Akadēmiskais centrs
16.aprīlī Lizumā tikāmies ar skolas pedagogiem, lai dalītos iespaidos par Latvijas kultūras jaunumiem, iepazināmies ar skolas muzeju un apmeklējām Apsīšu Jēkaba memoriālo māju “Kalaņģi”. Jau vēlā pievakarē atgriezāmies Rīgā, pilnām galvām iespaidu un kabatām – Lizumā ražoto gotiņkonfekšu.
Ieskatam studentu viedokļi:
Sanita Martinsone un Līga Urtāne: agrā 15. aprīļa rītā devāmies uz Gulbenes novada, Lizuma pagastu, kur bija plānots vadīt stundu 11.klases skolēniem.
Ierodoties skolā, uzreiz tikām aizvestas uz direktores kabinetu, kas, atceroties skolas laikus, varbūt pirmajā brīdī nešķistu nekas iepriecinošs, bet jau ieejot kabinetā mūs sagaidīja smaidīga direktore ar jau karstu kafiju un skolā gatavotām, ļoti gardām uzkodām. Tas palīdzēja raisīt sarunas. Mūsu stundai pieteicās viesis - Apsīšu Jēkaba mazmazdēls, ar viņa līdzdalību sarunas ar skolēniem klasē raisījās īpaši raiti. Stundas tēma bija Apsīšu Jēkaba tulkotās H.K.Andersena pasakas. 11.klase bija absolūta puišu klase ar pāris meitenēm, bet tas nekādi netraucēja, jo audzēkņi bija ļoti nopietni sagatavojušies - par to mums bija ļoti liels prieks!
Vēlāk devāmies uz "Kalanģiem”. Kamēr lejā krāsnī cepas pīrāgi un gatavojas pusdienas, dodamies mājaugšā un kopā ar skolas audzēkņiem un skolotājiem ļaujamies stāstiem par piedzīvoto stundās un savām bērnības pasakām. Seko arī muzikāls pārsteigums, tas liek iesaistīties ikvienam, dziedam mums zināmas un mīļas dziesmas, kā "Smilšu rausis", "Bēdu manu lielu bēdu", "Auga, auga Rūžeņa".. un neviens pat īsti vairs nespēj izskaitīt, cik. Patiešām sirsnīga un jauka uzņemšana un prieks par iegūto pieredzi, ceram noteikti vēl kādu reizi šeit atgriezties!
Anna Mirčeva: brauciens uz Lizumu bija mans visspilgtākais pēdējā laika notikums. Sākumā es baidījos, jo nebiju pārliecināta par saviem spēkiem, un kautrējos, bet tomērnolēmu pamēģināt. Ceļš uz Lizumu bija patīkams, spīdēja saule un sarunas ar meitenēm uzlaboja noskaņojumu. Lizumā mums sagaidīja ar gardumiem un kafiju, tas bija tik jauki, ka uztraukums pazuda pavisam. Vislabākais no brauciena, protams, bija iespēja vadīt stundu tik atsaucīgā klasē. Bērni sekoja līdzi, uzdeva jautājumus un izteica savas domas. Ļoti draudzīgās meitenes pat gribēja ar mani fotografēties!
Ceru, ka būs iespēja atbraukt vēl! Rūta Karlsone
Brauciens grabošā busiņā līdz Lizumam, vietai, kura manās ausīs skanēja pirmo reizi, izklausījās ne tikai pēc aizraujoša piedzīvojuma, bet tas tāds arī bija! Visa šī skola bija kā viena liela ģimene. Mācīt stundas skolēniem, tā bija neaprakstāma pieredze: beidzot saprast, kā jūtas skolotājs un to, cik liels darbs tiek ieguldīts, lai radoši un interesanti piedāvātu katru tēmu. Cik laipni mūs sagaidīja, tik arī laipni pavadīja. Ar dziesmām ģitāras pavadībā un stāstiem, mūsu mazā “jauno pasniedzēju” grupiņa tika pie bagātīgas pieredzes un atmiņām par sirdssiltiem cilvēkiem Lizumā. Ingvilda Ābele un Inga Andersone: tā visnotaļ bija interesanta pieredze apvienojumā ar patīkamu atpūtu, jo īpaši - pastaiga mežā, Vizbulīšu lauks. Mūsu stunda ritēja šādi: 1) Izsēdinājam uzreiz pāris skolēnus (tos, kas sēdēja lielā bariņā); 2) Izstāstījām stundas plānu; 3) Izdalījām pasaku;
4) Es izlasīju pusi pasakas;5) Ingvilda izlasīja pusi pasakas; 6) Sākām spēli, metot Ingvildas mīksto mantiņu, 7) katrs bērns izvēlējās skaitli un mēs teicām priekšā jautājumus, skolēni lielākoties uzreiz
zināja atbildes, kas arī patīkami pārsteidza;7) Uzcienājām ar konfektēm.
