As someone once said, „It is indeed ironic that we spend our school days yearning to graduate and our remaining days waxing nostalgic about our school days.”

Un tik tiešām jau tagad, vēl atrodoties Universitātes ēkā, kamēr studiju periods vēl it kā nav pat beidzies, parādās tāda kā nostaļģija pēc šiem pagājušajiem 4 gadiem. No vienas puses prieks, ka nu esam tikuši ar visu galā, tomēr no otras puses tā kā nedaudz žēl. Lai cik saspringti reizēm būtu bijuši sesiju grafiki, šad tad bijusi neapmierinātība par dažu labu atzīmi, un tie trakie slinkuma uzplūdi, studiju laiks tomēr ir ārkārtīgi košs un iespaidiem bagāts periods. Tas mums katram ir devis jaunus paziņas un draugus, jaunas zināšanas, labākas komunikācijas prasmes, jaunas idejas par nākotni un ārkārtīgi daudz smieklu un prieka.

Četru studiju gadu laikā esam mainījušies kopā ar mūsu fakultāti un nu jau tik ļoti pazīstamo Visvalža ielu. Vēl atceros, ka pirmajā studiju gadā ielas pretējā pusē atradās kafejnīca ar visai iedvesmojošo nosaukumu „Sēdies, 2”. Tas vēl bija pats studiju sākums, kad lielām acīm neziņā skraidījām pa visu ēku, kamēr atradām īsto kabinetu, kur notiek lekcija. Tagad jau iegūta lielāka skaidrība, drosme un pārliecība pašiem par sevi... un tomēr tāds neliels satraukums, jo studiju beigas ir kaut kā jauna sākums, un jau atkal varēsim lielām acīm raudzīties uz priekšu. Kāds gan mums katram būs nākošais pakāpiens?

Es šodien visa mūsu kursa vārdā gribētu pateikties Latvijas Universitātes, jo īpaši Humanitāro zinātņu fakultātes administrācijai par mūsu uzņemšanu, vadīšanu un izlaišanu. ☺Un jo īpaši liels paldies visiem pasniedzējiem par neizmērojamo pacietību, ar mums cīnoties, par ārkārtīgi lielo zināšanu bagāžu, ko mums sniedzāt gan akadēmiskajā, gan dzīves jomā, un par  iedrošinošajiem smaidiem un vārdiem, ko esat mums veltījuši.

Dalīties