Akadēmiskais centrs
1. Kāpēc izvēlējāties studēt baltu filoloģiju - vai bija kāda informācija par programmu un tās piedāvājumu jau iepriekš?
Vidusskolas laikā piedalījos LU organizētajā pasākumā „Studenta kurpēs” (šķiet, tas bija pirmais gads, kad šāds pasākums tika rīkots. Toreiz arī nosaukums tam bija mazliet cits) un ēnoju baltu filoloģijas studenti, tā ka pavisam neliels priekšstats par programmu man bija, bet tas nebija noteicošais faktors studiju izvēlē. Mācījos eksakto zinātņu klasē, kur pamatpriekšmeti bija matemātika un fizika. Mani interesēja vairākas jomas, bet vairāk par visu citu patika valodas un tieši latviešu valoda. Bieži domāju – kā tas būtu, ja man no rīta līdz vakaram būtu tikai latviešu valoda. Tāpēc arī iestājos baltu filologos. Tobrīd daudz nedomāju par potenciālajām darba iespējām, profesijas prestižu un tamlīdzīgām lietām. Man vienkārši gribējās veltīt savu laiku tam, kas tiešām patīk.
2. Vai studijas gan bakalauru, gan maģistru programmā sakrita ar agrāko priekšstatu par filoloģiju un studijām universitātē?
Bakalauru programmā priekšstats par studijām sakrita daļēji – tā gluži nebija, ka no pirmās līdz pēdējai lekcijai būtu tikai latviešu valoda (savā ziņā tas baltu filoloģijas programmu manā skatījumā padarīja pat interesantāku). Līdzās latviešu valodai bija iespēja klausīties arī kursus par teātri, folkloru, literatūru un lituānistiku.
Stājoties maģistrantūrā, studiju vide jau bija daudz pazīstamāka. Iepriekš izpētīju, kādi kursi maģistrantiem tiek piedāvāti, tāpēc zināju, kas mūs sagaida un ko mēs apgūsim. 3. Vai Baltu filoloģijas studiju programmu piedāvājums palīdzēja darba meklējumos? Kādā darba vietā šobrīd strādājat (varbūt vairākās?), vai tā ir saistīta ar baltu filoloģiju? Šobrīd strādāju divās darba vietās – LU Latviešu valodas institūtā un Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kur izveidota „Nacionālās enciklopēdijas” redakcija. Varētu teikt, ka studijas baltu filoloģijā man ir devušas iespēju strādāt divās no Rīgas zināmākajām ēkām un reizē apvienot gan filoloģijas zinātnisko, gan praktisko pusi. Institūtā darbojos ar vārdnīcām. Tas vairāk ir zinātnisks darbs. Savukārt bibliotēkā esmu „Nacionālās enciklopēdijas” sociālo zinātņu redaktore. Manā pārziņā ir tādas nozares kā socioloģija, pedagoģija, komunikācijas zinātnes u. c. Tas galvenokārt ir praktisks darbs ar tekstiem un to sagatavošanu publicēšanai.
