Akadēmiskais centrs
"Latviešu valoda - mūsu valsts valoda - vieno mūs visus: gan Kurzemē, gan Vidzemē, gan Latgalē, gan Zemgalē. Latviešu literāro valodu, mūsu kopīgo vērtību esam kopuši vairāk nekā četrus simtus gadu, iepludinot tajā mūsu novadu valodas bagātības un citu pasaules valodu pienesumu. Stiprinot mūsu valodas vienotību, spēsim pastāvēt pasaules valodu zvaigznājā visi kopā!"
HZF profesore Ina Druviete, LU prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā Latviešus uz citām valodām ved ceļš no latviešu valodas. Un no citām valodām ved atkal atpakaļ. Ja latviešu valodai ir sava valsts, šis ceļš ir platāks un stabilāks.
HZF profesore Ilze Rūmniece, fakultātes dekāne "...tik valoda, valoda vien cilvēku paaugstina pār lopu, caur valodu cilvēks ar cilvēku sabiedrojas, caur valodu ceļas pilsētas un valstis, caur valodu tiesas, skolas un likumi." “..Mīļiem latviešiem svešādi vārdi grāmatās, krogos, pilsētās tā galvā iekaldīti, ka tie jau ar viņiem apraduši un nemaz nekaunās pa eriski, neriski, lendenderiski un tīteriski runāt...” “..Lūdzu lai īstais tautas draugs uz mani neļaunojās par šiem vārdiem. Skaidri un ar spēcīgiem vārdiem jau bij man viss jāizteic, lai manu vāju balsi dzird.” Jura Alunāna darinātie jaunvārdi: attālināt, apvalks, austuve, ceļot, ceļinieks, ceptuve, dziesminieks, drēbnieks, dzimte, eja, ēstuve, galdnieks, izraksts, iestāties, jautrība, jokdaris, kokvilna, krava, kareivis, maiznieks, mazgātava, namdaris, pārdotava, pētnieks, saraksts, siltumnīca, saeima, uzvalks, veikals, vienība.
Apkopojusi HZF profesore Māra Grudule, Latviešu literatūras vēstures un teorijas katedras vadītāja Mēdz teikt, ka valsts esam mēs paši. Tātad arī valsts valoda ir mūsu pašu valoda - un tā ir latviešu valoda visos tās veidolos. Tāpat kā mēs nevaram visu gaidīt no valsts, mums pašiem tai jādod kas pretī, arī valsts valodai mums jādod pretī sava cieņa un labestība, kā arī prasme to lietot un vēlme izzināt. Gan Latviju, gan latviešu valodu esam mantojuši no priekštečiem, no mums pašiem atkarīgs, cik mīlestības un dāsnuma tām veltīsim.
HZF profesore Andra Kalnača, Latviešu un vispārīgās valodniecības katedras vadītāja, un HZF asociētā profesore Ilze Lokmane Ne velti saka - lai mēs kaut ko nopietnu izdarītu, vajag atrast kopīgu valodu. Tad lūk, Latvijā tā ir valsts valoda.
HZF profesors Andrejs Veisbergs, Valsts valodas komisijas priekšsēdētājs Latviešu mūsdienu rakstnieka Paula Bankovska romānā “18” viens no vēstītājiem, mūsu laikabiedrs, Lāčplēša dienā, 11.novembrī dienasgrāmatā ieraksta:
“Ik pēc pāris nedēļām mirst vismaz viena pasaules valoda, ar to saprotot “pēdējo kādas valodas “dzimto” runātāju aiziešanu. Vismaz pusi vēl pie dzīvības esošo valodu mūsdienās lieto mazāk nekā 10 000 runātāju, ceturto daļu runā mazāk par 1000. No aptuveni 7000 vēl arvien dzīvo valodu iznīkšana draud vairāk nekā 40 procentiem.” Valsts valodas dienā mēs varētu padomāt, ko esam darījuši, lai Latvijā valsts valoda nostiprinātos visās jomās, tikai mēs katrs pats izlemjam savas valodas lietojumu ikdienā, darbā, sabiedrībā.
