Akadēmiskais centrs
Ideja par konferenci radās 2016. gadā, kad ar pasniedzēju atbalstu tika noorganizēta pirmā konference “Latvistika: tagad un turpmāk”, kurā piedalījās 17 studenti. Pēc pirmās konferences panākumiem bija skaidrs – konferencei ir jākļūst par tradīciju, kas, rudenim sākoties, vieno latviešu un ārzemju studentus.
Konferences mērķis ir veidot starptautisku sadarbību un dalīties pieredzē ar dažādu studentu jaunatklājumiem latviešu valodā, literatūrā un kultūrā, tāpat arī aktualizēt latvistikas studijas un izcelt to nepieciešamību. Konference ir viens no veidiem, kā stiprināt valodas un kultūras tradīcijas, pievēršoties gan vēsturiski nostiprinātām vērtībām, gan atklājot ko jaunu.
Studentu loks, kas piedalījās konferencē, ir gana plašs – gan studenti, kam latviešu valoda ir dzimtā valoda, gan ārzemnieki, kas pārvalda latviešu valodu ļoti labā līmenī, gan tādi, kas tikai šogad uzsākuši latviešu valodas studijas – tomēr visus vieno kopīgs mērķis, kas saistīts ar latviešu valodu, literatūru vai kultūru.
Dalībnieku atsauksmes par konferenci:
“Man ļoti patika konference, priecājos, ka varēju piedalīties šajā pasākumā, dzirdēt citus referātus un nolasīt savu referātu par to, kas mani interesē. Man ļoti patika iespēja apmeklēt Latvijas Nacionālo Mākslas muzeju un piedalīties kultūras vakarā, kurā uzstājās latviešu folkloras ansamblis. Esmu ļoti apmierināts ar konferenci, ar pavadīto laiku Rīgā un to, ka man bija iespēja iedziļināties Latvijas kultūrā, sabiedrībā, vēsturē un valodā."
Lesław Paweł Góral, Varšavas Universitāte, Baltu filoloģija “Konference bija lieliska! Mani pārsteidza studenti no citām valstīm, kuriem ir svarīgs Latvijas kultūras mantojums un kuri nekautrējās runāt latviešu valodā. Mīļie studenti, nebaidieties dalīties ar savām zināšanām un jaunatklājumiem! Uz tikšanos nākamgad!”
Diāna Kaņepa, Latvijas Universitāte, Baltu filoloģija “Šī konference sniedza man daudz neaizmirstamu atmiņu, iespēju satikt interesantus un zinošus cilvēkus. Man bija iespēja uzzināt vairāk par pašu Latviju, tās literatūru, tradicionālo mūziku, kultūru, mākslu un ēdieniem. Es ceru, ka būs iespēja konfernecē piedalīties arī nākamgad."
Emilia Weronika Jarnutowska, Varšavas Universitāte, Baltu filoloģija Dienu pirms konferences (28. septembrī), dalībnieki tika aicināti iesaistīties diskusijā par latvistikas studiju situāciju Latvijas un ārzemju augstskolās. Studenti stāstīja par motivāciju un studiju izvēles iespējām savā augstskolā, raksturoja latvistikas studiju pozitīvos aspektus, konstatēja galvenās problēmas un sniedza ierosinājumus nepilnību novēršanai. Tāpat studenti norādīja uz turpmākajām karjeras iespējām latvistikas jomā. Studentu atziņu kopsavilkums: Lietuvā
Lietuvā baltistikas studijas iespējams apgūt Viļņā un Kauņā, iespējams arī Šauļos un Klaipēdā, bet studentu vidū nebija šo pilsētu pārstāvji, kas spētu par to pastāstīt. Kauņā (Vītauta Dižā universitāte) pašreiz nav saprotama latvistikas studiju situācija, jo notiek dažādas pārmaiņas, taču studenti norāda, ka agrāk latviešu valodu A1 un A2 līmenī varēja apgūt jebkurš. Agrāk baltistikas studentiem latviešu valodas pamatus vajadzēja apgūt obligāti, taču šobrīd tā vairs nav. Viļņā latvistikas studiju situācija ir labāka, jo Viļņas Universitātē ir atsevišķs latvistikas centrs, kas piedāvā studijas un rīko dažādus citus kultūras pasākumus. Viens no veiksmīgiem piemēriem ir Baltu akadēmija, kas organizē dažādus latviešu valodas kursus un vakarus skolēniem. Par darba iespējām, kas saistītas ar latvistiku Lietuvā, studenti izsakās pozitīvi, jo daudzi uzņēmumi meklē cilvēkus ar latviešu valodas zināšanām. Polijā