4. Vai izmantojāt apmaiņas studiju iespējas un kas bija vislabākais ieguvums? Apmaiņas studijas esmu izmantojusi divas reizes. Abas reizes devos uz Viļņas Universitāti Lietuvā. Esmu izmantojusi arī LU piedāvātās prakses iespējas ārzemēs. Šajā laikā strādāju Lietuviešu valodas institūtā Viļņā. Studijas un prakse ārzemēs paplašina redzesloku un dod iespēju novērtēt savas zināšanas no malas. Tīri praktiskā aspektā tā ir iespēja apgūt kursus, kādus nepiedāvā LU, iegūt zinātnisko literatūru, kas dažkārt nav pieejama Latvijā. Vissvarīgākā atziņa, ko guvu, studējot Viļņā – baltistika nebeidzas Latvijā vai Lietuvā. Baltistika ir arī Polijā, Čehijā, Itālijā un citās valstīs. Apziņa, ka arī citur pasaulē ir tādi paši jauni cilvēki ‒ topošie baltisti ‒, kas studē to pašu ko es, interesējas par līdzīgām tēmām (un turklāt vēl runā latviski!), ir liels dzinējspēks nepadoties un turpināt iesākto. Baltu valodas ir mazas valodas, bet mēs Rīgā Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē nebūt neesam vienīgie, kas nodarbojas ar to pētīšanu un kam rūp baltistikas problēmas. 5. Kas Jums likās visinteresantākais un visvērtīgākais studiju laikā? Visvērtīgākais ieguvums noteikti ir studijas Viļņā. Bet tāpat ar prieku atceros dialektoloģijas praksi vasarā pēc otrā kursa, kad prof. Lidijas Leikumas un Edmunda Trumpas vadībā kopā ar kursabiedriem nedēļu pavadījām Līvānos, vācot izlokšņu paraugus. Prof. L. Leikuma ir ļoti aizrautīga. Viņa prata arī mums parādīt, ka tas ir interesanti; prata mūs pārliecināt, ka tas, ko darām, ir svarīgi. Vērtīgas un interesantas bija vairākas nodarbības, kuru laikā pasniedzēji mūs veda ekskursijās. Piem., lai mēs gūtu praktisku priekšstatu par to, kā top vārdnīcas, prof. Leikuma leksikogrāfijas kursā mūs veda uz Latviešu valodas institūtu (šo ekskursiju atceros tāpēc, ka tagad pati strādāju leksikogrāfijas nodaļā – tieši tajā telpā, kurā trešajā kursā ciemojāmies). Tāpat folkloras kursā gājām uz Folkloras krātuvi; kursā par pirmsnacionālo literatūru viens no semināriem notika Lielajos kapos.
6. Vai turpināt studijas doktorantūrā, kāds ir pētījuma temats un joma? Uzreiz pēc maģistrantūras iestājos doktorantūrā. Manu interešu lokā ir leksikogrāfija – rakstu disertāciju par latviešu un lietuviešu īpašvārdu vārdnīcām. Disertācijas tēma ir „Īpašvārdi latviešu un lietuviešu leksikogrāfijā”. 7. Ko Jūs novēlētu nākamajiem baltu filoloģijas bakalaura vai maģistrantūras studentiem? Jaunajiem studentiem vispirms gribētos novēlēt nebaidīties no grūtībām, no tā, ka kaut kas neizdosies. Talantam, protams, ir zināma nozīme katrā nozarē, arī filoloģijā, tomēr tas nav galvenais. Ja jums šķiet, ka jūs neesat paši talantīgākie vai paši gudrākie, jūs varat būt paši neatlaidīgākie. Tāpat gan topošos maģistrus, gan bakalaurus aicinu izmantot visas iespējas, kas studiju laikā tiek piedāvātas.
Stājoties maģistrantūrā, studiju vide jau bija daudz pazīstamāka. Iepriekš izpētīju, kādi kursi maģistrantiem tiek piedāvāti, tāpēc zināju, kas mūs sagaida un ko mēs apgūsim. 3. Vai Baltu filoloģijas studiju programmu piedāvājums palīdzēja darba meklējumos? Kādā darba vietā šobrīd strādājat (varbūt vairākās?), vai tā ir saistīta ar baltu filoloģiju? Šobrīd strādāju divās darba vietās – LU Latviešu valodas institūtā un Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kur izveidota „Nacionālās enciklopēdijas” redakcija. Varētu teikt, ka studijas baltu filoloģijā man ir devušas iespēju strādāt divās no Rīgas zināmākajām ēkām un reizē apvienot gan filoloģijas zinātnisko, gan praktisko pusi. Institūtā darbojos ar vārdnīcām. Tas vairāk ir zinātnisks darbs. Savukārt bibliotēkā esmu „Nacionālās enciklopēdijas” sociālo zinātņu redaktore. Manā pārziņā ir tādas nozares kā socioloģija, pedagoģija, komunikācijas zinātnes u. c. Tas galvenokārt ir praktisks darbs ar tekstiem un to sagatavošanu publicēšanai.
