Daudzi zinātnieki iesaka mūsu laikmetam piemērot apzīmējumu "antropocēns", vērtējot pēc homo sapiens ietekmes uz Zemi. Ietekme sākās gan sen – apmēram pirms kādiem 15 000 gadiem līdz ar intensīvu citu sugu izmantošanu un pāreju uz lauksaimniecību. Tagad cilvēku ietekme uz planētu jau sāk kļūt draudoša, galvenokārt ar bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, resursu izsīkšanu un strauji augošo vides piesārņojumu.

Pasaules Dabas fonda 2012. gada pārskats liecina, ka cenšoties uzturēt vairāk kā 7 miljardus cilvēku, mēs jau tagad izmantojam pusotras planētas – tātad dzīvojam uz nākotnes rēķina. Cik ilgi tas varētu turpināties ? Diemžēl mēs esam pārāk aizrāvušies ar ierasto virzību – „Bussiness as usual”, kura sekas nu izjūt visa pasaule. Milzīgie valstu parādi un taupības pasākumi, bezdarbs, labākas dzīves meklējumi citviet pasaulē, cenu kāpums, pārtikas nepietiekamība un trūkums. Arī paradoksālā situācija, ka Latvija ar visstraujāk augošo ekonomiku ir vienlaikus otrā nabadzīgākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Kas būtu jādara katram nākotnes labad, arī savas personīgās un savu tuvinieku labklājības un laimes dēļ ? Atbildes piedāvā ANO izvirzītā alternatīva - pasaules ilgtspējīgas attīstības koncepcija, kuru ir akceptējusi arī Saeima. Savukārt Eiropas Savienības Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas īstenošana ir Latvijas, kā dalībvalsts tiešs pienākums. Savukārt, studiju kursa „Ilgtspējīga attīstība un vide” ietvaros tiks pamatīgāk izvērtētas ilgtspējīgas attīstības trīs svarīgākās jomas: daba un vide, ekonomika un tautsaimniecība, sociālā attīstība tautas kultūras kontekstā. Studiju kursā „piesārņojums” nav vienkārši nepatīkama smaka, dūmu mutuļi vai piegružota apkārtne. Piesārņojums ir arī tas, kas rada veselības traucējumus, var izraisīt neatgriezeniskas izmaiņas organismā, liek izzust ūdeņos zivīm vai putniem tiem ierastā dabas vidē. Piesārņojums ir arī klimata izmaiņu cēlonis un cilvēcei nākas tērēt miljardus, lai stāvoklis nekļūtu sliktāks. Mēs nepietiekami novērtējam ekosistēmu pakalpojumus – tos labumus, ko saņemam bez maksas – gaisu, ūdeni, pārtiku, dabas krāšņumu. ANO ekosistēmu novērtējums liecina, ka pēdējo 50 gadu laikā cilvēce tās ir ietekmējusi daudz intensīvāk kā visā iepriekšējā vēsturiskajā perioda, jo ir krasi palielinājies pieprasījums pēc pārtikas, ūdens, koksnes, šķiedrām, minerāliem un kurināmā. No 24 pētītajiem ekosistēmu pakalpojumu veidiem 15 ir būtiski pasliktinājušies un tikai 5 ir pietiekami stabili. Ja ekosistēmu pakalpojumus vajadzētu pirkt, pasaules cilvēkiem nāktos katru gadu papildus samaksāt vismaz tikpat, kāds ir visas pasaules kopprodukts (~ 35 triljoni latu). Vai mēs to varētu ? Svarīgi ir apzināties arī savas galvenās dzīves vērtības, izvēlēties starp vajadzībām un vēlmēm, kā arī noteikt savu personīgo „spiedienu” uz planētu. Galvenais pasaules (un katra no mums) uzdevums ir „nodrošināt mūsu paaudzes vajadzības, neradot grūtības nākošām paaudzēm nodrošināt viņu vajadzības”. Par visu to un vēl daudz vairāk: –      Humanitāro zinātņu fakultātē, pirmdienās, 201. auditorijā, plkst. 16.30–18.00 (VidZ1022; 2KP), –      Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, otrdienās, 412. auditorijā, plkst. 14.30-16.00 + 16.30-18.00 (VidZ1010; 4 KP).

Dalīties