Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore Ieva Kalniņa

Valsts svētku priekšvakarā Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore latviešu literatūras vēsturē Ieva Kalniņa Rīgas pilī no Valsts prezidenta rokām saņēma valsts apbalvojumu – Atzinības krustu.

Atzinības krusts ir senākais Latvijās teritorijā iedibinātais valsts apbalvojums, jo Latvijas Republika to ir pārņēmusi no Kurzemes un Zemgales hercogistes, un ordenis ir dibināts 1710. gadā, bet jauniedibināts 1938. gadā.  Atbilstoši 18. gadsimta etiķetes tradīcijām oredeņa devīze skan franciski Pour les honnêtes gens, ko ordeņa kontekstā atveido Godaprāta ļaudīm. Profesore Ieva Kalniņa ir iecelta par ordeņa virsnieci un viņas personība, devums un darbība latviešu literatūrzinātnē un Latvijas sabiedrības labā pilnā mērā atbilst ordeņa devīzei. Ordenis tiek piešķirts par izcilu Tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā. Profesore Kalniņa vada Baltu filoloģijas maģistra studiju programmu, ir vadījusi arī bakalaura studiju programmu, nemitīgi cenšoties padarīt studiju iespējas labākas un pilnīgākas. Literatūras pētniecības laukā profesore Kalniņa ir devusi nozīmīgu ieguldījumu drāmas pētniecībā un ir mūsdienās neapšaubāmi vadošā un nozīmīgākā Rūdolfa Blaumaņa daiļrades interprete, kā arī jaunākās latviešu literatūras pārzinātāja, īpaši vērtīgu ieguldījumu dodot jaunā vesturiskā romāna izpratnē. Dziļās zināšanas un asais prāts apvienojumā ar trāpīgu ironiju un labvēlīgu humoru padarījis profesori Kalniņu par iecienītu lektori visplašakajā literatūras intereresentu lokā. Svētku priekšvakarā, saņēmusi ordeni no Valsts prezidenta, bez jelkādas padusēšanas uz lauriem jau 4. maijā profesore atkal traucās līdzdarboties jaunos (iz)aicinošos pētnieciskos pasākumus un šoreiz tas bija Latgales simtgades kongress Rēzeknē, kura ietvaros Latvijas Simtgades svinību aizsākums tika apvienots ar akadēmisku forumu, kurā profesore Kalniņa vadījas sekcijas darbu, kā arī diskusijās ar kongresa dalībniekiem centās kliedēt dažus maldīgus priekšstatus, kas tika tiražēti kongresā. Taisnība gan piederot mūžībai – pauž jaunais Latgales kongresa simtgades piemineklis Rēzeknē, bet reizēm to var sadzirdēt arī pētnieku balsī, ja vien ir vēlme ieklausīties.

Dalīties