Latvijas Zinātņu akadēmija gadu mijas priekšvakarā nosaukusi izcilākos veikumus Latvijas zinātnē 2017. gadā. Starp 12 gada sasniegumiem ir arī Latvistikas un baltistikas nodaļas docētāju – latviešu literatūras vēstures profesores Māras Grudules un latviešu folkloristikas profesora Valža Muktupāvela veikumi.

Profesores Māras Grudules šogad publicēto pētījumu “Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos” (izdevis LU LFMI Apgāds, 2017, 416 lpp.) LZA raksturo “Monogrāfija ir pirmreizējs pētījums par dzeju latviešu valodā reformācijas, vēlās renesanses un baroka laikmetā: par garīgajām dziesmām un veltījuma dzejoļiem, kas galvenokārt tulkoti no vācu valodas. Grāmatas vērtību ceļ tulkojumu un oriģinālu salīdzinājumi, nonākot pie būtiskiem secinājumiem: 1) par latviešu literatūras iekļaušanos Eiropas literārajā tradīcijā jau kopš tās pirmsākumiem; 2) par tulkotāju rēķināšanos ar adresātu, tulkojumos iekļaujot latviešu garīgajai pasaulei un kultūrai raksturīgus elementus; 3) par šā laikmeta dzejas tradīcijas noturību vēl 18. un 19. gadsimtā un atsevišķām atbalsīm mūsdienu kultūrā.” Savukārt profesora Valža Muktupāvela veikumā –  pamatīgajā pētījumā „Tautas mūzikas instrumenti Latvijā” (Izdevis LU Universitātes Akadēmiskais apgāds, 2017, 320 lpp. ), “apkopojot vēstures, organoloģijas, folkloristikas, valodniecības un citus datus, Valdis Muktupāvels ir izstrādājis kvalitatīvi jaunu skatījumu uz Latvijas tautā dažādos laikmetos lietotiem skaņu rīkiem. Balstoties uz Eiropas organoloģijas sasniegumiem un pieredzi, ir izveidota mūzikas instrumentu sistemātika, tā ļaujot Latvijas organoloģijas materiālu iekļaut starptautiskā apritē. Pētījums ir publicēts monogrāfijā, enciklopēdiski plašais izdevums ir papildināts ar 157 vēsturiskiem un Latvijas muzejos fotografētiem attēliem, instrumentu izplatības kartēm, nošu pielikumu un rādītājiem. Abas grāmatas, kas ir nozīmīgs devums latviešu humanitārajai domai, ir arī lieliska dāvana ziemas saulgriežos ikvienam latviešu lietu draugam.


Dalīties