HZF profesore Ieva Kalniņa Valsts valoda ir vienojošs spēks, kas stiprina mūsu patriotismu un valstsgribu. Ja mēs noticēsim sev paši, tad spēsim pārliecināt citus. Neļausim šo spēku šķiest niekos un strīdos, bet strādāsim visi kopā un bez mitas Latvijas labā!
Māris Baltiņš, Valsts valodas centra priekšsēdētājs
HZF profesore Ina Druviete, LU prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā Latviešus uz citām valodām ved ceļš no latviešu valodas. Un no citām valodām ved atkal atpakaļ. Ja latviešu valodai ir sava valsts, šis ceļš ir platāks un stabilāks.
HZF profesore Ilze Rūmniece, fakultātes dekāne "...tik valoda, valoda vien cilvēku paaugstina pār lopu, caur valodu cilvēks ar cilvēku sabiedrojas, caur valodu ceļas pilsētas un valstis, caur valodu tiesas, skolas un likumi." “..Mīļiem latviešiem svešādi vārdi grāmatās, krogos, pilsētās tā galvā iekaldīti, ka tie jau ar viņiem apraduši un nemaz nekaunās pa eriski, neriski, lendenderiski un tīteriski runāt...” “..Lūdzu lai īstais tautas draugs uz mani neļaunojās par šiem vārdiem. Skaidri un ar spēcīgiem vārdiem jau bij man viss jāizteic, lai manu vāju balsi dzird.” Jura Alunāna darinātie jaunvārdi: attālināt, apvalks, austuve, ceļot, ceļinieks, ceptuve, dziesminieks, drēbnieks, dzimte, eja, ēstuve, galdnieks, izraksts, iestāties, jautrība, jokdaris, kokvilna, krava, kareivis, maiznieks, mazgātava, namdaris, pārdotava, pētnieks, saraksts, siltumnīca, saeima, uzvalks, veikals, vienība.
Apkopojusi HZF profesore Māra Grudule, Latviešu literatūras vēstures un teorijas katedras vadītāja Mēdz teikt, ka valsts esam mēs paši. Tātad arī valsts valoda ir mūsu pašu valoda - un tā ir latviešu valoda visos tās veidolos. Tāpat kā mēs nevaram visu gaidīt no valsts, mums pašiem tai jādod kas pretī, arī valsts valodai mums jādod pretī sava cieņa un labestība, kā arī prasme to lietot un vēlme izzināt. Gan Latviju, gan latviešu valodu esam mantojuši no priekštečiem, no mums pašiem atkarīgs, cik mīlestības un dāsnuma tām veltīsim.
HZF profesore Andra Kalnača, Latviešu un vispārīgās valodniecības katedras vadītāja, un HZF asociētā profesore Ilze Lokmane Ne velti saka - lai mēs kaut ko nopietnu izdarītu, vajag atrast kopīgu valodu. Tad lūk, Latvijā tā ir valsts valoda.
HZF profesors Andrejs Veisbergs, Valsts valodas komisijas priekšsēdētājs Latviešu mūsdienu rakstnieka Paula Bankovska romānā “18” viens no vēstītājiem, mūsu laikabiedrs, Lāčplēša dienā, 11.novembrī dienasgrāmatā ieraksta:
“Ik pēc pāris nedēļām mirst vismaz viena pasaules valoda, ar to saprotot “pēdējo kādas valodas “dzimto” runātāju aiziešanu. Vismaz pusi vēl pie dzīvības esošo valodu mūsdienās lieto mazāk nekā 10 000 runātāju, ceturto daļu runā mazāk par 1000. No aptuveni 7000 vēl arvien dzīvo valodu iznīkšana draud vairāk nekā 40 procentiem.” Valsts valodas dienā mēs varētu padomāt, ko esam darījuši, lai Latvijā valsts valoda nostiprinātos visās jomās, tikai mēs katrs pats izlemjam savas valodas lietojumu ikdienā, darbā, sabiedrībā.
HZF profesore Ieva Kalniņa Valsts valoda ir vienojošs spēks, kas stiprina mūsu patriotismu un valstsgribu. Ja mēs noticēsim sev paši, tad spēsim pārliecināt citus. Neļausim šo spēku šķiest niekos un strīdos, bet strādāsim visi kopā un bez mitas Latvijas labā!
Māris Baltiņš, Valsts valodas centra priekšsēdētājs