Aicinājums uz profesora Ojāra Lāma lekciju “Laimdotas/Spīdolas kods latviešu literatūrā”

Novembra tēma projektā „Latvijas gadu gredzeni literatūrā” – Latviešu varoņu un ceļa meklējumi Andreja Pumpura radītā eposa “Lāčplēsis” centrālo tēlu dispozīcija – viens vīrietis un divas sievietes vairāk atbilst 19. gadsimta “buržuāziskajam eposam” romānam nekā varoņepu izkārtojumam. Vienlaikus, smeldamies iedvesmu no vācu episkajiem precendentiem un tēlu veidojumam, izmantojot folklorā un mitoloģijā iekodētus priekšstatus par dzimumu lomām un to saistību ar laikmetu griežiem, Andrejs Pumpurs izveidoja literāru parasti neparastu tēlu trijstūri ar simboliska piepildījuma potencēm, kas katram nākošajam autoram, kas ķēries pie Laimdotas un Spīdalas (vēlās Spīdolas) tēlu iedzīvināšanas jauna tipa tekstos, sniedzis jaunas iespējas un izaicinājumus. Jautājuma vēsture veido plašu māsliniecisku versiju paradigmu no Raiņa līdz Māras Zālītes piedāvājumiem, kas savdabīgi sasaucas ar latviešu kalendāru, kurā gan abi sieviešu tēli iekļauti, bet tikai viens no tiem dzīvo arī ikdienas dzīvi. Pumpura radīto īpatnējo sieviešu tēlu nozīmīguma skaidrojuma iespējas gūst padziļinātu un plāšaku izpratni, aplūkotas arī kopsaistēs ar klasisku seno grieķu mītu sievietēm – Antigoni, Mēdeju, Ifigēniju. Savukārt Raiņa sniegtajai tēlu interpretācijai ir sasauksme ar Aspazijas daiļradi. 25.11.plkst. 18.00 A. Upīša muzejā notiks HZF dekānes profesores Ilzes Rūmnieces saruna ar tulkotāju Daci Meieri diskusijā “Ceļš uz citu kultūras telpu”.
Noras Ikstenas grāmata  “Dievmātes draudzene” veltīta Gruzijai, apgāds “Dienas Grāmata” dēvē to par rakstnieces “pieredzes grāmatu”. Grāmatas nosaukums  „Dievmātes draudzene” ir aizgūts no 20. gs. pirmās puses gruzīnu rakstnieka Grigola Rabahidzes dzejas rindām, kurās viņš Gruziju nosaucis par Dievmātes draudzeni. Ilze Rūmniece ir ievērojamākā Latvijas sengrieķu un jaungrieķu tekstu pētniece, klasiskās rētorikas speciāliste, grieķu tekstu tulkotāja, Pindara dzejas cienītāja, Grieķijas zemes laba pazinēja.