Kamēr lasījām, pāris reizes gan aizrādījām par telefonu lietošanu, bet kopumā bija labi, pat labāk, kā bija cerēts, jo likās, ka skolēniem patīk. Stundas beigās viņi pat aicināja, lai braucam vēl.
Undīne Kalniņa: Gan pati diena bija saules un gaišuma pilna, gan arī izjūtas, kas tika piedzīvotas. Lizumā mūs uzņēma ļoti mīļi un sirsnīgi, varēja just, ka bijām gaidīti. Atvērti, uzņēmīgi, arī radoši un ļoti sirsnīgi cilvēki bija visu dienu starp un ar mums kopā. Vadītā stunda 6. un 9. klasei izdevās labi. Apsīšu Jēkaba tulkotajā H. K. Andersena pasakā aplūkojām divus ļoti atšķirīgus tēlus - Gliemēzi un Rožu-krūmu, kas uz pasauli raudzījās pavisam citādi nekā otrs. Domāju, ka izdevās parādīt gan to, ka cilvēki ir ar dažādiem uzskatiem, gan to, ka tiem, kas pasauli bauda un pieņem tās sniegtās iespējas, dzīve ir daudz piepildītāka un laimīgāka. Šī bija laba iespēja izbaudīt, ko nozīmē - būt skolotājam. Sapratu, ka tam nepieciešama laba sagatavotība, aizrautība un pieredze, lai skolēnus ieinteresētu mācību tēma un ar to saistītās atziņas. Estere Kalks: Lizumā pirmā skatam pavērās skaistā vidusskola, kas iekārtojusies muižas telpās. Redzot ēku, bija pārliecība, ka diena noteikti būs izdevusies! Jau pašā sākumā iepriecināja bērnu čalas un sveicieni uz katra stūra. Pirms stundas bija mazs satraukums, taču arī pārliecība, ka viss izdosies labi, jo šim pasākumam bijām tik rūpīgi un daudz gatavojušās. Mūsu klasē kopā spurainie devītklasnieki un aktīvie sestklasnieki. Sākumā bērni ir piesardzīgi, izpētot, kas tās par svešām meitenēm, bet jau pēc dažām minūtēm sāk iesaistīties un pat ieiet azartā.
Jāpiemin, arī ekskursija pa skolas muzeju, kas izvietots tornī. No tā augšas paveras apbrīnojams skats – dzidrs ezers, skaidra debess. Arī tikšanās noslēgumā “Kalaņģu” mājās atmiņā paliek ar smaidu – sarunas, dziesmas ģitāras pavadībā un gards ēdiens. Ko vēl vairāk var vēlēties! Pāri visam – svaigais gaiss, ko Rīgā tvert izdodas retu reizi. Kopumā brauciens uz Lizumu bija ne tikai lieliska pieredze, bet arī neaizmirstams, sirsnības pilns piedzīvojums.
