Baltistikas apmaiņas studijas Vācijā

Otra valsts, kurā ir vairākas ERASMUS studiju iespējas, ir Vācija. Te sadarbības partneri ir Vestfāles Vilhelma Universitāte Minsterē ar Starpdisciplināro Baltijas studiju institūtu, Greifsvaldes Ernsta-Morica-Arndta universitāte ar Svešvalodu filoloģiju institūta baltistikas nodaļu un Johannesa Gūtenberga Maincas universitāte ar Ziemeļeiropas un baltu valodu un kultūru institūtu. Minsterē latviešu valoda tiek studēta baklaura programmā „Austrumeiropas reģionālās studijas”. Programmā ir trīs studiju virzieni – poļu, ukraiņu un baltu. Kopumā programmā ir 71 students, baltu virzienā specializējas 11 studentu. Viņiem ir jāmācās latviešu un lietuviešu valoda, jāstudē vēstures, kultūras vēstures, valodniecības, fokloristikas un literatūrzinātnes atsevišķi kursi. Latviešu valodas kurss ir atrodams arī universitātes vispārējo kursu sarakstā, tāpēc latviešu valodu mācās gan kāda nākošā bioloģe, gan itāļu doktorants, kas promomocijas darbā salīdzina krievu un vācu literatūru. Latviešu un lietuviešu valodu un citus pamatstudiju kursus docē Dr. Magdalēna Hīlmane. Katrā semestrī  mainoties, lekcijas un seminārus vada slaveni latviešu vai lietuviešu zinātnieki. Te kursus lasījusi profesore A. Kalnača, emiretus profesors V. Vecgrāvis, docente Līga Ulberte, profesors B. Kalnačs, akadēmiķis V. Hausmanis u.c. Pašlaik šeit pavasarī ir lietuviešu valodnieks Dr. Vitautas Kardelis, kurš docē kursus Tulkošana, Lietuviešu dialekti, Ekomikas valoda. Regulāri arī ERASMUS ietvaros tiek lasītas lekcijas, beidzamos gados te bijuši Latviešu valodas katedras docētaji I. Lokmane, J. Grigorjevs, I. Urbanoviča. Baltu nodaļas studenti nebrauks uz Minsteri mācīties latviešu valodu, bet interesantus baltistikas kursus te var sagaidīt. Baltu valodu un kultūras studijas Minsteres universitātē veidojušās  gadu desmitos, jo tieši te atradās  Minsteres Latviešu ģimnāzija (1945-1998) un atrodas Minsteres Latviešu centrs ar bibliotēku un latviešu trimdas rakstnieku piemiņas lietām. Minsteres universitātes Slāvu - baltu bibliotēka ir ļoti pārdomāta un bagāta. Minsteri tādēļ mīl latviešu filologi, jo koferī nav jākrāmē grāmatu kaudzes un nepieciešamāko literatūru (un ne tikai) lekcijām un rakstiem var atrast uz vietas. Studentiem, braucot uz Minsteri, nav jābaidās, ka tiks iekavēti semestra, bakalaura vai maģistra darbi, bet īpaši te, protams, ir iespējams, pētīt latviešu trimdas literatūru. Starpdisciplināro Baltijas studiju institūta nākotnes iecere, kā pastāstīja Dr. Magdalēna Hīlmane, ir Minsteres Latviešu centra bibliotēku iekļaut Minsteres universitātes bibliotēkas kopkatalogā kā Minsteres pilsētas kultūrvēstures daļu. Jaunākā laika vēsturē (beidzamo 20 gadu) Starpdisciplināro Baltijas studiju institūtam ir bijusi milzīga nozīme baltu filoloģijas modernizācijā, jo te ir strādājuši visi LU docētāji, kas lasījuši un lasa trimdas literatūras kursus (Dr. Dace Lūse, em. profesors V. Vecgrāvis u.c.) un te savus pētījumus par trimdas literatūru, īpaši „Latviešu literārā dzīve un literatūra bēgļu gados Vācijā” veikusi I. Daukste-Silasproģe. Tā kā Vestfāles Vilhelma Universitāte Minsterē ir viena no lielākajām Vācijas universitātēm, tai ir milzīga bibliotēka, un te ir bijusi iespēja papildināt kursus un strādāt zinātnisko darbu vairākiem nodaļas docētājiem, tā, piemēram, profesore A. Kalnača monogrāfijas „Morfoloģijas stilistika” atvēršanā, īpaši uzsvēra un pateicās par iespējām strādāt Minsteres universtātē. Šeit radās arī  ideja un pats kurss „Literatūra totalitārisma laika mākslas kontekstā” Baltu filoģijas maģistra programmai u.c. Studentiem Minstere varētu interesēt aktīvās studentu dzīves dēļ, kā arī šeit ir ļoti spēcīgas ir katoļu un luterāņu studentu organizācijas u.c. Minstere ir  galvenā Vācijas riteņbraucēju pilsēta, tādēļ pirms ierašanās šeit vajadzētu iemācīties ar to braukt.  