Izdevums ar latviešu valodas izloksnēm

Izdevuma poētiskais nosaukums — „Viena zeme, vieni ļaudis, Nav vienāda valodiņa“, kas pārmantots no Martas Rudzītes monogrāfijas „Latviešu dialektoloģija“ (1964) moto — izsaka izdevuma būtību. Jaunais izdevums — 84 lpp. bieza, gaumīga grāmatiņa vienā iesējumā ar trim audio diskiem un priekšlapā ielīmētu karti — veltīts izcilās latviešu dialektoloģes un valodas vēstures pētnieces, ilggadējās L(V)U profesores Martas Rudzītes (1924–1996) piemiņai. Izdevumu sagatavojuši Ilmārs Mežs, Iveta Mielava, Lidija Leikuma. Skaņu režisori — Ungars Savickis un Edgars Jackevičs, vāka zīmējuma autore — Agne Liesma, dialektu kartes autors — Edmunds Trumpa, maketa veidotājs un tekstu redaktors — Aleksejs Andronovs. Izdevuma saturs ir bagātīgs. Tā A un B diskā (40 + 33 ieskaņojumi) apkopoti ieraksti no dažāda vecuma teicējiem Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un Latgalē, daudziem no viņiem dzimtā izloksne ir viņu vienīgā latviešu valoda. Tāpat šeit ietverti unikāli ieraksti no vietām ārpus Latvijas — Kuršu kāpām, Sventājas un Savinciem (ciems bijušā Abrenes apriņķa Purvmalas pagastā), par kuru skanējumu priekšstata līdz šim interesentu rīcībā nav bijis. C diskā (32 ieskaņojumi) pārsvarā dzirdami gados jaunāki izlokšņu runātāji — XVII stāstnieku konkursa laureāti, daiļrunātāji un teicēji, kas savus stāstījumus, ko dažam palīdzējuši sagatavot vecāki vai skolotāji, nolasa. Dzirdami arī profesionāli aktieri: Veltas Akmenes stāstu lībiskajā izloksnē ierunājusi Velta Skurstene, teiku par Rīgu latviešu literārajā valodā — Gundars Āboliņš. Lielākā daļa jaunā izdevuma ieskaņojumu klausāmā formātā tiek publiskota pirmoreiz, tomēr A disks sākas ar latviešu dialektoloģijas klasiku — teiku par mušu no 1975. gada Martas Rudzītes audioierakstiem četrās divpusējās skaņuplatēs. Šī teika ieskaņota arī lībiešu valodā, to ierunājis lībiešu skolotājs un kultūras darbinieks Pēteris Dambergs. Bez ierakstīto tekstu lingvistiskās vērtības daudzi izlokšņu paraugi ir svarīgas sava laika liecības: vēstī par dzīvi sendienās, ietiecoties pat kungu laikos vai raksturojot starpkaru posmu, kad Latvijā ēkas vietumis klāja vēl salmu jumti, bet vakarēšana notika skala gaismā; teicēji stāsta par kariem, izsūtīšanām un citām represijām pret vietējiem iedzīvotājiem, par varmācīgo ļaužu dzīšanu kolhozos un tā laika liekulību. Izskan stāstījumi par senajiem amatiem, darba procesiem un etnogrāfiskām reālijām, par sadzīves ierašām — Jāņiem, Mārtiņiem, Ziemsvētkiem, iešanu baznīcā, tāpat precēšanos, muzicēšanu, ēst gatavošanu un citām ikdienas lietām. Stāsti skan vitāli un gaiši, bez sūkstīšanās, arī par sūrām dienām un smagiem pārdzīvojumiem vēstot. Vairākos dzimtenes mīlestības pilnos sižetos aizejošā paaudze pauž bažas par Latvijas nākotni, liekot aizdomāties ikvienam, kam tas rūp ne mazāk. Lai teicēju stāsti tiktu uztverti pilnvērtīgāk un nepārprotamāk, grāmatiņā sniegti A un B diska tekstu atšifrējumi atvieglinātā fonētiski morfoloģiskā pierakstā. Transkribējumus gatavojušas HZF Latvistikas un baltistikas nodaļas 3. kursa valodniecības moduļa studentes (Karīna Avakjanca, Monta Baumane, Dana Beņķe, Beate Eisāne, Ligita Jablonska, Sintija Ķauķīte, Līga Liepkalne, Zane Mūrniece, Linda Pavlovska, Anna Rūse, Krista Stonka, Ruta Šaripova, Kristīne Talberga), Ilmārs Mežs un Lidija Leikuma. Orientēties ģeogrāfiskajā telpā, skaidrāk apjaušot vietas, no kurām ieraksti nākuši, palīdz šim izdevumam īpaši gatavotā dialektu karte. Izdevumā izmantoti Ilmāra Meža vākumi un LU HZF Baltu valodniecības katedras arhīva ieraksti, ko veido mācībspēku un studentu dažāda laika ieskaņojumi, projektu materiāli. Savus materiālus izdevumam atvēlējušas arī Māra Zirnīte, Dace Markus un Daiga Straupeniece, tāpat izmantoti Latviešu