Starptautiska zinātniska konference "Izglītības vēsture Baltijā"

Konference pulcēja dažādu humanitāro zinātņu pētniekus no Igaunijas, Vācijas, Polijas, Beļģijas, Lielbritānijas, Austrijas, Krievijas, Ukraina s, Lietuvas, kā arī vairākām Latvijas institūcijām, tostarp Latvijas Universitātes. Plašs tēmu loks, skarot daudzveidīgus izglītības vēstures jautājumus un dažādu politisko, sociālo, kultūras un lingvistisko faktoru ietekmes un izpausmes Baltijas jūras reģiona izglītības procesos, tika aplūkots 3 plenārsēdēs un 8 sekcijās Izglītības mediji, Izglītības valodas – valodu izglītība, Izglītība un integrācija, Simboliskās paradigmas, Izglītības institūcijas, Vadošās personības izglītības procesos, Nāciju veidošanās un izglītība, kā arī Varas struktūras valodā, literatūrā un kultūrā. Sekcijā par izglītības valodām un valodu izglītību savus referātus nolasīja arī docentes no LU Humanitāro zinātņu fakultātes Klasiskās filoloģijas katedras G. Bērziņa un B. Cīrule. G. Bērziņa referēja par sengrieķu valodas un autoru tekstu apguvi Rīgas izglītības vēsturē, studia Graeca apjomu un nozīmi 16.-18. gs. nozīmīgāko Rīgas skolu programmās, savukārt B. Cīrule klausītājus iepazīstināja ar latīņu valodas lomu izglītības vēsturē Rīgā no 13. līdz 16 gs.,  tuvāk pakavējoties pie Rīgas Domskolas izglītības programmas. Konferenci ar Vācijas Bundestāga lēmumu finansēja Federālās Valdības komisārs kultūras un mediju jautājumos. Konferences mājaslapa