Ierasta un zināma lieta ir fakts, ka baltu filoloģijas programmu absolventi lielā mēra ir Latvijas kultūras procesu vadītāji un veidotāji. Baltu filoloģiju ir studējuši dzejnieki, rakstnieki, muzeju un teātru vadītāji, tulkotāji, diplomāti. Panākumi kaldināti dzīves ceļos un līkločos, bet jaunā 21. gadsimta straujais temps mūs radina pie situācijas, ka savu profesionālo ceļu studenti tiecas iezīmēt jau agros studiju etapos.            2012./2013. akadēmiskā gada noslēgums bez ierastā gandarījuma par veiksmīgi aizstāvētajiem bakalaura un maģistra darbiem HZF akadēmiskajai saimei dāvājis arī prieku par baltu filoloģijas studenta Rūdolfa Kristberga sasniegumiem sadarbībā ar radošo apvienību HArF. Rūdolfs ir iztulkojis britu rakstnieces Sāras Keinas lugu, kas iestudēta Dailes teātrī, radošos meklējumu cikla „Brīvā skatuve” ietvaros. Rūdolfa veikumu ir pamanījusi arī fakultātes dekāne, kas apbalvojusi viņu ar Atzinības rakstu.            Notikums varētu būt arī labs iemesls nelielai sarunai ar Rūdolfu par studijām baltu filoloģijā, iespējām, ieguvumiem, cerībām un piepildījumiem.  
1. Vispirms vēl reizi suminājumi tulkotās lugas sakarā un varbūt pastāsti plašāk par šo notikumu.             Paldies! Bija smagi, tā kā apsveikumus esmu pelnījis. Sāras Keinas luga „Sabojātie” (angļu val. – Blasted) tika iestudēta radošo meklējumu cikla „Brīvā skatuve” ietvaros un izrādīta Dailes teātra kamerzālē. Izrāde paspēja ielēkt aizvadītās sezonas pēdējā vagonā un tika izrādīta divas reizes teātra sezonas beigās – 12. un 13. jūnijā. Bet teātra mīļiem uztraukties nav pamata. Izrāde tiks rādīta arī jaunajā sezonā rudenī.             Jāpiebilst, ka aktrise, kas tēlo vienu no galvenajām lomām, tikusi nominēta Spēlmaņu nakts 2012/2013 balvai „Gada debija skatuves mākslā”. Tā kā – labs ir gan teksts, gan aktierspēle. 2. Pastāsti par savu saikni parradošo apvienību HarF un par pašu apvienību.
            Pirmkārt, man patika ideja par lugas tulkošanu. Šķita interesanti, pat mazliet savādi, ka vārdus, kurus es pārcelšu uz latviešu valodu, vēlāk izteiks aktieri. Vēlējos dzirdēt, kā vārdus, kurus biju dzirdējis savā galvā, veidojot pēc iespējas skanīgākus, jēdzīgākus teikumus, interpretēs un izsacīs citi.            Ārkārtīgi interesanti ir sadarboties un reizē cīnīties ar lugas oriģinālo valodu. Censties maksimāli precīzi atspoguļot to, ko autors katrā noteiktā replikā centies pateikt, mēģināt no konteksta izsecināt īsto remarkas nozīmi. Gribas parādīt, ka arī latviski es varu pateikt to, ko ar savu vārdu spēli panācis oriģināla autors (laikam tā savulaik jutās Juris Alunāns).             Biju jau iepriekš tulkojis nozaru literatūru, tā kā apjausma par tulkošanas darbu bija. Vēlējos nezaudēt šo nesen atklāto prasmi un interesi tulkot, tāpēc pārtulkot „Sabojātos” piekritu labprāt.              Radošā apvienībā HArF, kuru veido trīs ar teātra pasauli cieši saistīti jaunieši, līdz šim jau iestudējuši vairākas izrādes. Gan Latvijā (Dirty Deal Teatro, Eduarda Smiļgā Mājā), gan dažādu projektu ietvaros ārzemēs. Savstarpēja pazīšanās, kā arī zināšanas, ka esmu no angļu valodas jau iepriekš tulkojis nozaru literatūru, apvienībai deva drosmi mani uzrunāt un lūgt nākt palīgā. 3. Kā tas ir apvienot studiju darbu ar radošām aktivitātem?
