Akadēmiskais centrs
Krievijas Federācijas Krasnojarskas novadā pastāv desmitiem latviešu apdzīvotu vietu, ko veidojuši 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma brīvo zemju meklētāji no Vitebskas guberņas latviešu daļas resp. tagadējās Latgales, mazāk – no Alūksnes apkaimes Malienas. Šīs vietas un kopienas apzinātas Latvijas Universitātes un Sanktpēterburgas Valsts universitātes etnolingvistisko ekspedīciju laikā (2004–2009), izpētē aktīvi iesaistoties abu augstskolu mācībspēkiem un studentiem. Tika noskaidrota Latvijā maz pazīstamās Austrumu latviešu diasporas valoda, kultūra, vēsture, vienlaicīgi realizējot kultūrizglītojošu pasākumu virkni vides atveseļošanai, tautiešu izglītošanai un pašapziņas celšanai, valodas prasmju uzlabošanai. Liela daļa šādi atrasto ļaužu aizvien vēl jūtas piederīgi senču etniskajai dzimtenei, vēlētos atrasties ciešākā kontaktā ar to. Daudzi no viņiem, labāk vai sliktāk, runā latviski, resp., lieto senču izloksni, pēc kuras ir iespējams noteikt teicēju senču izcelsmes vietu Latvijā. Tas viss – pēc vairāk nekā 100 gadu nošķirtības no etnosa pamatteritorijas! Nodibinoties Krasnojarskas novada reģionālajai sabiedriskajai organizācijai „Latgaliešu kultūras centrs“ (sauktai par Ačinskas latgaliešu biedrību), Krasnojarskas novada latviešu sadarbība ar tautiešiem Latvijā ir turpinājusies.
Kaut finansējuma meklējumi šāgada braucienam bija visai nesekmīgi (saņemts HZF atbalsts vienam komandējumam un Boļšojulujas administrācijas ielūgumi vīzu noformēšanai bez maksas, pārējais – galvenokārt par pašu līdzekļiem), gandarījums par pagūto laikā no 22. līdz 31. jūnijam ir liels. Tikšanās prieks bijis abpusējs un patiess. Nenoliedzami nopelni plānotā realizācijā ir Ačinskas latgaliešu biedrībai un tās aktīvistiem: Ugainovu dzimtai (īpaši – Anatolijam, Tatjanai, Gaļinai), Valentīnām – Zinovjevai (Rudzusīks) un Rubļevskai (Gulbis), Ņinām – Nosirevai (Vacpans) un Gasimovai (Bondarevs), Annām – Frolovai (Puks), Belopukai, Černiševai (Dzalbs) un Timotišai (Platonovs), Gaļinai Zaicevai (Cukmans) un Verai Šupuļnikai (Sprukuļs), Olgai Bajandinai (Stiuraiņs), Planu Jezupam, Sprukuļu Juoņam, tāpat mūsu tautiešu darbības atbalstītājiem – Boļšojulujas rajona administrācijai, Bičku ciema padomes vadībai, uzņēmējam Žeņam Makusjovam. Esam pateicīgi arī Krasnojarskas „Dzintara“ draugiem, kas ne vien iederīgi kuplināja svētku programmu, bet bija kopā ar mums atpūtas stundās Krasnojarskā.
Jāņu un biedrības desmitgades svinības Bičkos 23. jūnijā sanāca krāšņas un kuplas, par ko īpaša pateicība Latgales folkloristēm – virtuozām savu instrumentu pavēlniecēm, lieliskām tautas garamantu pārzinātājām. Latviešu (tautas)dziesmu koncertprogrammas un (populār)zinātniski lasījumi izskanēja arī Ačinskas pilsētas bibliotēkā, Boļšojulujas rajona ciemos Krasnaja Zarja un Bogatoje, Tjuhtetas rajona Dvinkā, Boļšojulujā. Tautieši apmeklēti viņu mājās Bičkos un Ačinskā, Ačinskas apkaimes Maļinovkā un Berjozovkā, Nikoļskā pie Krasnojarskas. Vakarēšana ar dziesmām un puzuru taisīšanu notika viesmīlīgās Valentīnas Rubļevskas mājās. Apmeklētas aizsaulē devušos informantu atdusas vietas Bogatojē, Bičkos, Ačinskā, viņu piemiņai veltīts īpašs dievkalpojums Ačinskas katoļu baznīcā. Garīgo dziesmu vakars – agrāk mācīto atsvaidzināšanai un jaunu apguvei – organizēts Ačinskas sieviešu klosterī, kur prezentēta nesen iznākusī Ziemsvētku dziesmu izlase „Dzīsmis ap Dīva pīdzimšonu“ (sagatavojuši ekspedīciju dalībieki A. Bernāns un S. Logina).
Iespaidīgajam veikumam sekoja atpūta slavenajos Krasnojarskas „Stolbos“ – rezervātā 7 km attālumā no pilsētas. Noiet tos nav viegli, indīgās ērces biedē, tomēr unikālie akmeņu krāvumi un kalnu gaiss atsver visu – stundas „Stolbos“ aizrit nemanot. Dabas pirmatnībā gribas kavēties ilgi, ilgi...
Iegūtie teicēju runas ieraksti kuplinās agrāko Sibīrijas ierakstu datubāzi, savukārt faktu precizējumi un fotogrāfijas lieti noderēs topošajam Ačinskas latgaliešu biedrības jubilejas bukletam (finansē Latviešu valodas aģentūra no PBLA līdzekļiem). Jaunus eksponātus saņems Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļa Krievijas latviešu grāmatu kolekcijas papildināšanai.
Notiekošais izpelnījies ievērību arī Krievijas presē, sk. avīzi "Наш Красноярский край" („Mūsu Krasnojarskas novads“) pielikumā!
Par Jāņiem Sibīrijā pirms desmit gadiem – sk. „Universitātes Avīzi“
