LU 71. konferences Latviešu un vispārīgās valodniecības sekcija "Kategoriju robežas gramatikā" – paveiktais un turpmākās ieceres

Konferences ievadvārdu daļā LU Humanitāro zinātņu fakultātes dekāne profesore Ilze Rūmniece izteica atziņu, ka valodniecība ir nacionālas universitātes pamatakmens, un tāpēc ir īpaši svarīgi turpināt attīstīt valodnieciskos pētījumus dažādos virzienos. Konferences nosaukumā piedāvātais termins kategorija ir labi zināms jau kopš Aristoteļa laikiem, un mūsdienās to lieto ne tikai valodniecībā – tas ir kļuvis par starpnozaru terminu. Arī konferencē piedāvātie ziņojumi liecināja, ka kategoriju robežu jautājums ir ļoti interesants un dažādos aspektos skatāms. Tartu Universitātes profesors Karls Pajusalu (Karl Pajusalu) savā referātā aplūkoja darbības vārda kategorijas Salacas lībiešu valodā. Savukārt Poznaņas A. Mickeviča universitātes profesore Nikole Naua (Nicole Nau) pievērsās nenoteiksmes un supīna formām latviešu valodā, salīdzinot un ilustrējot tās ar augšzemnieku dialekta un latgaliešu rakstu valodas piemēriem. Valodnieks no Japānas – Daiki Horiguči (Daiki Horiguchi) – savā referātā uzdeva retorisku jautājumu: vai latviešu valodas darbības vārda aspekts ir gramatikas vai leksikas jautājums. LU vadošā pētniece un Ventspils Augstskolas asociētā profesore Dzintra Lele-Rozentāle un LU asociētā profesore Ineta Balode piedāvāja ziņojumu par noliegumu vācu valodā, sniedzot ieskatu normatīvās gramatikas likumos, kā arī vācu valodas dialektu materiālos. Vairāki referāti bija veltīti aktuāliem mūsdienu latviešu valodas jautājumiem: LU asociētā profesore Ilze Lokmane aplūkoja verbāla sastata izteicēja tipus latviešu valodā, Liepājas universitātes asociētā profesore Linda Lauze un LU Matemātikas un informātikas institūta vadošā pētniece Ilze Auziņa ilustrēja kategoriju robežu noteikšanas problēmas mutvārdu tekstā, LU profesore Andra Kalnača pievērsās jautājumam par darbības vārda veidu un modalitāti, savukārt LU Latviešu valodas institūta pētnieks Juris Grigorjevs oponēja viedoklim, ka latviešu valodas divskaņi ir divu skaņu savienojums un raksturoja tos kā kompleksas divkomponentu skaņas. Jau otro gadu vienā īpašā sēdē tiek prezentēti arī stenda referāti. Šogad apskatei un individuālām diskusijām tika piedāvāti 14 referāti par dažādiem tematiem. Vairākos referātos dažādas latviešu valodas parādības tika aplūkotas sastatāmā aspektā, salīdzinot latviešu valodu gan ar turku, gan sengrieķu, gan igauņu, gan franču valodu. Tika piedāvāti arī ziņojumi par aktuāliem latviešu valodas fonētikas, vārddarināšanas, gramatikas jautājumiem. Sēdes beigu daļā konferences organizētāji bija sagatavojuši atraktīvu pārsteigumu – konferences dalībnieki un klausītāji varēja piedalīties balsošanā par interesantāko stenda referātu, un labāko referātu autori saņēma nelielas pārsteiguma balvas. Sakām paldies visiem konferences dalībniekiem un klausītājiem, kas palīdzēja radīt jauku un akadēmiski radošu atmosfēru! Par konferences gaitu tuvāk sk. Līgas Voginas (LU HZF Latviešu un vispārīgās valodniecības katedra) sagatavotās fotogrāfijas, kā arī attēlu galeriju: photopeach.com/album/6djbjr