                Pārāk viegli nav, bet nav arī neiespējami, ja vien ir labi nodomi un apņemšanās. Baltu filoloģijas programma ir elastīga. Lekcijas ir sabalansētas un reti nākas piedzīvot brīžus, kad jāsauc: „Par daudz!” Pietiek laika gan mācībām, gan atpūtai, gan papildu projektiem.              Tāpat – programmā strādā pretimnākoši (ļoti, ļoti pretimnākoši un saprotoši) pasniedzēji, kas palīdz gan ar padomiem mācību jautājumos, gan netipiskām datumu maiņām, ja kontroldarbu, kas jāraksta rudenī, sanāk uzrakstīt ap Ziemassvētkiem. Pasniedzēji vienmēr piedāvā konsultācijas un ļoti aizstāv savus studentus.              Iespējama pretimnākšana arī apgūstamo priekšmetu ziņā. Aprunājoties un, galvenais, rīkojoties, iespējams apgūt kādus priekšmetus, kas, iespējams, noteiktajā mācību gadā nemaz nav pieejami. 4. Tulkojot lugu, nācās strādāt ar divām valodām un ar īpaši māklsinieciski veidotu tekstu. Kā juties šajās divās valodu stihijās?                 Jā, tā tas tulkojumos parasti notiek (ironisks joks). Angļu valodu esmu apguvis skolā, kā arī virtuālajā vidē, kurā ļoti daudz ar to jāsastopas. Savdabīgs skolotājs ir televīzijas šovi, kurus agrāk skatījos un vienmēr – tikai oriģinālvalodā. Tāpat, pirms sāku studijas baltu filoloģijā, studēju angļu valodu.                 Latviešu valodu tā nopietni sāku studēt un izprast jau studējot baltu filoloģiju. Tad kopā saspiedās kauliņi, kas līdz tam izmētāti gulēja manā apziņā. Sapratu latviešu valodas nozīmi un vietu gan latviešu kā nācijas apziņā, gan pasaules valodu kopainā. Studijās bagātinājās paša izmantotās leksikas klāsts, kas, raugi, lieti noderēja tulkošanā. Tieši apziņa, ka es taču māku runāt jēdzīgā latviešu valodā un es spēšu pārnest vārdus no angļu valodas un latviešu, tiem nepazaudējot savu nozīmi, man deva pārliecību un drosmi nodarboties ar tulkošanu. 5. No tevis teikā sapratu, ka pie baltu filoloģijas nonāci ne uzreiz pēc vidusskolas.                    Aha, sapņoju par dzīvi Holivudā un scenāriju rakstīšanu (joks, bet tomēr ne gluži) un uzskatīju, ka angļu valodas studijas šim sapnim nāktu tikai par labu. Taču tās nedeva cerēto. Es jutu, ka negūstu to, ko vēlos. Studijas baltu filoloģijā bija kā nakts pret dienu. No pirmajām nodarbībām jutu, ka šeit ir mana vieta, ka šeit studē cilvēki, ar kuriem man saskan uzskati par dzīvi un kultūru, māca pasniedzēji, kam interesē ne tikai studenta formāla apmācīšana, bet arī viņa personības attīstība, un tiek studēti priekšmeti, kas interesē mani ne tikai tīri to tematikas dēļ, bet arī noder tulkošanas darbā. 6. Ja pareizi sapratu, tad tulkošanos spēju un spēku sajuti tieši baltu filoloģijas studijās, bet varbūt vari pateikt, kādi apsvērumi, piedzīvojot tādu kā vilšanos iepriekšējās izvēlēs, lika izvēlēties šo programmu.               Baltu filoloģiju studēt izvēlējos tāpēc, ka mani jau kopš seniem laikiem ( ne gluži Viduslaikiem, bet tuvu) ir interesējusi rakstīšana. Vārda spēks. Valodas ietekme uz cilvēka psihi, uz sabiedrību. Māksla, ko iespējams radīt, izspēlējot vārdus pareizās kombinācijās. Mazliet pamaldījies apkārt sapratu, ka īstais ceļš uz vārda spēka noslēpumu apguvi pirmkārt un galvenokārt iet caur dzimtās valodas un kultūras pamatīgu apguvi. Citiem vārdiem – esmu gribējis būt rakstnieks un palīdzēt cilvēkiem ar vārda spēku (jo daudzi traumatiskie negadījumi mani ir pārliecinājuši, ka es neesmu Supermens un nevarēšu sabiedrībai palīdzēt ar savu metāla miesu). 7. Vai ir kādi studiju priekšmeti, kuriem ir īpaša nozīme?              Īpaša nozīme? Personīgi man? Man ļoti interesēja gan Ievads literatūras zinātnē, gan Latviešu literatūras attīstība no pašiem tās pirmsākumiem līdz 19. gs beigām. Tāpat ļoti noderēja Radošā rakstniecība: dzejas un atdzejas prakse, kas palīdzēja atklāt, ka spēju rakstīt ne tikai neveiklu prozu, bet arī diezgan saistošu dzeju (vairāk gan dzejprozu). Pasaules tautu literatūra sasēja kopā dažādos pavedienus, ko apmulsis lasītājs (es) savā dzīvē līdz šim bija sakrājis. Jāsaka, ka vairākus priekšmetus pasniedz tik fascinējoši un reālu intelektuālu baudu sniedzoši pasniedzēji, ka būtu gluži vienalga, vai viņi lasa ievadu literatūras kritikā vai uzņēmumu sarakstu no 1188 kataloga. Katrā ziņā - man īpaši nozīmīgi biju studiju priekšmeti, kas pievēršas literatūras tematikai. 8. Nu jau būsi nostudējis divus gadus bakalaura programmā, paliek viens gads. Vai jūti jau sevi kā pēdēja kursa studentu?
