Ceturtajā decembrī nozīmīga gadskārta aprit filoloģijas doktorei Dzintrai Paeglei – LU Humanitāro zinātņu (agrāk – Filoloģijas (un mākslas zinātņu)) fakultātes asociētajai profesorei, Baltu valodniecības (agrāk – valodu, vēl agrāk – Latviešu valodas) katedras ilggadējai docētājai, bijušajai katedras vadītājai, vairāku akadēmisko un profesionālo filoloģijas studiju programmu autorei un direktorei.

Dialektoloģe darba gaitu sākumā, morfoloģijas un vārddarināšanas speciāliste, tās turpinot. Arī patlaban studenti aktīvi izmanto Dzintras Paegles „Latviešu literārās valodas morfoloģiju” (I d., 2003). Ar Dz. Paegles gādību dienasgaismu ieraudzījusi Emīlijas Soidas monogrāfija „Vārddarināšana” (2009). Savu vārdu Dzintra Paegle spožiem burtiem ierakstījusi arī latviešu mācībgrāmatu vēsturē – viņas spalvai pieder daudzas dzimtās valodas mācības skolai, darba burtnīcas, metodiskās izstrādes vidējām un sākumskolas klasēm, un arī nosaukums tām piemērots – „Vārds”... Dz. Paegles „Vārds” ir vairāki mācību līdzekļu komplekti. Studējot latviešu metodikas un didaktikas sākumus, tapušas autores grāmatas par latviešu mācībgrāmatu vēsturi divās paaudzēs. Dzintra Paegle labi pazīstama kā latviešu valodas kultūras kopēja, ir radioraidījumu sācēja par valodas kultūras jautājumiem „Latvijas Radio”, populārās grāmatas „Kā latvietis runā...” līdzautore. Gādīgā vecmāmiņa Dzintra Paegle turpina arī pētniecisko darbu, piedalās fakultātes rīkotajās Artura Ozola dienas konferencēs, raksta valodniecības žurnālam „Baltu filoloģija”. Jaunākais valodnieces pētījums par kādu nepublicētu A. Ozola latviešu valodas metodikas manuskriptu lasāms šoruden iznākušajā Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas rakstu krājumā „Res Latvienses II”.    Daudz baltu dieniņu savai skolotājai un kolēgai vēl un savā pulkā joprojām gaida Baltu valodniecības katedras un Latviešu un vispārīgās valodniecības katedras mācībspēki

Dalīties