Akadēmiskais centrs
"Šodien ir fakultātes vārdadiena, dzimšanas diena un atdzimšanas diena," atklāšanas pasākumā sacīja jaunizveidotās fakultātes dekānes pienākumu izpildītāja, līdzšinējā Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultātes dekāne Ausma Cimdiņa.
Kaut arī fakultāšu apvienošana bijusi iniciēta "no augšas”, tās galvenais uzdevums ir administratīvo robežu nojaukšana, piemēram, abu fakultāšu studentiem atvieglojot iespēju apgūt otrā fakultātē piedāvātās studiju programmas.
"Humanitāro zinātņu fakultātes izveide nebūtu iespējama bez līdzšinējo Filoloģijas un mākslas zinātņu un Moderno valodu fakultātes dekānu profesores Ausmas Cimdiņas un profesores Sigmas Ankravas izpratnes un darbinieku atbalsta, kas šajās administratīvajās pārmaiņās spēja saskatīt nevis šķietamus draudus, bet jaunas iespējas studiju programmu satura un procesa pilnveidošanā, spēcīgu pamatu kopīgu ilgtermiņa akadēmisko mērķu sasniegšanā," uzsver LU rektors profesors Mārcis Auziņš. Arī LU mācību prorektors, fakultāšu reorganizācijas komisijas priekšsēdētājs Juris Krūmiņš Humanitāro zinātņu fakultātes izveidi nodēvēja par atgriešanos pie Universitātes pirmsākumiem. Izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes atsūtītajā apsveikumā tika slavēta mākslīgu šķēršļu nojaukšana akadēmiskās kapacitātes stiprināšanā. "Šis ir paraugs, ka savu zemes stūrīti var sekmīgi kopt, lielo akadēmisko lauku nesadalot mazākos strēķīšos," teikts apsveikumā. Klātesošie varēja noskatīties Humanitāro zinātņu fakultātes Studentu pašpārvaldes dramatisko performanci "Alise Jāņu nakts krāsā jeb Lielā HZF MVF FF (r)evolūcija", kā arī piedalīties "Humanitāro zinātņu fakultātes pasniedzēju sasniegumu (2009.gada publikāciju)" izstādes atklāšana un ESF projekta "SAVS KAKTIŅŠ, SAVS STŪRĪTIS ZEMES: Latvijas lauku attīstības stratēģijas un kultūrvides pārmaiņas" prezentācijā. Pēc studentu un nodarbināto docētāju un zinātniski pētniecisko darbinieku skaita Humanitāro zinātņu fakultāte ir viena no lielākajām LU fakultātēm, strukturēta septiņās nodaļās: Anglistikas nodaļa, Āzijas studiju nodaļa, Ģermānistikas un romānistikas nodaļa, Klasiskās filoloģijas un antropoloģijas studiju nodaļa, Latvistikas un baltistikas nodaļa, Rusistikas un slāvistikas nodaļa, Sastatāmās valodniecības un tulkošanas nodaļa. Saskaņā ar fakultātes nolikumu Humanitāro zinātņu fakultātes pastāvēšanas mērķis ir LU studiju, zinātniskās un inovatīvās darbības organizēšana un veikšana valodniecībā, literatūrzinātnē, folkloristikā, mākslas zinātnē un antropoloģijā, kā arī reģionālajās studijās un starpnozarē. Humanitāro zinātņu fakultāte ir jaunākā LU fakultāte, bet tās sākotne meklējama jau 1919.gadā, kad līdzās no Rīgas Politehniskā institūta mantotajām dabas un tehnisko zinātņu fakultātēm tiek veidota Valodnieciski filozofiskā fakultāte, kuras humanitāro zinātņu spēki koncentrējas galvenokārt uz baltu valodām, vēsturi un kultūru. LU bija vienīgā no nozīmīgākajām Baltijas jūras reģiona universitātēm, kur līdz šim bija saglabājusies no padomju laika mantotā dažādu valodu un kultūru studiju nošķirtība. Jautājums par LU humanitāro zinātņu, t.sk., valodniecības, literatūrzinātnes un kultūras studiju, struktūrvienību integrāciju tika ierosināts jau 1995. un 2003.gadā un no jauna aktualizēts, gatavojot LU stratēģiskās attīstības vadlīnijas (2008.gadā) un LU pašnovērtējuma ziņojumu (2009.gadā). 2009.gada 30.novembrī LU Senāts pieņēma lēmumu uz Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultātes un Moderno valodu fakultātes bāzes izveidot Humanitāro zinātņu fakultāti. Ziemas sesiju studenti vēl nokārtojuši kā Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultātes un Moderno valodu fakultātes studenti, taču, uzsākot 2009./2010.gada pavasara semestri, studējošie ir reģistrējušies Humanitāro zinātņu fakultātē.
