāne „Darbības vārda morfoloģiskās un sintaktiskās palīgnozīmes robežas”, Ojārs Lāms un Mārtiņš Laizāns („Aristoteļa Runas mākslas (Rētorikas) latviskošanas pieredze – sengrieķu substantivējumu tulkošana”)) un doktoranti vai jaunie zinātnieki (Evelīna Zilgalve „Vārdu pāra ja – tad funkcionālā analīze”, Tatjana Kuzņecova („Regulārie vārddarināšanas procesi: starp vārddarināšanu un formveidošanu”)), gan Liepājas Universitātes valodniece Linda Lauze („Kategoriju robežu noteikšanas problēmas mutvārdu tekstā”), gan LU Latviešu valodas institūta (Anita Butāne („Vārddarināšanas kalku paveidi un to norobežošanas kritēriji”), Ieva Kuplā („Kompleksa pieeja daudznozīmīga verba semantiskās struktūras analīzē”)) un LU Matemātikas un informātikas institūta (Ilze Auziņa, Gunta Nešpore, Baiba Saulīte ar kopīgu pētījumu „Latviešu valodas verbu valences marķēšanā izmantojamās semantiskās lomas”) pētnieki.
Patiess prieks, ka rakstu krājumā piedalās arī Tartu Universitātes kolēģi Karls Pajusalu (Karl Pajusalu) („Verbal categories in Salaca Livonian grammar”), Kertu Kibermane (Kerttu Kibbermann), kura ir arī LU HZF docētāja, un Merle Madisone (Merle Madisson) ar kopīgu rakstu „Igauņu translatīva atbilsme latviešu valodā”, kā arī Daiki Horiguči (Daiki Hriguchi) no Cukubas Universitātes (Japānā) („Some remarks on Latvian aspect”).
Īpašs valodas gramatiskās un semantiskās sistēmas robežjautājumu analīzei veltīts rakstu krājums latviešu valodniecībā tiek publicēts pirmo reizi. Tas būs noderīgs ne tikai kā mūsdienīgas valodniecības teorijas izmantojuma avots, bet arī kā mācību līdzeklis dažādos latviešu, vispārīgās valodniecības u. c. studiju kursos.
Krājuma sastādītājas Andra Kalnača un Ilze Lokmane pateicas visiem autoriem par ieguldīto darbu rakstu sagatavošanā, kā arī recenzentiem par ieteikumiem publikāciju pilnīgošanā. Īpaša pateicība pienākas Latvijas Universitātei, kas finansējusi projektu Nr.2012/ZP-113, kā arī LU Akadēmiskajam apgādam, īpaši Annai Šmitei, Ieva Zarānei, Andrai Liepiņai un Gitai Bērziņai.