Polijā baltistikas studijas piedāvā apgūt Varšavā, Poznaņā un Vroclavā. Varšavā (Varšavas Universitāte) lituānistikas studijām pievērš daudz lielāku uzmanību kā latvistikai, šobrīd Varšavā latviešu valodu apgūst 4 cilvēki. Poznaņā latvistikas studiju iespējas ir plašākas, taču konferences dalībnieku starpā nebija neviens Poznaņas pārstāvis, kas par to varēja pastāstīt. Turpretim Vroclavā (Vroclavas Universitāte) situācija ir pavisam bēdīga – tur latvistiku apgūt nav iespējams, tiek piedāvātas tikai lituānistikas studijas. Lielākā probēma visās pilsētās ir pasniedzēju trūkums, īpaši Vroclavā, kur nav neviena. Studenti norāda, ka, iespējams, pieprasījums pēc latvistikas studijām varētu būt, taču piedāvājuma nav. Par nākotnes iespējām latvistikas jomā Polijā studenti izsakās pozitīvi. Iespēju ir daudz, jo vairākiem starptautiskiem uzņēmumiem nepieciešami darbinieki ar latviešu un lietuviešu valodas zināšanām. Studenti norāda, ka šādiem cilvēkiem ir iespējas saņemt pat ļoti labu atalgojumu – līdz 3000 eiro mēnesī. Darba iespējas Polijā piedāvā tādi uzņēmumi kā aviokompānija „Wizzair”, mobilo sakaru operators „Bite” u.c. Tāpat ir iespējas darboties tulkošanas sfērā. Somijā
Somijā baltistiku iespējams apgūt Helsinkos – Helsinku Universitātē. Studijas tiek organizētas sadarbībā ar Rozentāla organizāciju. Vienu gadu iespējams izvēlēties latviešu valodas kursu, nākamajā lietuviešu valodas, un tā tas notiek pamīšus. Ja kāds, piemēram, vēlas apgūt latviešu valodu, bet stāšanās gadā tā netiek piedāvāta, tad ir jāgaida gads, ko studenti uzskata par mīnusu, jo ir tādi, kas gaidīt nevēlas. Tomēr studenti norāda, ka studijas ir intensīvas un kvalitatīvas. Studējot baltistiku Helsinkos, studentiem obligātas ir viena semestra studijas ārzemēs, atbilstoši apgūstamajai valodai – Lietuvā vai Latvijā. Kā lielāko problēmu studenti norāda cilvēku trūkumu, ir ļoti mazas grupas, reizēm lekcijās ir tikai pasniedzējs un viens students. Helsinku Universitātes studenti par darba iespējam izsakās pozitīvi – tādas pastāv, īpaši tulkošanā. Francijā
Francijā baltistikas studijas iespējams apgūt Parīzē, taču tās tiek organizētas individuāli, jo pieprasījums ir ārkārtīgi mazs. Ja kāds cilvēks izrāda interesi apgūt baltistiku, tad tas parasti ir kāds vecāka gada gājuma cilvēks, jaunieši šādas studijas neizvēlās. Kursus lasa divas pasniedzējas, kuras nav valodnieces, bet gan citu jomu pārstāves, kas perfekti pārzina latviešu valodu. Runājot par darba iespējam, tad vienīgais piedāvājums ir tulkošana. Konferences norisi finansiāli atbalstīja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas projekts "Kultūras daudzveidība jaunatnes atbalstam, starpkultūru dialoga un daudzvalodības veicināšanai”. Konferences “Latvistika tagad un turpmāk” organizatori plāno turpināt iesākto tradīciju un cer uz tikšanos ar visiem arī nākamajos gados!
Lesław Paweł Góral, Varšavas Universitāte, Baltu filoloģija “Konference bija lieliska! Mani pārsteidza studenti no citām valstīm, kuriem ir svarīgs Latvijas kultūras mantojums un kuri nekautrējās runāt latviešu valodā. Mīļie studenti, nebaidieties dalīties ar savām zināšanām un jaunatklājumiem! Uz tikšanos nākamgad!”
Diāna Kaņepa, Latvijas Universitāte, Baltu filoloģija “Šī konference sniedza man daudz neaizmirstamu atmiņu, iespēju satikt interesantus un zinošus cilvēkus. Man bija iespēja uzzināt vairāk par pašu Latviju, tās literatūru, tradicionālo mūziku, kultūru, mākslu un ēdieniem. Es ceru, ka būs iespēja konfernecē piedalīties arī nākamgad."