Kaut arī fakultāšu apvienošana bijusi iniciēta "no augšas”, tās galvenais uzdevums ir administratīvo robežu nojaukšana, piemēram, abu fakultāšu studentiem atvieglojot iespēju apgūt otrā fakultātē piedāvātās studiju programmas.
"Humanitāro zinātņu fakultātes izveide nebūtu iespējama bez līdzšinējo Filoloģijas un mākslas zinātņu un Moderno valodu fakultātes dekānu profesores Ausmas Cimdiņas un profesores Sigmas Ankravas izpratnes un darbinieku atbalsta, kas šajās administratīvajās pārmaiņās spēja saskatīt nevis šķietamus draudus, bet jaunas iespējas studiju programmu satura un procesa pilnveidošanā, spēcīgu pamatu kopīgu ilgtermiņa akadēmisko mērķu sasniegšanā," uzsver LU rektors profesors Mārcis Auziņš. Arī LU mācību prorektors, fakultāšu reorganizācijas komisijas priekšsēdētājs Juris Krūmiņš Humanitāro zinātņu fakultātes izveidi nodēvēja par atgriešanos pie Universitātes pirmsākumiem. Izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes atsūtītajā apsveikumā tika slavēta mākslīgu šķēršļu nojaukšana akadēmiskās kapacitātes stiprināšanā. "Šis ir paraugs, ka savu zemes stūrīti var sekmīgi kopt, lielo akadēmisko lauku nesadalot mazākos strēķīšos," teikts apsveikumā. Klātesošie varēja noskatīties Humanitāro zinātņu fakultātes Studentu pašpārvaldes dramatisko performanci "Alise Jāņu nakts krāsā jeb Lielā HZF MVF FF (r)evolūcija", kā arī piedalīties "Humanitāro zinātņu fakultātes pasniedzēju sasniegumu (2009.gada publikāciju)" izstādes atklāšana un ESF projekta "SAVS KAKTIŅŠ, SAVS STŪRĪTIS ZEMES: Latvijas lauku attīstības stratēģijas un kultūrvides pārmaiņas" prezentācijā. Pēc studentu un nodarbināto docētāju un zinātniski pētniecisko darbinieku skaita Humanitāro zinātņu fakultāte ir viena no lielākajām LU fakultātēm, strukturēta septiņās nodaļās: Anglistikas nodaļa, Āzijas studiju nodaļa, Ģermānistikas un romānistikas nodaļa, Klasiskās filoloģijas un antropoloģijas studiju nodaļa, Latvistikas un baltistikas nodaļa, Rusistikas un slāvistikas nodaļa, Sastatāmās valodniecības un tulkošanas nodaļa. Saskaņā ar fakultātes nolikumu Humanitāro zinātņu fakultātes pastāvēšanas mērķis ir LU studiju, zinātniskās un inovatīvās darbības organizēšana un veikšana valodniecībā, literatūrzinātnē, folkloristikā, mākslas zinātnē un antropoloģijā, kā arī reģionālajās studijās un starpnozarē. Humanitāro zinātņu fakultāte ir jaunākā LU fakultāte, bet tās sākotne meklējama jau 1919.gadā, kad līdzās no Rīgas Politehniskā institūta mantotajām dabas un tehnisko zinātņu fakultātēm tiek veidota Valodnieciski filozofiskā fakultāte, kuras humanitāro zinātņu spēki koncentrējas galvenokārt uz baltu valodām, vēsturi un kultūru. LU bija vienīgā no nozīmīgākajām Baltijas jūras reģiona universitātēm, kur līdz šim bija saglabājusies no padomju laika mantotā dažādu valodu un kultūru studiju nošķirtība. Jautājums par LU humanitāro zinātņu, t.sk., valodniecības, literatūrzinātnes un kultūras studiju, struktūrvienību integrāciju tika ierosināts jau 1995. un 2003.gadā un no jauna aktualizēts, gatavojot LU stratēģiskās attīstības vadlīnijas (2008.gadā) un LU pašnovērtējuma ziņojumu (2009.gadā). 2009.gada 30.novembrī LU Senāts pieņēma lēmumu uz Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultātes un Moderno valodu fakultātes bāzes izveidot Humanitāro zinātņu fakultāti. Ziemas sesiju studenti vēl nokārtojuši kā Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultātes un Moderno valodu fakultātes studenti, taču, uzsākot 2009./2010.gada pavasara semestri, studējošie ir reģistrējušies Humanitāro zinātņu fakultātē.
- <link internal-link>Skatīt fotogrāfijas
