Akadēmiskais centrs
16.–17. jūnijā Poznaņā notika jau trešā starptautiskā konference “Perspectives of Baltic Philology”, kuras šī gada tēma bija ”Apokalipse un pasauļu beigas”. Konferencē pulcējās Polijas, Lietuvas un Latvijas zinātnieki.
Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes docēji un doktoranti pārstāvēja visas baltu filoloģijas nozares. Profesora Andreja Veisberga referāts bija veltīts tulkošanas principu pārmaiņām padomju un vācu okupācijas laikā. Lektores Sigitas Kušneres interešu centrā bija Pirmā pasaules kara teksti, šo rindu autore savukārt stāstīja par apokalipsi latviešu literatūrā Otrā pasaules kara beigās. Interesanti, ka arī lietuviešu literatūrā Otrā pasaules kara beigās redzamas ekspresionisma iezīmes (prof. D. Kuizniene) un Andreja Eglīša, Veronikas Strēlertes aktualizētais zemes degšanas motīvs (Dr. J. Tabor). Doktorante Diāna Raugule referātu veltīja dzimumdiferences un pasaules beigu jautājumiem Margaritas Perveņeckas romānā “Gaetāno Krematoss”. Konference spilgti parādīja, ka apokalipses idejas literatūrā ierasti pieaug kara laikā, bet postkoloniālā situācija un jaunie globalizācijas izaicinājumi šo motīvu nostiprinājuši arī jaunākajā lietuviešu un latviešu literatūrā un teātrī. Dr. Līga Ulberte runāja par mirušās pasaules konceptu Latvijas mūsdienu teātrī. Dr. Jolantas Staugas viena no pētniecības tēmām ir dzīvnieki folklorā, šoreiz viņa stāstīja par dzīvniekiem kā briesmu un bojāejas vēstnešiem mūsdienu sabiedrībā. Dr. Ingus Barovskis konferencē prezentēja prof. Janīnas Kursītes un savu koppētījumu “Govs kā Lielās pirmmātes simbols nāves un atdzimšanas kontekstā”. Doktorante Kristīne Rotbaha promocijas darbu raksta par latviešu juridisko folkloru, šoreiz viņa stāstīja par zudušām pirmdzimtā tiesībām latviešu tautasdziesmās.
Konferences organizētāja, latviešu un lietuviešu literatūras pētniece Dr. Justīne Prusinovska uzdeva provokatīvu jautājumu, kāpēc latviešu literatūrā cilvēku interesē tikai paša liktenis un bojāeja, kāpēc latvietis sevi prezentē sevi kā cietēju un nabadziņu, kam pasaule dara pāri. Sākumu šai situācijai viņa atradusi jau 17.– 18. gadsimta tekstos, ko pēc tam literārajā tradīcijā nostiprinājis G. Merķeļa darbs “Latvieši” (1797). Izvērstu viņas pētījumu varēsim izlasīt krājumā “Perspectives of Baltic Philology III”. Krājumu izdod Poznaņas universitāte.
Konference deva iespēju komunicēt ar Latvijas, Lietuvas un Polijas kolēģiem, pārrunāt studentu un docētāju apmaiņas iespējas, dalīties studiju procesa organizācijas pieredzē, kā arī iepazīt skaistu pilsētu.
, noris pētījumi baltistikā. ){kind=link}