Akadēmiskais centrs
Pirmās lekcijas tēma bija arhitektūra, autore uzsvēra, ka romieši ne tikai aizguvuši savu mākslu un tehniku no grieķiem, bet devuši arī oriģinālus jaunpienesumus, izveidojot paši savu stilu. Par piemēru tika rādīti tiltiņi, kas, lai gan veidoti no maziem un precīzi saliktiem akmeņiem, ir ļoti izturīgi un rada rūpīgi izstrādāta darba piemēru.
Romiešu arhitektūru raksturo precizitāte, plašums, pārredzamība un māka izgaismot telpas ar dienasgaismu, izmantojot savas prasmes un arhitektūras zināšanas.
Ļoti interesanti šķita, ka dažādie tempļi, tika būvēti skaisti tikai no priekšpuses, jo to sāni un aizmugure plašākai apskatei nebija redzami. Viens no atmiņā paliekošākajiem noteikti ir Fortūnas templis Palestrīnā. Lai tiktu līdz pašam templim, ir jākāpj pa daudziem pakāpieniem, kas izvietoti vairāku stāvu garumā. Sevišķi man patika doktores salīdzinājums, ka līdz templim jākāpj tāpat kā līdz savai laimei – ilgi, pakāpienu pa pakāpienam.
Interesantākās no romiešu mozaīkām šķita opus tessellatum, kuras izstrādātas ar maziem mozaīku gabaliņiem, kas nav lielāki par 4mm. Romiešiem svarīgi bijuši sīkumi un detaļas. Vieslekcijās tika rādīti sienu gleznojumi, kuriem ir smalki izstrādātas nianses. Lai tās ieraudzītu un saprastu, kas attēlots, cilvēkam jāpieliecas pie pašas sienas. Šādi gleznojums „ienāk cilvēka personīgajā telpā”, un ir tikai viņš un māksla.
Romiešu skulptūru attēlojumos svarīgi bijis attēlot reālistiskas formas. Visaizraujošākais bija stāstījums par Senās Romas pirmā imperatora Oktaviāna Augusta skulptūrām. Pēc jūras kaujas ar Kleopatras floti, viņš licis iznīcināt visus savus iepriekšējos portretus, un izveidot vienu, kas viņam patīk vislabāk un demonstrē imperatora izpratni par romiešu pietās. Šo portretu viņš veidoja īpaši savai impērijai, lai visi zinātu, kāds viņš izskatās. Interesanti bija klausīties arī par Trajāna kolonnu, kura sastāv no 200 metru garā līnijā izkārtotām plāksnēm. Uz tām attēlots romiešu karagājiens pret trāķiešu cilti. Kolonnas iekšpusē bijušas kāpnes, bet tagad tās, diemžēl, nav pieejamas visiem.
Vieslekcijas notika angļu valodā, bet neskatoties uz komplicētajām tēmām, tas netraucēja saprast sacīto, jo ir interesanti klausīties runātāju, kas runā par paša redzētiem objektiem, stāstījumu papildinot ar saviem fotouzņēmumiem un video materiāliem, Klasiskās filoloģijas studenti izsaka pateicību docentei un cer uz līdzīgām vieslekcijām arī turpmāk.