               Gan jā, gan nē. Un tam nav sakars tikai ar manu pārmērīgi lielo bērnišķīgumu, kas neļauj apjaust, ka pamatstudijas augstskolā teju ir galā. Es apzinos, ka zinu daudz vairāk, nekā uzsākot studijas baltu filoloģijā, taču arī zinu, ka iespējams uzzināt vēl daudz, daudz vairāk. Mazliet jānožēlo, ka atsevišķiem priekšmetiem neesmu pievēris tik daudz uzmanības, cik tie būtu pelnījuši. Šķiet savādi, ka jau pēc gada būšu filologs. Sevišķi, jo rudens sākumā došos ERASMUS apmaiņas programmā un Latvijā atgriezīšos pēdējos mācību mēnešos, lai pieliktu treknu punktu Bakalaura darbā. 9. Minēji, ka apmaiņas programmas ietvaros dosies prom no Latvijas. Kādā tev škiet baltu filoloģijas programmu starptautiskā atvērtība un sadarbība. Kā nacionālā filoloģija sabalsojas ar mūsdienu globalizzācijas procesiem?                Baltu filoloģijas nav nekāds etnisks rezervāts. Tā ir pasaules humanitāro zinātņu organiska daļa, ko students labi sajūt gan tajos brīžos, kad pasniedzēji dodas savos pasaules ceļos un lekciju sarakstā notiek pārkārtojumi, gan arī konferencēs un vieslekcijās, kad iespējams uzzināt citvalstu pētnieku skatu uz latvešu valodas, literatūras un kultūras lietām.                 Studentiem visplašākās iespējas piedāvā ERASMUS programma, kas ļauj vismaz vienu semestri pamācīties kādā citas valsts augstskolā. Baltu filologi ir ļoti iecienījuši Lietuvas augstskolas, jo tas ir labs veids, kā nostiprināt zināšanas leišu valodā, kuras pamati tiek apgūti mūsu programmā. Es gan esmu izvēlējies doties uz Vāciju, uz Maincas universitāti, jo mani interesē zināšanu paplašināšana literatūras teorijas laukā.                   Ir arī citas starptautiskas aktivitātes – tā maijā man un vienai meitenei no baltu filoloģijas pirmā kursa bija iespēja piedalīties Gētes biedrības kopsapulcē Veimārā, kas bija aizraujoša pieredze – iepazīt rakstnieka dzīves un darba vietas, klausīties gan jaunu, gan slavenu pētnieku priekšlasījumus. Interesanti, ka Gētes biedrība aicināja no Latvijas tieši baltu filoloģijas studentus, jo viņiem likās svarīgs tieši kultūras sakaru aspekts. 10. Ar divu gadu pieredzi baltu filoloģijā, ko Tu varētu teikt par studiju programmā pavadīto laiku.                 Klišeja, bet patiesa – laiks tiešām aizskrējis vēja spārniem. Kursi ir dažādi un nav iespējams īsti pie kaut kā pierast, sākt garlaikoties, kad jau sākas nākamie kursi, bieži vien krietni atšķirīgi no iepriekšējiem. No latīņu valodas uz latviešu literatūrās pirmsākumiem. No tiem uz dzejas rakstīšanas praksi. Plašs zināšanu spektrs, kas kādam uzlabo jau esošos talantus un citam – atklāj jaunus, līdz tam neapzinātas prasmes.                   Esmu uzzinājis milzīgu daudzumu informācijas par literatūru, latviešu valodniecību, kas noder gan mācību darbā, gan tulkošanā, gan – lai kārtējo reizi pazīmētos jau par to īgnajiem draugiem ar faktiem, kurus līdz šim tie nav zinājuši.                  Ļoti svarīgi apzināties, ka zināšanu kalns, kas tiek piedāvāts, ir milzīgs. Kā Gaiziņš. Un vēl lielāks. Taču – visam, ko pasniedzēji māca, nozīme ir tikai tad, ja tu pats vēlies mācīties. Ja tu novērtē to, ko tev māca, nevis ar aizmiglotām acīm veries tāfelē un domā par multenēm vai tusiņiem. Ja tu zini, kāpēc tu šeit atnāci mācīties un ko ar iegūtajām zināšanām tu plāno iesākt savā dzīvē (kaut vai ar savām unikālajām zināšanām pavedināt kādu bagātu cilvēku un apprecēt to).                  Baltu filoloģijas studiju programmā lekcijas lasa ļoti zinoši, talantīgi, savā zinātnes sfērā ietekmīgi pasniedzēji. Aktīva līdzdalība studiju procesā, mazliet iniciatīvas un sadarbība ar pasniedzējiem var noderēt karjeras veidošanā pēc studijām. Paldies par sarunu un lai izdošanās un veiksme Tevi pavada arī turpmākajās gaitās!  

Dalīties