Valodas leksiskā sistēma – teorija un prakse

Alīse Laua ir viena no vispazīstamākajām latviešu valodniecēm, jo, būdama LU docētāja 1954–1982, ir latviešu filoloģijā (fonētikā, leksikoloģijā, frazeoloģijā, vispārīgajā valodniecībā) izglītojusi daudzus zinātniekus, literātus, skolotājus, muzeju un bibliotēku darbiniekus. Joprojām aktīvi tiek izmantotas Alīses Lauas grāmatas „Latviešu literārās valodas fonētika” (pirmizdev. 1961, atk. izd. 1969, 1980, 1997), „Latviešu leksikoloģija” (pirmizdev. 1968, atk. izd. 1981), „Latviešu valodas frazeoloģija” (1992), kā arī kopā ar Silviju Veinbergu un Aiju Ezeriņu izstrādātā „Latviešu frazeoloģijas vārdnīca” (pirmizdev. 1996, atk. izd. 2001). Tāpēc konferencē ļoti patīkami blakus pašreizējiem LU studentiem, docētājiem un citu zinātnisko iestāžu kolēģiem bija sastapt arī kuplu Alīses Lauas bijušo studentu, tagad valodnieku, folkloristu, literātu, muzeju darbinieku un augstskolas docētāju pulku, kuri ar asprātību, prieku un pateicību atcerējās savu universitātes pasniedzēju gan auditorijas darbā, gan studiju prakšu laikā, gan dažādās sadzīves situācijās. LU 72. konferences sekcija sekcija „Valodas leksiskā sistēma: teorija un prakse” tika veidota kā retrospektīvs atskats uz A. Lauas zinātnisko darbu leksikoloģijā, leksikogrāfijā un frazeoloģijā. Tam arī tika pieskaņots katras sēdes plānojums. 1. sēdē trīs referāti tika veltīti A. Lauas zinātniskajam devumam, dzīves un darba gaitām (Dzintra Paegle (Rīga) „Valodnieces Alīses Lauas (1914–1994) darba dzīves gājums”, Dace Markus (Rīga) „Alīse Laua manā filoloģiskās izglītības ceļā”, Ilona Miezīte (Rīga) „Alīses Lauas kolekcija Rakstniecības un mūzikas muzejā”), trīs referāti bija saistīti ar vārda nozīmes interpretāciju (Juris Baldunčiks (Venstpils, Rīga) „Kalki un puskalki latviešu valodā: interpretācijas un inventarizācijas jautājums”, Laimute Balode, Ieva Plēsuma (Helsinki, Rīga) „Jauno personvārdu darināšanas tendences Latvijā”, Ieva Kuplā (Rīga) „Metonīmiski nozīmes pārnesumi domu telpas teorijas aspektā”). 2. un 3. sēdi veidoja referāti par dažādiem leksikogrāfijas, frazeoloģijas un leksikas jautājumiem (Ieva Zuicena (Rīga) „Alīses Lauas devums latviešu leksikogrāfijas attīstībā”, Lidija Leikuma (Rīga) „Marķējumi ar „D” Georga Elgera vārdnīcā”, Monika Mihališina (Monika Mihalyszin, Varšava) „Polijas un poļu attēlojums Latviešu Konversācijas vārdnīcā (problēmas ieskicējums)”, Svetlana Polkovņikova (Daugavpils) „Leksikas nacionālā specifika divvalodu leksikogrāfijā”, Valts Ernštreits (Tartu, Rīga) „Pieredze un problēmas igauņu-latviešu vārdnīcas sastādīšanā”; Mihals Škrabals (Michal Škrabal, Prāga) „Frazēmu aktualizācija čehu un latviešu valodas korpusā – sakāmvārdi Z. Jirotkas grāmatā „Saturņins””, Inta Urbanoviča (Rīga) „Alīses Lauas devums latviešu frazeoloģijas attīstībā”, Sandra Ūdre (Rēzekne) „Latgaliešu frazeoloģija: tradicionāls un netradicionāls skatījums”; Brigita Bušmane (Rīga) „Sklandraušu nosaukumi latviešu valodā”, Regīna Kvašīte (Regina Kvašytė, Šauļi) „Augu nosaukumi ar sakni smarž- (kvap-) latviešu un lietuviešu valodā”). Konferences noslēgums notika LU Bibliotēkas Humanitāro zinātņu bibliotēkā, kur tās vadītāja Aldona Volkova bija sagatavojusi LU Bibliotēkā pieejamo Alīses Lauas publikāciju izstādi. Īpašu interesi raisīja ne tikai A. Lauas promocijas darbs „Mūsdienu latviešu literārās valodas fonētiski fonoloģiskā sistēma” (sekmīgi aizstāvēts 1954), bet arī iepriekš pat nezināmi vairāku vēlāk izdotu grāmatu pirmvarianti mašīnrakstā (piem., „Latviešu literārās valodas fonētika”, „Latviešu leksikoloģija”).