Ceru, ka būs iespēja atbraukt vēl! Rūta Karlsone
Brauciens grabošā busiņā līdz Lizumam, vietai, kura manās ausīs skanēja pirmo reizi, izklausījās ne tikai pēc aizraujoša piedzīvojuma, bet tas tāds arī bija! Visa šī skola bija kā viena liela ģimene. Mācīt stundas skolēniem, tā bija neaprakstāma pieredze: beidzot saprast, kā jūtas skolotājs un to, cik liels darbs tiek ieguldīts, lai radoši un interesanti piedāvātu katru tēmu. Cik laipni mūs sagaidīja, tik arī laipni pavadīja. Ar dziesmām ģitāras pavadībā un stāstiem, mūsu mazā “jauno pasniedzēju” grupiņa tika pie bagātīgas pieredzes un atmiņām par sirdssiltiem cilvēkiem Lizumā. Ingvilda Ābele un Inga Andersone: tā visnotaļ bija interesanta pieredze apvienojumā ar patīkamu atpūtu, jo īpaši - pastaiga mežā, Vizbulīšu lauks. Mūsu stunda ritēja šādi: 1) Izsēdinājam uzreiz pāris skolēnus (tos, kas sēdēja lielā bariņā); 2) Izstāstījām stundas plānu; 3) Izdalījām pasaku;
4) Es izlasīju pusi pasakas;5) Ingvilda izlasīja pusi pasakas; 6) Sākām spēli, metot Ingvildas mīksto mantiņu, 7) katrs bērns izvēlējās skaitli un mēs teicām priekšā jautājumus, skolēni lielākoties uzreiz
zināja atbildes, kas arī patīkami pārsteidza;7) Uzcienājām ar konfektēm.
Kamēr lasījām, pāris reizes gan aizrādījām par telefonu lietošanu, bet kopumā bija labi, pat labāk, kā bija cerēts, jo likās, ka skolēniem patīk. Stundas beigās viņi pat aicināja, lai braucam vēl.
Undīne Kalniņa: Gan pati diena bija saules un gaišuma pilna, gan arī izjūtas, kas tika piedzīvotas. Lizumā mūs uzņēma ļoti mīļi un sirsnīgi, varēja just, ka bijām gaidīti. Atvērti, uzņēmīgi, arī radoši un ļoti sirsnīgi cilvēki bija visu dienu starp un ar mums kopā. Vadītā stunda 6. un 9. klasei izdevās labi. Apsīšu Jēkaba tulkotajā H. K. Andersena pasakā aplūkojām divus ļoti atšķirīgus tēlus - Gliemēzi un Rožu-krūmu, kas uz pasauli raudzījās pavisam citādi nekā otrs. Domāju, ka izdevās parādīt gan to, ka cilvēki ir ar dažādiem uzskatiem, gan to, ka tiem, kas pasauli bauda un pieņem tās sniegtās iespējas, dzīve ir daudz piepildītāka un laimīgāka. Šī bija laba iespēja izbaudīt, ko nozīmē - būt skolotājam. Sapratu, ka tam nepieciešama laba sagatavotība, aizrautība un pieredze, lai skolēnus ieinteresētu mācību tēma un ar to saistītās atziņas. Estere Kalks: Lizumā pirmā skatam pavērās skaistā vidusskola, kas iekārtojusies muižas telpās. Redzot ēku, bija pārliecība, ka diena noteikti būs izdevusies! Jau pašā sākumā iepriecināja bērnu čalas un sveicieni uz katra stūra. Pirms stundas bija mazs satraukums, taču arī pārliecība, ka viss izdosies labi, jo šim pasākumam bijām tik rūpīgi un daudz gatavojušās. Mūsu klasē kopā spurainie devītklasnieki un aktīvie sestklasnieki. Sākumā bērni ir piesardzīgi, izpētot, kas tās par svešām meitenēm, bet jau pēc dažām minūtēm sāk iesaistīties un pat ieiet azartā.
Jāpiemin, arī ekskursija pa skolas muzeju, kas izvietots tornī. No tā augšas paveras apbrīnojams skats – dzidrs ezers, skaidra debess. Arī tikšanās noslēgumā “Kalaņģu” mājās atmiņā paliek ar smaidu – sarunas, dziesmas ģitāras pavadībā un gards ēdiens. Ko vēl vairāk var vēlēties! Pāri visam – svaigais gaiss, ko Rīgā tvert izdodas retu reizi. Kopumā brauciens uz Lizumu bija ne tikai lieliska pieredze, bet arī neaizmirstams, sirsnības pilns piedzīvojums.
