Akadēmiskais centrs
Konferences idejas autore un virsorganizatore profesore Ieva Kalniņa ievadvārdos izteica prieku un gandarījumu, ka senā ierosme joprojām ir dzīva un izraisa pētnieku interesi gan pašmāju augstskolās dažādu nozaru speciālistu vidū, gan arī liek auties un doties ceļā viesiem no tuvām un tālām zemēm.
Konferences ievaddaļā lektors Mārtiņš Laizāns informēja klausītājus par konferenču cikla tālākās attīstības iecerēm, kas saistītas arī ar jaunu paņēmienu ieviešanu informācijas apritē un komunikācijā, radot un iedzīvinot konferences mājaslapu. Norādes par referātu sagatavošanu publicēšanai un aicinājums uz nākamo konferenci jau būs pieejams īpašā tīmekļa vietnē – www.literatureandreligion.lu.lv, kas šobrīd ir izstrādes stadijā un būs pieejama apmeklētājiem pēc Epifānijas dienas.
Konferences zinātniskā darba daļa sākās ar plenārsēdi, kurā klausītājiem tika piedāvāts izvērsts starpnozaru skatījums uz dārza motīvu dažādās kultūras paradigmās. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Guntars Prānis priekšlasījumā “Dārzs kā simbols viduslaiku liturģijas un gregoriskajos antifonos” sniedza ieskatu glezniecības, mūzikas un tekstu mijiedarbēs un paralēlēs motīva izmantojumā senatnē, savukārt poļu literatūrzinātniece Adama Mickeviča Poznaņas Universitātes Valodniecības institūta Baltistiskas nodaļas lektore Justina Prusinovska labā latviešu valodā sniedza priekšlasījumu “Jaunās Ēdenes radīšana Gunara Saliņa dzejā”, kurā izvērsti salīdzinošā skatījumā izvērtēja latviešu trimdas modernistu poētiku.
Konferences darbs tika turpināts paralēlās sekcijās divu dienu garumā, dārza un labirinta motīvu aplūkojot plašā vēsturiskā, reģionālā un mākslu dažādību spektrā.
Konference ar izzinoši saviesīgu pasākumu tika noslēgta jaunatvērtajā Aspazijas un Raiņa mājā.
Labākie referāti pārtaps rakstos un tiks publicēts nākamajā krājumā “Literatūra un reliģija”.
Literatūras, kultūras un reliģijas mijiedarbības pētnieki un interesenti tiek aicināti domāt par tikšanos 2017. gada decembrī!