4. Vai izmantojāt apmaiņas studiju iespējas un kas bija vislabākais ieguvums? Apmaiņas studijas esmu izmantojusi divas reizes. Abas reizes devos uz Viļņas Universitāti Lietuvā. Esmu izmantojusi arī LU piedāvātās prakses iespējas ārzemēs. Šajā laikā strādāju Lietuviešu valodas institūtā Viļņā. Studijas un prakse ārzemēs paplašina redzesloku un dod iespēju novērtēt savas zināšanas no malas. Tīri praktiskā aspektā tā ir iespēja apgūt kursus, kādus nepiedāvā LU, iegūt zinātnisko literatūru, kas dažkārt nav pieejama Latvijā. Vissvarīgākā atziņa, ko guvu, studējot Viļņā – baltistika nebeidzas Latvijā vai Lietuvā. Baltistika ir arī Polijā, Čehijā, Itālijā un citās valstīs. Apziņa, ka arī citur pasaulē ir tādi paši jauni cilvēki ‒ topošie baltisti ‒, kas studē to pašu ko es, interesējas par līdzīgām tēmām (un turklāt vēl runā latviski!), ir liels dzinējspēks nepadoties un turpināt iesākto. Baltu valodas ir mazas valodas, bet mēs Rīgā Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē nebūt neesam vienīgie, kas nodarbojas ar to pētīšanu un kam rūp baltistikas problēmas. 5. Kas Jums likās visinteresantākais un visvērtīgākais studiju laikā? Visvērtīgākais ieguvums noteikti ir studijas Viļņā. Bet tāpat ar prieku atceros dialektoloģijas praksi vasarā pēc otrā kursa, kad prof. Lidijas Leikumas un Edmunda Trumpas vadībā kopā ar kursabiedriem nedēļu pavadījām Līvānos, vācot izlokšņu paraugus. Prof. L. Leikuma ir ļoti aizrautīga. Viņa prata arī mums parādīt, ka tas ir interesanti; prata mūs pārliecināt, ka tas, ko darām, ir svarīgi. Vērtīgas un interesantas bija vairākas nodarbības, kuru laikā pasniedzēji mūs veda ekskursijās. Piem., lai mēs gūtu praktisku priekšstatu par to, kā top vārdnīcas, prof. Leikuma leksikogrāfijas kursā mūs veda uz Latviešu valodas institūtu (šo ekskursiju atceros tāpēc, ka tagad pati strādāju leksikogrāfijas nodaļā – tieši tajā telpā, kurā trešajā kursā ciemojāmies). Tāpat folkloras kursā gājām uz Folkloras krātuvi; kursā par pirmsnacionālo literatūru viens no semināriem notika Lielajos kapos.
6. Vai turpināt studijas doktorantūrā, kāds ir pētījuma temats un joma? Uzreiz pēc maģistrantūras iestājos doktorantūrā. Manu interešu lokā ir leksikogrāfija – rakstu disertāciju par latviešu un lietuviešu īpašvārdu vārdnīcām. Disertācijas tēma ir „Īpašvārdi latviešu un lietuviešu leksikogrāfijā”. 7. Ko Jūs novēlētu nākamajiem baltu filoloģijas bakalaura vai maģistrantūras studentiem? Jaunajiem studentiem vispirms gribētos novēlēt nebaidīties no grūtībām, no tā, ka kaut kas neizdosies. Talantam, protams, ir zināma nozīme katrā nozarē, arī filoloģijā, tomēr tas nav galvenais. Ja jums šķiet, ka jūs neesat paši talantīgākie vai paši gudrākie, jūs varat būt paši neatlaidīgākie. Tāpat gan topošos maģistrus, gan bakalaurus aicinu izmantot visas iespējas, kas studiju laikā tiek piedāvātas.
