Notiks prof. Franka Kraushāra publiskā lekcija "Ķīnas klasiskā dzeja 20. un 21. gs. tulkojumos rietumu valodās"

Tulkošanas vēsturi starp Ķīnu un Eiropu (Rietumiem) ir veiksmīgi sākuši jezuiti, kas tulkoja ne tikai latīnu tekstus uz literāro ķīniešu valodu, bet arī konfūcianisma, kā valsts ētikas, un citu relīģisku un filozofisku tradīciju pamatdomas no ķīniešu valodas uz latīnu un modernām Eiropas valodām. Taču, saskaroties ar klasisko liriku, kas pašās Ķīnas elītes kultūrā ieņēma augstāko vietu starp literāriem žanriem, starpkultūru komunikācijā pieredzētie misionāri un „dieva karavīri” atteicās no cīņas. Piemēram, Tēvs Pier Marcial Sibo (Pierre Martial Cibot, 1727 - 1780), kurš bija iztulkojis pāris gabalus no „Dzejas kanona” tomēr atzījās, ka jūtās kā „kopējot miniatūru ar ogles gabalu”. Interesanti, ka Ķīnas klasiskā lirika sastopās ar Eiropas gatavību to uzņemt tieši tad, kad pašā Ķīnā impēriālā kartība kā tās tradicionālais pamats un ietvars, sabruka, kamēr Rietumos sākās modernisms. No visām Rietumu pasaules piedzīvotajām orientalistiskām aizraušanām, Ķīnas klasiskās lirikas atklāšana kā tieši modernās estētikas iedvesmes avots bija pašā pēdējā. Lekcijā tiks aplūkotas vairāki aspekti, kas ir būtiski, lai novērtētu Ķīnas klasiskās lirikas ietekmi uz Eiropas valodām 20. un 21. gadsimtā, pm., šķietami paradoksālo faktu, ka stingri reglementētā ķīniešu lirika būtiski stimulēja brīvās vārsmas un prozas dzejoļa izveidošanu kā modernisma izpausmi franču, anglu-amerikānu un vācu literatūrā. Kopumā mēs redzēsim, ka lūzumi tradīcijās var veicināt mijiedarbību starp šķietami „svešām” estētikām un cik nepieciešami ir tieši svešais, nezināmais un maldīgais literārajai un kultūras dzīvei.