Intervija ar LU HZF Baltu filoloģijas programmu absolventi Evelīnu Zilgalvi.

1. Kāpēc izvēlējāties studēt baltu filoloģiju - vai bija kāda informācija par programmu un tās piedāvājumu jau iepriekš? Studiju programmu izvēlējos tikai pēc vidusskolas izlaiduma. Pabeidzu Rīgas Franču liceju, man labi padevās svešvalodas, tāpēc gan draugi, gan skolotāji bija pārliecināti, ka iešu studēt franču filoloģiju. Tas bija taisnais ceļš, kuru bija izvēlējušies vairāki man pazīstamie liceja absolventi, un par šo programmu viņi man jau bija radījuši priekšstatu. Mani interesēja latviešu valoda, taču, izņemot latviešu valodas skolotāja specializāciju, nezināju, ko ar latviešu valodu saistītu iespējams studēt. Par baltu filoloģiju nezināju neko. Atradusi programmu Latvijas Universitātes mājaslapā, sajūsminājos par vairākiem studiju kursiem un uzreiz pieņēmu lēmumu.

2. Vai studijas gan bakalauru, gan maģistru programmā sakrita ar agrāko priekšstatu par filoloģiju un studijām universitātē? Par studijām universitātē priekšstats man bija visai miglains. Vienīgais, ko biju dzirdējusi, – daudz jālasa un sesijā jāraud. Kopš pirmās studiju nedēļas mani ļoti aizrāva gan valodniecības, gan literatūrzinātnes kursi. Jāmācās bija pamatīgi, taču teju viss bija interesanti, un vienmēr ar prieku devos uz nodarbībām. Lai gan studentu bija daudz, lielākā daļa pasniedzēju nestrādāja kā „pie konveijera”, bet ievēroja studentus un atbalstīja ar ieteikumiem, padomiem. Tā, tolaik vēl bakalaura, nu jau promocijas darba vadītājas mudināta, izšķīros par padziļinātām valodniecības studijām arī maģistrantūrā. Visu studiju laiku arī darbojos studentu pašpārvaldē, kas stiprināja piederības izjūtu fakultātei un universitātei kopumā. Studiju laiks bija krāsu pilns, un stereotipiskais pelēkā, klusā filologa tēls piederēja pie kādas citas realitātes. 3. Kas Jums likās visinteresantākais un visvērtīgākais studiju laikā? Grūti pateikt, kas ir bijis visinteresantākais. Raugoties uz studijām kopumā, jāteic, ka filoloģija sniegusi krietnu humanitāro zināšanu kapitālu. Mums ir plašs ieskats pasaules un Latvijas literatūrā, teātrī, valodniecībā no senākajiem laikiem līdz mūsu gadsimtam. Tāpat vienmēr bija zināms, kas notiek Latvijas kultūrā, kādi bija jaunākie pētījumi humanitārajās zinātnēs, bija iespēja klausīties latviešu vai ārzemju vieslektoru lekcijas. Tas viss rosināja domāt, analizēt, aizrauties.   

4. Vai Baltu filoloģijas studiju programmu piedāvājums palīdzēja darba meklējumos? Kādā darba vietā šobrīd strādājat (varbūt vairākās?), vai tā ir saistīta ar baltu filoloģiju? Tā kā es lielākoties esmu interesējusies par korektores vai redaktores darbu, maģistra grāds filoloģijā noteikti ir palīdzējis iegūt darba devēju uzmanību. Studijās izlasītā literatūra palīdzējusi attīstīt valodas izjūtu, savukārt tādi kursi kā morfoloģija, leksikoloģija, sintakse, valodas kultūra ļāvuši izprast valodas sistēmu, un tas ir ļoti nepieciešams teksta izpratnē un labošanā. Jāteic gan, tāpat kā citās jomās, arī šajā darba pieredzei un spējām ir vislielākā nozīme. Vairāku gadu darbs gan tekstu rediģēšanā, gan valodniecības zinātnē mani aizvedis uz divām darbavietām: esmu valodas konsultante Latviešu valodas aģentūrā, kā arī pasniedzēja Latvijas Universitātē, turpinu nodarboties arī ar tekstu rediģēsanu un koriģēšanu. Darbs man sagādā lielu prieku, jo, būdama valodas konsultante, pati visu laiku mācos, nepārtraukti uzzinu ko jaunu, iepazīstos ar jaunākajiem lēmumiem un galvenais – varu dalīties zināšanās ar citiem. Savukārt Latvijas Universitātē mācu latviešu valodu ārzemju studentiem. Pasniedzot dzimto valodu, vienmēr jādomā, kā izstāstīt šķietami pašsaprotamo, kā atrast paralēles ar citām valodām vai izskaidrot atšķirīgo, nepārbiedējot studentus un nejaucot viņiem galvu. Darbs mani dara laimīgu, un baltu filoloģijas studijas ir bijis svarīgākais solis, lai es varētu pie tā nokļūt.

5. Vai izmantojāt apmaiņas studiju iespējas un kas bija vislabākais ieguvums? Apmaiņas studiju iespējas izmantoju doktorantūrā. Pēc teju piecu gadu pārtraukuma atjaunoju saikni ar franču valodu – apmaiņas studijās devos uz Franciju un gadu pavadīju Bordo. Lielākais ieguvums no studijām ārzemēs bija ne tikai atsvaidzinātās un uzlabotās valodas zināšanas, bet arī iespēja paraudzīties uz valodniecību no cita skatpunkta. Nav noslēpums, ka franči daudz ko dara pēc savas modes, un pieeja studijām nav izņēmums. Starptautiska studiju pieredze ir liela vērtība, un es esmu pateicīga Latvijas Universitātei par šo iespēju. 6. Vai turpināt studijas doktorantūrā, kāds ir pētījuma temats un joma? Jā, tā kā man ļoti patīk valodniecība un vēlos turpināt arī zinātnisko darbu, gribu iegūt doktora zinātnisko grādu. Mana pētījuma objekts ir partikulas: tās allaž uzlūkotas tikai kā viena no palīgvārdu vārdšķirām, un latviešu valodniecībā nav analizēta to semantika. Es apskatu partikulas pragmatikas un diskursa analīzes aspektā. Ir ārkārtīgi aizraujoši apskatīt papildu nozīmes, kuras piešķiram sevis teiktajam un rakstītajam, pievienojot mazās partikulas. Līdzīgi pētījumi ir veikti arī citās valodās, un promocijas darbs man liek atklāt daudz ko jaunu par mūsu lietoto latviešu valodu. 7. Ko Jūs novēlētu nākamajiem baltu filoloģijas bakalaura vai maģistrantūras studentiem Mēdz teikt, ka cilvēks izvēlas ar prātu, bet pērk ar sirdi. Vienmēr ir jāizvērtē savas spējas un intereses un jāpieņem saprātīgs lēmums par turpmākajām studijām. Tomēr lēmums nevar balstīties tikai sausā tagadnes un nākotnes ekonomikas situācijas izvērtējumā un visvairāk pieprasīto profesiju topa izpētē. Es iesaku nebaidīties studēt to, kas jūs interesē un padodas, – jūs būsit ieguvēji un paši jutīsit, kāds ceļš jāizvēlas tālāk.

Dalīties