Ķīnas klasiskās dzejas lasījumu cikla "Airu vēdas" trešā daļa - pavasaris

Ķīnas klasiskās dzejas lasījumu cikla “Airu vēdas” trešā daļa ir veltīta pavasara motīviem Tan dinastijas dzejā. Tan dinastija populārzinātniskajās publikācijās ķīniešu un rietumu valodās tiek devēta par Ķīnas klasiskās dzejas “zelta” laikmetu. Tās sasniegumi kultūras un literatūras jomā nereti tiek interpretēti kā lielās impērijas varenības un stabilitātes izpausme. Šis redzējums ir problemātisks, jo tajā vēl joprojām atspoguļojas maoistiskā kultūras doktrīna, kas literatūrai un mākslai cenšas uzspiest “zobrata” funkciju politiskās varas mašīnā. Tan dinastijas teritoriālā platība nekad nav bijusi atbilstoša politiskajai integritātei, nedz arī kultūras homogenitātei. Interesanti ir tas, ka ne “augstās” kultūras spilgtums, ne arī literārās dzīves daudzveidība un bagātība nav cietušas no pārmērīgi uzstājīgās, cilvēku dzīvi nomācošās politiskās varas bezgalīgajām likstām. Tan dinastijas dzejas, literatūras spožums saviļņo pāri kultūru robežām līdz mūsdienām vienīgi tāpēc, ka tajā veidojās lielā kultūrvēsturiskā pārējas posma dzinējspēki, kuru virzību laika gaitā interpretē kultūrvēsturnieki, bet tā laika darbu poteniciāls joprojām ir dzīvs un nozīmīgs. Klausītāji tiks iepazīstināti ar ļoti dažādu lirisko tekstu izvēli, kurā būs iekļautas gan garākas “balādes” (yuefu), gan kodolīgas četrrindes stingros pantmēros (jueju), kurās tiek uzsvērts pavasarīgo dabas tēlu suģestīvais spēks. Tāpat izlasē ir iekļauti formāli nesaspringti, “personīgai izpausmei” atvērtāki dzejoļi senajā stilā (gushi). Pavasara simbolikas kontekstā  tiks aplūkots viens no aspektiem Tan dinastijas dzejas tematiskajā bagātībā un izklāstītas interpretācijas problēmas, kas izaicina un pievelk mūsdienu lasītājus un tulkotājus Ķīnā un arī ārpus tās robežām. Tekstu izlase un interpretācija: Franks Kraushārs, Ieva Lapiņa Tulkojumi: Ieva Lapiņa Tekstu lasījums standarta ķīniešu valodā: Nolla Džan