Folkloras krātuves (LFK), Nacionālās mutvārdu vēstures (NMV) krājuma un apgāda „Upe tt“ arhīva ieraksti. Izdevums tapis, apgādam „Upe tt“ sadarbojoties ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes valodniekiem, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta, LU Filozofijas un socioloģijas institūta darbiniekiem un citiem dialektoloģijas speciālistiem un Latvijas novadu runas draugiem. Darbs organiski iekļaujas teicēju ierakstu sērijā „Mantojums“ un ir paredzēts plašam interesentu lokam — no skolēniem un studentiem līdz skolotājiem un valodniekiem, kā arī visiem tiem, kas vēlas atcerēties dzimtā novada valodas skaistumu, savdabību un bagātību, kam dārgs senču mantojums. Prezentācijā piedalījās Martas Rudzītes meita Rūta Karma un citi radinieki, profesores māsasmeitai Laimdotai Birzgalei ierodoties pat no Leišmales — Skaistkalnes, Humanitāro zinātņu fakultātes mācībspēki ar dekāni Ilzi Rūmnieci un Latvistikas un baltistikas nodaļas vadītāju Ojāru Lāmu, LU Latviešu valodas institūta dialektoloģes, tāpat citi Latvijas novadu runas entuziasti, kā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu Folkloras krātuves pētnieki, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Toponīmikas laboratorijas darbinieces, kultūras menedžmenta centra „Lauska“ aktīvists Juris Zalāns, folkloriste Ilga Reizniece, Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, diriģents Imants Resnis, LU Filozofijas un socioloģijas institūta mutvārdu vēstures pētniece Māra Zirnīte, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas doktores Dace Markus un Zenta Anspoka, Rīgas latgaliešu biedrības „Trešō zvaigzne“ pārstāves, neiztrūkstošie žurnālisti u. c. Pasākuma īpašās viešņas bija „Rudzītes meitenes“ — dažāda laika un specializācijas Filoloģijas fakultātes absolventes, kas latviešu valodas izpētē strādājušas profesores Martas Rudzītes vadībā; no viņām tālāko ceļu, šķiet, bija mērojusi Cesvaines skolotāja Baiba Putniņa. Ziedi un apsveikumi, pateicības vārdi izdevuma veidotājiem I. Mielavai, I. Mežam, L. Leikumai mijās ar citu „līdzvaininieku“ uzstāšanos. Māra Eņģele dalījās atmiņās par izlokšņu skaņuplašu veidošanu pirms 40 gadiem (viņas balss ir iemūžināta sižetā par mušu, kas skan Kazdangas izloksnē), tāpat lauku ekspedīcijām kopā ar Martu Rudzīti un Tenu Karmu, igauņu valodas stundām. HZF doktorante Daira Vēvere nolasīja fragmentu Piltenes izloksnē, kas pirms dažiem gadiem bija izskanējis Dialektoloģijas lasījumos, iekvēlinot nemiera dzirksti producentē Ivetā Mielavā: vienreiz taču ko tādu vajadzētu sagatavot — klausāmu visiem un par visiem Latvijas novadiem vienkopus!... Nu šī vēlme ir piepildīta. Izdevuma atvēršanas svētkos izlokšņu paraugi skanēja arī pazīstamās sēlisko izlokšņu pētnieces praulēnietes Maijas Poišas, baltinavieša Māra Keiša, tārgalietes Līgas Reiteres, kas bija sagatavojusi atraktīvu priekšnesumu kopā ar rucavnieku Tapiņu dzimtas pārstāvi, sniegumā. Tādējādi pasākumā izskanēja visu Latvijas novadu runa, sniedzot ieskatu dialektu krāsainajā bagātībā. Muzikālajos priekšnesumos ietverot dziesmas latviešu izloksnēs, prezentācijas norisi iederīgi kuplināja Latvijas Kultūras akadēmijas „Saucējas“ (vadītāja Iveta Tāle), folkloristi Liene Brence (no Igauņu dzimtas) un Oskars Patjanko. Paldies visiem, kas atrada iespēju piedalīties šai novadu runas svētkos! Īpašs paldies apgāda „Upe tt“ vadītājai Ivetai Mielavai par sagādāto iespēju pabūt Gaismas pilī un tik tuvu debesīm!... P.S. Par jauno izdevumu arī — Latvijas Radio 3 rīta intervijā „Atsperes“, ko vada Liene Jakovļeva un Orests Silabriedis (06.06. — 9:30), tāpat Latvijas Radio I Baibas Kušķes vadītajās rīta ziņās (08.06. — 7:47). Prezentācijas dienas intervijas — Latvijas Radio 3 „Grāmatu stāstos“ Liegas Piešiņas pasniegumā (10.06. — 9:05).