Emilia Weronika Jarnutowska, Varšavas Universitāte, Baltu filoloģija Dienu pirms konferences (28. septembrī), dalībnieki tika aicināti iesaistīties diskusijā par latvistikas studiju situāciju Latvijas un ārzemju augstskolās. Studenti stāstīja par motivāciju un studiju izvēles iespējām savā augstskolā, raksturoja latvistikas studiju pozitīvos aspektus, konstatēja galvenās problēmas un sniedza ierosinājumus nepilnību novēršanai. Tāpat studenti norādīja uz turpmākajām karjeras iespējām latvistikas jomā. Studentu atziņu kopsavilkums: Lietuvā
Lietuvā baltistikas studijas iespējams apgūt Viļņā un Kauņā, iespējams arī Šauļos un Klaipēdā, bet studentu vidū nebija šo pilsētu pārstāvji, kas spētu par to pastāstīt. Kauņā (Vītauta Dižā universitāte) pašreiz nav saprotama latvistikas studiju situācija, jo notiek dažādas pārmaiņas, taču studenti norāda, ka agrāk latviešu valodu A1 un A2 līmenī varēja apgūt jebkurš. Agrāk baltistikas studentiem latviešu valodas pamatus vajadzēja apgūt obligāti, taču šobrīd tā vairs nav. Viļņā latvistikas studiju situācija ir labāka, jo Viļņas Universitātē ir atsevišķs latvistikas centrs, kas piedāvā studijas un rīko dažādus citus kultūras pasākumus. Viens no veiksmīgiem piemēriem ir Baltu akadēmija, kas organizē dažādus latviešu valodas kursus un vakarus skolēniem. Par darba iespējām, kas saistītas ar latvistiku Lietuvā, studenti izsakās pozitīvi, jo daudzi uzņēmumi meklē cilvēkus ar latviešu valodas zināšanām. Polijā
Polijā baltistikas studijas piedāvā apgūt Varšavā, Poznaņā un Vroclavā. Varšavā (Varšavas Universitāte) lituānistikas studijām pievērš daudz lielāku uzmanību kā latvistikai, šobrīd Varšavā latviešu valodu apgūst 4 cilvēki. Poznaņā latvistikas studiju iespējas ir plašākas, taču konferences dalībnieku starpā nebija neviens Poznaņas pārstāvis, kas par to varēja pastāstīt. Turpretim Vroclavā (Vroclavas Universitāte) situācija ir pavisam bēdīga – tur latvistiku apgūt nav iespējams, tiek piedāvātas tikai lituānistikas studijas. Lielākā probēma visās pilsētās ir pasniedzēju trūkums, īpaši Vroclavā, kur nav neviena. Studenti norāda, ka, iespējams, pieprasījums pēc latvistikas studijām varētu būt, taču piedāvājuma nav. Par nākotnes iespējām latvistikas jomā Polijā studenti izsakās pozitīvi. Iespēju ir daudz, jo vairākiem starptautiskiem uzņēmumiem nepieciešami darbinieki ar latviešu un lietuviešu valodas zināšanām. Studenti norāda, ka šādiem cilvēkiem ir iespējas saņemt pat ļoti labu atalgojumu – līdz 3000 eiro mēnesī. Darba iespējas Polijā piedāvā tādi uzņēmumi kā aviokompānija „Wizzair”, mobilo sakaru operators „Bite” u.c. Tāpat ir iespējas darboties tulkošanas sfērā. Somijā
Somijā baltistiku iespējams apgūt Helsinkos – Helsinku Universitātē. Studijas tiek organizētas sadarbībā ar Rozentāla organizāciju. Vienu gadu iespējams izvēlēties latviešu valodas kursu, nākamajā lietuviešu valodas, un tā tas notiek pamīšus. Ja kāds, piemēram, vēlas apgūt latviešu valodu, bet stāšanās gadā tā netiek piedāvāta, tad ir jāgaida gads, ko studenti uzskata par mīnusu, jo ir tādi, kas gaidīt nevēlas. Tomēr studenti norāda, ka studijas ir intensīvas un kvalitatīvas. Studējot baltistiku Helsinkos, studentiem obligātas ir viena semestra studijas ārzemēs, atbilstoši apgūstamajai valodai – Lietuvā vai Latvijā. Kā lielāko problēmu studenti norāda cilvēku trūkumu, ir ļoti mazas grupas, reizēm lekcijās ir tikai pasniedzējs un viens students. Helsinku Universitātes studenti par darba iespējam izsakās pozitīvi – tādas pastāv, īpaši tulkošanā. Francijā
Francijā baltistikas studijas iespējams apgūt Parīzē, taču tās tiek organizētas individuāli, jo pieprasījums ir ārkārtīgi mazs. Ja kāds cilvēks izrāda interesi apgūt baltistiku, tad tas parasti ir kāds vecāka gada gājuma cilvēks, jaunieši šādas studijas neizvēlās. Kursus lasa divas pasniedzējas, kuras nav valodnieces, bet gan citu jomu pārstāves, kas perfekti pārzina latviešu valodu. Runājot par darba iespējam, tad vienīgais piedāvājums ir tulkošana. Konferences norisi finansiāli atbalstīja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas projekts "Kultūras daudzveidība jaunatnes atbalstam, starpkultūru dialoga un daudzvalodības veicināšanai”. Konferences “Latvistika tagad un turpmāk” organizatori plāno turpināt iesākto tradīciju un cer uz tikšanos ar visiem arī nākamajos gados!
