Šī gada 31. oktobrī plkst. 18:00 viesnīcā Radisson Blu Hotel Latvija (Elizabetes 55, zālē “Sigma”) notiks Kembridžas universitātes profesora Pītera Bērka (Peter Burke) vieslekcija „Cultural Hybridity” (angļu valodā). Vieslekcijas noslēgumā tiks atvērts Pītera Bērka grāmatas „Kultūru hibriditāte” (Cultural Hybridity) latviešu tulkojums. Grāmatu izdevis apgāds „Mansards” sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu un Frīdriha Eberta fondu, no angļu valodas tulkojis Pauls Daija.

Vieslekcijā britu kultūrvēsturnieks un sociālo zinātņu pētnieks analizēs teorētiskus jautājumus, kas ir saistīti ar viņa grāmatā aplūkoto kultūru apmaiņu un hibriditāti, kā arī šo procesu izpausmes Renesanses kultūrā un mākslā. 2009. gadā publicētā grāmata, kuras žanru tās autors definē kā eseju, sniedz  lakonisku un viegli pārskatāmu ieskatu kultūru mijiedarbes vēsturē, pievēršoties atšķirīgām kultūras formām un praksēm, kā arī valodai, kādā tiek aprakstītas kultūras pārmaiņas. Aplūkojot kultūru mijiedarbes vēsturi kā tēmu, kuras izpratne ir aktuāla globalizācijas laikmetā, Pīters Bērks balstās gan vēsturiski, gan ģeogrāfiski plašā avotu klāstā. Grāmatas latviešu tulkojumu, kas šogad iznācis LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta tulkojumu sērijā „Theoria”, papildina Pītera Bērka priekšvārds latviešu izdevumam un Denisa Hanova pēcvārds.  „Grāmatas “Kultūru hibriditāte” tulkojums sniedz lasītājam ļoti daudzveidīgas atbildes uz jautājumu, kas ir hibriditāte mūsdienu kultūrā. Izmantojot vairākus piemērus no Latīņamerikas kultūras telpām un aplūkojot dažādu Eiropas kultūras laikmetus, autors sniedz bagātīgu klāstu piemēru, kas parāda, ka jēdziens “hibriditāte” no botānikas leksikas jau sen pārceļojis uz pasaules globālās telpas iedzīvotāju realitāti. Īstenībā Bērks ne tikai sniedz mūsdienu globalizācijas izraisītu kultūrprakšu sajaukuma analīzi, kas stimulē neskaitāmas sintēžu versijas ikdienā (reliģijās, politikā, patēriņā un citās sfērās), bet arī radījis hibriditātes kā procesa un hibrīdu kā šo procesu dalībnieku vēsturi, raugoties uz dažādu pasaules kultūru un sabiedrību aktivitātēm, tādējādi daļēji atvieglojot globalizācijas “atbildību” par savulaik it kā stabilu, noslēgtu vai pasargātu kultūru “izjaukšanu” un to pakļaušanu heterogenitātes “riskam”,” grāmatas pēcvārdā raksta Deniss Hanovs. Pasākumu organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. Grāmatas izdošanu un vieslekcijas organizēšanu finansiāli atbalsta Frīdriha Eberta fonds.  

Dalīties