Sadarbībā ar Latvistikas un baltistikas nodaļu Vācijā publicēta grāmata par Ernstu Gliku

Vācu valodā publicētā grāmata ir tapusi, balstoties 2005. gadā organizētajā Glika nāves trīssimtgadei veltītajā starptautiskajā zinātniskajā konferencē Hallē nolasītajos ziņojumos par mācītāja, literāta un sabiedriskā darbinieka, pirmā latviešu Bībeles tulkotāja Ernsta Glika (1654-1705) ieguldījumu kultūras vēsturē, kas aptver viņa daudzpusīgās aktivitātes Baltijā un Krievijā. Tā ir izdota ar Vācijas Kultūras un mediju federālās valdības finansiālu atbalstu. Rakstu krājumu veido četri tematiskie bloki – pirmkārt, vēsturiskais konteksts 17. gadsimta otrās puses un 18. gadsimta sākuma Zviedrijā, Vidzemē un Krievijā, otrkārt, E. Glika biogrāfijas izpētes problēmas un centrālie jautājumi, treškārt, E. Glika ieguldījums latviešu rakstītās kultūras attīstībā un, ceturtkārt, E. Glika sabiedriskā un literārā darbība Krievijā. Atbilstoši šai krājuma struktūrai, grāmatā ir lasāmi dažādu Vācijas universitāšu un atšķirīgu akadēmisko disciplīnu pētnieku pētījumi par E. Glika dzīves un radošās darbības aspektiem – teoloģes Veronikas Albrehtas-Birkneres, vēsturnieku Gerta fon Pistolkorsa un Mihaēla Šipana, literatūrzinātnieku Zilkes Bromas, Helmuta Glika, Helmuta Keiperta, Svetlanas Mengelas un Kristiānes Šilleres raksti paver ieskatu Glika daiļrades kontekstos gan no baznīcas vēstures, gan laikmeta konteksta un ģermānistikas un slāvistikas perspektīvas. Plašāku komparatīvu ieskatu sniedz krājumā lasāmie Tallinas vēsturnieces Līvi Ārmas un Maskavas vēsturnieces Veras Kovriginas apcerējumi, kas pievēršas Glika lomai igauņu Bībeles tulkojumā un pedagoģiskajām aktivitātēm Krievijā. Turklāt krājumā publicēti arī latviešu autoru pētījumi – Alūksnes draudzes mācītājs Atis Grīnbergs raksturo E. Glika veiktā Bībeles tulkojuma nozīmi Latvijas evaņģēliski luteriskajā baznīcā, Stokholmas kultūras un reliģijas vēsturnieks Jānis Krēsliņš plašākās kultūrvēsturiskās koordinātēs konturē identitātes meklējumus Zviedrijas 17. gadsimta baznīcas un izglītības politikā, LU HZF Latvistikas un baltistikas nodaļas profesors, valodnieks Pēteris Vanags sniedz detalizētu ieskatu Bībeles tulkojuma ietekmē uz latviešu rakstu valodas veidošanos, savukārt Māra Grudule divās krājumā lasāmajās publikācijās raksturo E. Glika dzejas poētiku un pievēršas viņa personības atspoguļojumam dažādu laika periodu latviešu literatūras darbos. Grāmata atklāj Glika nozīmīgo veikumu latviešu pirmā Bībeles tulkojuma tapšanā, bet parāda viņu arī kā 17. gadsimtā populāru latviešu baznīcas dziesmu un reliģisko tekstu autoru, kā pirmo latviešu skolu dibinātāju Vidzemē un latviešu skolotāju sagatavotāju. Bez tam krājumā lasāmie pētījumi aktualizē Glika ne mazāk novatorisko darbību Maskavā, kurā viņš nokļuva pēc gūsta Ziemeļu karā un savas aktīvās sabiedriskās un literārās darbības rezultātā modernizēja krievu garīgo dzeju un deva svarīgus impulsus pedagoģiskās domas attīstībā. Viens no būtiskiem rakstu krājuma aspektiem ir tas, ka publicētie pētījumi sniedz ieskatu kā Glika personībā, tā arī 17. un 18. gadsimta mijas laikmeta vēsturiskajās problēmās kopumā. Māras Grudules un Kristiānes Šilleres vadībā veiktais Vācijas, Zviedrijas, Igaunijas, Krievijas un Latvijas pētnieku kopdarbs ir rosinošs piemērs produktīvai starptautiskai sadarbībai, kas ir devusi iespējas izgaismot jaunus aspektus latviešu kultūras vēstures pētniecībā un atsevišķās negaidītās šķautnēs aktualizējusi tās nozīmi mūsdienās. Nav šaubu, ka grāmata būs vērtīgs pienesums ne vien latviešu un vācu kultūras vēstures pētniecībā, bet arī Latvijas humanitāro zinātņu popularizēšanā starptautiskajā akadēmiskajā vidē.