Manuprāt, te arī skrien vai nūjo visi, un zaķi pilsētā aizvieto zāles pļaujamās mašīnas. Ja Minstere ir tipiska Vācijas rietumdaļas studentu, slimnīcu  un zemes administrācijas pilsēta, tad Greifsvalde ir Vācijas austrumdaļas mazpilsēta Baltijas jūras tuvumā. Te ir strauji augošā Greifsvaldes Ernsta-Morica-Arndta universitāte, kas pašlaik ir pilsētas nozīmīgākā darba devēja (pāri par 2000 darbinieku kopā ar klīnikas darbiniekiem) un vietējās ekonomikas virzītāja ar 12 000 studentu. Pilsētiņā top universtātes ciemats, kurā viena no pirmajām celtnēm ir moderna bibliotēka. No ārienes tā ir zili zaļa stikla ēka, iekšienē ir plašas, klusas telpas ar automātiskām žalūzijām un iespēju katrā darba vietā pieslēgt personisko klēpjdatoru. Grāmatas bibliotēkā vairākos stāvos ir gandrīz tikai atklātos plauktos.  Otrā stāvā centrā (tiešām skatam izcilā vietā) ir Baltijas zemju grāmatu fonds un jaunāko laikrakstu un žurnālu klāsts. Visās jomās bibliotēkā  dominē grāmatas, kas iznākušas pēc 1990.gada. Bibliotēkas abās pilsētās ir atvērtas visas dienas nedēļā, Greifsvaldē visas dienas no 8.00.-24.00., Minsterē sesdienās un svētdienās nedaudz mazāk stundu. Greifsvaldes Ernsta-Morica-Arndta universitātē ir iespējams apgūt baltistiku kā galveno moduli bakalaura līmenī. Students pats izvēlas, vai viņš grib mācīties padziļināti latviešu vai lietuviešu valodu un literatūru. Baltistikas bakalaura studiju programmā ir 29 studenti, latviešu valodā specializējas 8; Baltistikas maģistra studiju programmā ir divi studenti un Baltijas reģinālo studiju maģistra programmā ir 3 studenti, visi specializējas lituānistikā. Latviešu valodu te māca LU doktorante Aiga Šemeta, latviešu un lietuviešu literatūras un kultūras priekšmetus profesors Dr. S. Keslers un Dr. Liane Kleina. DAAD stipendijas vieslektors šogad ir Dr. Artūras Judžentis. Vācijas baltisti piedalās dažādos rakstu krājumos un izdod arī monogrāfiska tipa pētījumus blatistikā. Profesors S. Keslera jaunākais darbs ir viņa sastādītais, komantētais un izdotais darbs „Poļu un lietuviešu idilles laika posmā no 1747. gada  līdz 1825.gadam. Poliski-vāciski, lietuviski – vāciski. Tulkojumi un teksti.” Greifsvaldes universitātē latviešu studentiem ir iespējas studēt gan vācu valodu, gan lietuviešu valodu, gan padziļināt zināšanas 17.-19.gadsimta Eiropas (vācu literatūrā), gan valodniecības un literatūrzinātnes teorijā. Universitāte ļoti domā par kultūras dzīves attīstību. Tā Dr. Liane Kleina mani uzaicināja uz pasākumu „Blaupause:Litauen”, kas notika literatūras namā Koeppenhaus, kur studenti lasīja lietuviešu dzejas un prozas nelielus tukojumus. Bija izdota pat grāmatiņa ar abu valodu tekstiem un no Klaipēdas universitātes mūzikas katedras atbraukusi džeza dziedātāja. Zālē bija 40-50 klausītāju internacionāla sabiedrība. Šāda tipa pasākumi te notiekot regulāri. Baltu filoloģijas bakalaura un maģistra studiju programmu ir iespēja doties uz Maincu, J. Gūtenberga pilsētu. Maincas universitātē latviešu valodu apgūst Lingvistikas bakalaura programmā pirmo divu semestru garumā (4 stundas nedēļā: 2x90 Min.). Latviešu valoda šinī programmā konkurē ar citām, piem., somu, lietuviešu, norvēģu, zviedru utt. valodām. Trešajā semestrī studentiem jāizšķiras par kādu novirzienu un latviešu valoda ir modulī  „Ziemeļu un Austrumu Eiropas valodas”. Bakalaura līmenī latviešu valodu te mācās gadā kopā  35 – 40 studenti. Maģistra studiju ietvaros modulī „Ziemeļeiropas un Baltijas valstu valodas: Baltijas jūras reģiona valodu dažādība”  tiek piedāvāts seminārs „Ziemeļu un baltu valodu vēsture un struktūra” , kurā mācās arī latviešu un lietuviešu valodu. Studentu skaits te svārstās no 5-10. Latviešu valodu Maincā māca Dr. Sarmīte Trūpa. Viņa atzīst, ka Ziemeļeiropas un baltu valodu un kultūru institūta programmas ir orientētas uz valodniecības apguvi. 2010.gadā Vācijā publicēts S. Trūpas darbs „Latviešu identitātes veidošanās diskurss sistēmiski funkcionālas gramatikas skatījumā”(Diskurse um lettische Identitätsbildung im Lichte der systemisch-funktionalen Grammatik.). 2012.gada vasarā tās ir nozīmīgākās universitātes, kurās studē latviešu valodu un uz kurieni ERASMUS ietvaros var doties LU Baltu filoloģijas studiju programmu studenti. Studentiem, braucot uz Vācijas universitātēm, vācu valoda ir nedaudz jāzin, jo minētajās universitātēs  ir ļoti mazs kursu piedāvājums citās valodās. Apmeklējot ārzemes, dažreiz raksta par piedzīvoto kultūras šoku, es piedzīvoju akadēmisko šoku, kad kādā priekšpusdienā nolēmu strādāt Minsteres universitātes bibliotēkas milzīgajā lasītavā – lasītavā ar 600 sēdvietām neatradu nevienu brīvu vietu, bet telpā valdīja varens radošs klusums.